Iepriekšējais
Nākamais

LPS sadarbības tīkla “Dabas aizsardzība un atkritumu apsaimniekošana” sanāksme Ozolniekos

Pašvaldību sadarbības tīkla Dabas aizsardzība un atkritumu apsaimniekošana tikšanās Ozolnieku novadā 2. novembrī patīkami pārsteidza ar kuplo interesentu pulku, kas iepriekš reģistrēto dalībnieku skaitu divkāršoja. Tas liecina, ka rūpes par pašvaldības iedzīvotāju kvalitatīvu dzīvestelpu tiek vērtēts kā svarīgs vietējās varas uzdevums.

Ozolnieku novada domes izpilddirektors Andulis Židkovs, pasākuma galvenais rīkotājs no mājinieku puses, sveica sanāksmes dalībniekus “iespējams, sportiskākajā novadā”, kuru varot uzskatīt arī par labāko vietu dzīvošanai. Mūsu dienās par tādu iespējams kļūt tikai, domājot un dzīvojot “zaļi”. Eiropas Savienības finansējums devis iespēju novadā sakārtot inženiertīklus, drīzumā saistošos noteikumus pielāgos jauno normatīvo aktu prasībām. Tuvums Rīgai un labā infrastruktūra kāpina uzņēmēju interesi bāzēt novadā savu biznesu, kas ne vienmēr apmierina iedzīvotājus. Tieši tāpēc, uzsvēra A. Židkovs, viņiem diskusiju temats īpaši svarīgs, lai izprastu pašvaldības tiesības šādā strīdīgā situācijā.

LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa uzsvēra, ka sadarbības tīkla sanāksmes izvēlēto tematu loku par būtisku atzina dalībnieki iepriekšējā tikšanās reizē.

* Pašvaldību funkcijas un uzdevumus dabas aizsardzības jomā raksturoja VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste. Diskusiju raisīja īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT), kuras izveido un apsaimnieko valsts, taču arī pašvaldībām ir tiesības veidot vietējas nozīmes īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kurās atrodas nozīmīgi dabas vai kultūrvēsturiskā mantojuma pieminekļi. D. Vilkaste piekrita, ka valsts noteiktās ĪADT jāapsaimnieko valstij, taču pašvaldībām ir tiesības ieguldīt savus līdzekļus šo teritoriju apsaimniekošanā, bet tas nav pašvaldību pienākums. Pašvaldību izveidotajās vietējās nozīmes īpaši aizsargājamās teritorijās gan jāiztiek ar savām finansēm, atsevišķās pašvaldībās šim nolūkam var veidot īpašas biedrības (piemērs – Engures dabas parks).

* Kolēģes stāstījumu turpināja VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere, akcentējot pašvaldību funkcijas vides aizsardzības jomā. Referente atgādināja 2014.–2020. gadam izvirzītās Vides politikas pamatnostādnes un 11 vides aizsardzības jomas, no kurām dažas (ūdeni, gaisu, atkritumus) turpmāk analizēja sīkāk, norādot arī saistītās likumu un MK noteikumu normas, kas palīdz nodrošināt iedzīvotājiem iespēju dzīvot tīrā un sakārtotā vidē.

R. Vesere pieminēja arī gaidāmos grozījumus Likumā par zemes dzīlēm, kas pēc to pieņemšanas mainīs derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtību – pašvaldības vairs to nedrīkstēs darīt, jo atļaujas izsniegs LVĢMC. Grozījumi paredzēs arī stingrākas prasības ieguves vietu rekultivācijai, jo pašvaldības nereti ir iebildušas pret “Mēness ainavām” pēc ieguves darbu beigām. Sandra Bērziņa piebilda, ka pašvaldības nopietni iesaistījušās grozījumu tapšanā, lai rastos iespēja veidot t.s. rekultivācijas fondu.

VARAM pārstāve atgādināja, ka bieži vien tiek aizmirsts par ietekmes uz vidi stratēģisko novērtējumu, kas jāveic visiem vietēja līmeņa plānošanas dokumentiem, lai saprastu rīcības iespējamo ietekmi uz vidi. Tieši te nozīmīga ir sabiedrības iesaiste un vērtējums. R. Vesere noslēgumā atgādināja, ka dabas resursu nodokļa pašvaldību daļu drīkst izmantot tikai pasākumiem un projektiem, kas saistīti ar vides aizsardzību, lai vēlāk nesaņemtu Valsts kontroles pārmetumus.

* Tīkla sanāksmē pašvaldību pārstāvji pirmoreiz nopietnā diskusijā tikās ar Valsts vides dienesta ģenerāldirektori Ingu Koļegovu, lai analizētu, kas jāveic katrai no iesaistītajām pusēm. Tomēr mērķi bija daudz tālejošāki – sadarbību turpināt un kopā izstrādāt arī nākamā gada “tīklošanas” plānus.

