Iepriekšējais
Nākamais

LPS Mājokļu politikas tīkla sanāksme Valmierā

1.novembrī Valmierā notika Mājokļu politikas tīkla sanāksme – diskusija “Vai Latvijā ir jāattīsta dzīvokļu īres tirgus?”. Šo sanāksmi atklāja Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Baiks un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas vadītājs Jānis Tutins. LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis, pirms iepazīstināt ar Mājokļu politikas tīkla uzdevumiem, uzsvēra, ka politika Mājokļu jomā ir radījusi normatīvismu, labojot iepriekš pieļautās kļūdas, ietekmējusi demogrāfiju un darba spēka kustību. Attiecībā uz Mājokļu politikas tīkla uzdevumiem, M.Pūķis norādīja, ka Mājokļu politikas tīkla uzdevums ir galvenokārt apkopot pašvaldību politiķu viedokli  un informāciju, lai varētu meklēt piemērotākos risinājumus problēmu risināšanai. Tāpat Mājokļu politikas tīkla uzdevums ir veicināt pašvaldību savstarpēju sadarbību, kā arī atsevišķas problēmas risināt mazākos forumos, lai iegūtu maksimāli labāko rezultātu.

Diskusiju turpināja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis, kurš iepazīstināja ar Mājokļu politikas aktualitātēm. Ekonomikas ministrija kā mājokļu politikas virsmērķi izvirza nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu mājokli. Šobrīd neveidojas jauns īres tirgus, pastāv ilgstoša īres strīdu risināšana. Joprojām nav atrisinātas denacionalizēto māju īrnieku problēmas un pasliktinās dzīvojamo ēku tehniskais stāvoklis. Palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā pieejama tikai ierobežotam personu lokam un ierobežota apjoma. Tāpat trūkst publiskā finansējuma. Svarīgi pieminēt, ka E.Valantis atzīst, ka līdz šim nav veikta pilnīga izpēte un apkopoti statistikas dati par dzīvojamo fondu, kā arī nav vērtēta dzīvojamā fonda trūkuma ietekme uz demogrāfiskajiem rādītājiem. E.Valantis sniedza informāciju arī par jauno Dzīvojamo telpu īres likumu, ar kuru plānots novērst virkni no pastāvošajām īres tirgus problēmām. E. Valantis savā prezentācijā pievērsās arī dzīvojamo māju pārvaldīšanai, kā arī garantijām mājokļa iegādes pirmās iemaksas mazināšanai. Interesanti bija paklausīties arī par atbalsta mehānismiem Dānijā un Zviedrijā, kur mājokļus pašvaldības būvētās vai valsts subsidētās dzīvojamās mājās var īrēt jebkura persona, kas to vēlas par īres maksu, kas balstīta uz izmaksām.

Arī pašvaldības dalījās ar savu pieredzi  mājokļu politikā. Jelgavas novada pašvaldības SIA “Jelgavas novada KU” priekšsēdētāja Antra Alksne informēja par īres maksas politiku. Jautājumā par mājokļu politiku kā cilvēkresursu piesaistes līdzekli dalījās Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis, Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Volfs un Valmieras domes priekšsēdētājs J.Baiks. Smiltenes novada pašvaldībā, izmantojot pašvaldības kapitālsabiedrības resursus, tika pabeigta būvēt uzsākta daudzdzīvokļu māja, kas tiks izmantota speciālistu piesaistei. Tukuma novadā, piemēro šobrīd Likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā paredzēto iespēju slēgt sadarbības līgumu ar uzņēmēju, nodrošinot speciālistus ar pašvaldības mājokļiem. Turklāt uz nākotni tiek plānots  attīstīt atbalsta programmu speciālistiem, kas noteiktu pašvaldības palīdzību īres maksas samaksai. Arī Valmiera, izmantojot pašvaldības kapitālsabiedrības resursus un reputāciju, ir izvēlējusies būvēt īres namu. Valmieras piemērs ir interesants ar to, ka īres maksu plānots noteikt kā fiksētu maksu, bet potenciālos īrniekus piesaistīt ar īres tiesību izsoli.

Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks E.Valantis atkārtotā uzrunā pastāstīja par mezanīna aizdevumiem kā instrumentu īres namu izveidei. LPS vecākais padomnieks M. Pūķis pievērsās Tirgus un valdības  nepilnībām īres tirgu, bet LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane iepazīstināja ar uzņēmējdarbības attīstības un dzīvojamā fonda pieejamības savstarpējām sakarībām. Savukārt Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks pastāstīja par mājokļu politikas risinājumiem Pierīgas pašvaldībās, vēršot uzmanību uz to, ka Pierīgā uzņēmējdarbība attīstās, darba spēka kustība ir ievērojama, bet mājokļu trūkst.  M.Sprindžuka ieskatā pašvaldībai pašai tiešā veidā iejaukties nevajadzētu, bet vajadzētu nodrošināt vidi, kurā mājokļu īres tirgum attīstīties.

Secinājumi: mājokļu politikā pastāv ievērojamas problēmas, kas saistītas ar mājokļu pieejamību un kvalitāti. Atbalsta instrumentu maz. Savukārt, attiecībā uz pašvaldību intervenci mājokļu politikā vienota “recepte” mājokļu problēmu risināšanai nav un nevar būt. Katram ir jāatrod piemērotākais risinājums, bet, lai tas tiktu izdarīts, nepieciešams mazināt birokrātiju un dot tādu likuma ietvaru, kas veicinātu attīstību.

Kristīne Kinča,

LPS padomniece juridiskajos jautājumos

Mājokļu politikas tīkla stratēģiskie uzdevumi
Mājokļu politikas virzieni
Mājokļu politikas problēmjautājumi
Majokļu politika un īres maksa Jelgavas novadā
Tukuma novada domes pieredze Mājokļu politika-cilvēkresursu piesaistes līdzeklis
Valmieras pilsētas pieredze Mājokļu politika-cilvēkresursu piesaistes līdzeklis
Uzņēmējdarbības attīstība un dzīvojamais fonds
Tirgus un valdības nepilnības īres tirgū
Īres nama būvniecība Valmierā