2. novembra sanāksmē I. Koļegovas prezentācijas temats bija “Pašvaldību un Valsts vides dienesta sadarbība kontroles jautājumos. Pieeja datiem.” Referente raksturoja VVD struktūru – astoņas reģionālās pārvaldes, 61 ekspertu un 79 inspektorus, kā arī 2016. gadā saņemtās iedzīvotāju sūdzības un arvien lielāku popularitāti iemantojušo “Vides SOS” karti, kas iedzīvotājiem ļauj operatīvi norādīt uz piesārņotajām vietām. Ieteikums pakavēties pie 10. slaida, kurš skaidro pārmaiņas vides pārvaldības ideoloģijā, par primāro atzīstot paškontroli. Savukārt 12. un 13. slaidā uzskatāmi (pat ar sarkanas krāsas izcēlumiem!) raksturota VVD un pašvaldību sadarbība. Inga Koļegova iebilst pret nereti dzirdēto tēzi, kas ietekmes uz vidi novērtējumu uzskata par draudu attīstībai, ko “zaļie” centīsies apturēt. Nē, IIN nav šķērslis, bet rīks attīstībai! Prezentācija tiešām pelna atzinību par dziļumu, izpratni par situāciju pašvaldībās, jo tajā ietverti arī pašvaldību izplatītākie problēmjautājumi.

* Sandra Bērziņa piedāvāja nelielu atslodzi diskusijās un problēmās sakaitētajiem prātiem, lai ielūkotos biotopu kartēšanas pirmā gada secinājumos. Sabiedrībā kartēšana radījusi daudzus galēju uzskatu mītus – gan to, ka visa Latvija tiks pārvērsta rezervātā bez iespējas veikt saimniecisko darbību, gan pretēju viedokli, ka valstī visas dabas vērtības ir izcirstas un izsaimniekotas. Situācijas noskaidrošanai LPS sistēmanalītiķis Jānis Upenieks apkopoja dabas datu pārvaldības sistēmas “Ozols” informāciju par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem un iekodēja to daudziem jau pazīstamajā LPS informācijas sistēmā BLIS. Arī tiem, kas tīkla sanāksmē nepieredzēja J. Upenieka paraugdemonstrējumu, var tikai ieteikt – nebaidīties, bet pašiem iepazīt sistēmu un savas pašvaldības situāciju https://blis.lps.lv/lv/struktureti-dati! Pētiet kartes, diagrammas, turklāt, uzklikšķinot uz konkrētā mikrolieguma, iespējams izlasīt arī ekspertu atzinumu par tā veidošanas nepieciešamību. Aplikāciju var lietot arī mobilajā telefonā, bet sarežģījumus kliedēt ir gatavs pats autors (janis.upenieks@lps.lv).

* “Aktualitātes atkritumu apsaimniekošanas jomā un pašvaldību atbildība par atkritumu reģenerāciju, pārstrādi” – tā sauc VARAM Vides aizsardzības departamenta direktores Rudītes Veseres otro prezentāciju. Prezentācijā apkopots šīs jomas tiesiskais pamats, definētas visas četras iesaistītās puses – pašvaldības, atkritumu apsaimniekošanas komersants, izlietotā iepakojuma un videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekotāji, kā arī atkritumu radītāji un valdītāji. Pašvaldībām bija uzdots, jau sākot ar 2015. gadu izveidot dalītas savākšanas sistēmu papīru, metālu, plastmasu un stiklu saturošiem atkritumiem, lai sagatavotu tos tālākai pārstrādei. 70 procentos pašvaldību šī prasība ir īstenota, turpretim dažās tā pat nav īsti uzsākta. Latvijā izvirzīts mērķis – 2020. gadā sasniegt 50% radīto atkritumu pārstrādi. Pašlaik šis skaitlis ir aptuveni 27%, tātad veikumu nāksies gandrīz dubultot.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 184 pašlaik tiek gatavoti grozījumiem, lai skaidrāk precizētu komersanta un pašvaldības atbildību, jo līdz šim uzklausīti daudzi iebildumi no abām pusēm. Jaunā kārtība paredzēs, ka pašvaldības atbildība beidzas ar dalīto atkritumu savākšanas nodrošināšanu. Tālākais – atkritumu savākšana un nodošana pārstrādei būs komersanta atbildības joma. Lai sekmīgāk sasniegtu 2020. gadam izvirzītos mērķus, Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumos būs paredzēta iespēja pašvaldībām un komersantiem apvienoties atkritumu apsaimniekošanas reģiona robežās. Paredzēts nākotnē uzlabot statistiku, lai pašvaldības gūtu iespējami pilnīgu informāciju par atkritumiem.

Plānots likumu pieņemt līdz gada beigām, lai nākamgad tas stātos spēkā, tāpēc R.Vesere atgādināja, ka likumā būs ietvertas arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas tarifa izmaiņas. Dabas resursu nodoklis jau tiks iekļauts atkritumu apglabāšanas tarifā. Pašvaldībai būs jāpieņem jauns lēmums, atkritumu apsaimniekošanas maksā ietverot arī poligona tarifu.

* LPS padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, kuras pārraudzības jomā ietilpst arī atkritumu saimniecība, turpināja VARAM pārstāves stāstījumu, parādot pašrocīgi zīmēto shēmu (prezentācijās skat. Shēma!). Viņa uzsvēra, ka LPS pagaidām nesaskaņo grozījumus MK noteikumos Nr. 184, uzskatot, ka pienākumu un atbildības sadale tajos joprojām nav stingri noteikta. Arī pašvaldību vidū daļa uzskata par savu uzdevumu tikai organizēt atkritumu savākšanu, citi izjūt atbildību par visu pašvaldības teritorijā notiekošo. Taisnība ir abiem, jo dalītās vākšanas infrastruktūrai būtu jābūt pašvaldības pārziņā. Ne jau vienmēr nepieciešami speciāli laukumi, daudzās pašvaldībās sekmīgi darbojas dalīto atkritumu savākšana mājās. S. Sproģe uzskata par “neiespējamo misiju” ideju par pilnīgi visu atkritumu sašķirošanu. Viņa uzskata, ka precīzi jāizzina ražotāju iespējas, lai izprastu, ko varam pārstrādāt Latvijā, ko vest uz citām valstīm. Tirgus mainās no dienas dienā. To visu var noskaidrot sarunās par sadarbību, tikai pirms tam pašvaldības jānodrošina ar visu nepieciešamo informāciju par savāktajiem atkritumiem.

* Sadarbības tīkla sanāksmes izskaņā klātesošie vienojās tikties reizi ceturksnī, kā arī apsprieda tematus nākamajām tikšanās reizēm 2018. gadā.

***

Lai “pelēko” teoriju bagātinātu ar “mūžam zaļā dzīveskoka” piemēriem, sadarbības tīkla dalībnieki iepazina arī divas ražotnes. “Eco Baltia” grupas uzņēmums AS PET Baltija iekārtojies vienā no reiz slavenās mikroautobusu rūpnīcas cehiem Jelgavā. Ar polimēru pārstrādes vadošo uzņēmumu, tā veiksmēm un grūtībām, ES fondu un paša uzņēmuma investīcijām attīstībā, kā arī eksporta un importa karti pašvaldību pārstāvjus iepazīstināja direktors Kaspars Fogelmanis. Kaut arī ekskursija pārstrādes cehā gluži neatgādināja pastaigu pa ziedošu pļavu, tomēr Jelgavas uzņēmums nodarbina 180 cilvēkus un pagaidām plastmasu pārstrādē nav izgudrotas ideālas tehnoloģijas un iekārtas.

Vizīte riepu pārstrādes uzņēmumā E Daugava Ozolnieku novada Salgales pagasta Emburgā tik cerīgas noskaņas neraisīja, turklāt tur satikām Valsts vides dienesta pārstāves, kuras pārbaudīja vietējo sūdzības par iespējamu kaitējumu viņu dzīves kvalitātei. Kaut arī pārstrādes process tur notiek 24 stundas diennaktī, neradās īpaša skaidrība par darbības ienesīgumu un tehnoloģijas nevainojamo ietekmi uz vidi. Iespējams tāpēc, ka sanāksmes izskaņā Ozolniekos savā pieredzē dalījās Jaunjelgavas riepu mehāniskās pārstrādes rūpnīcas www.recycling pārstāvis. Viņu tehnoloģija atšķiras no Ozolnieku novada “brāļa”. “E Daugavā” veic riepu pirolīzi, bet Jaunjelgavā pārstrādā mehāniski – riepas vispirms saplēš, sasmalcina, atbrīvo no visiem piemaisījumiem (metāla, tekstila un citiem), atstājot tikai gumiju. Kopā ar RTU speciālistiem tika veikti daudzi eksperimenti un pētījumi, bet tagad ražotāji ar lepnumu uzsver, ka firmas ražotās gumijas granulas ir vienas no tīrākajām Eiropā. Pagaidām “recyclingā” pieņem tikai smago automašīnu riepas, vieglo auto un agro riepām vēl turpinās izpēte, tomēr ir cerība, ka nākamgad tas notiks. Uzņēmums ir gatavs uzņemties atbildību par vidi un nākotnē pārstrādāt visas Latvijas riepas. Kā “E Daugavā” redzēto vērtēs VVD inspektores, pagaidām nezinām.

 

Daina Oliņa

Pašvaldību funkcijas atkritumu apsaimniekošanas jomā
Pašvaldību funkcijas vides aizsardzības jomā
Pašvaldību funkcijas, uzdevumi dabas aizsardzības jomā
Pašvaldību un Valsts vides dienesta sadarbība kontroles jautājumos. Pieeja datiem
Shēma