Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

DEPOZĪTA SISTĒMA: par un pret

Ar mērķi 2020. gada 1. janvārī Latvijā ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumam, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) 9. aprīlī iesniegusi Valsts kancelejā likumprojektus “Grozījumi Iepakojuma likumā” un “Grozījumi Dabas aizsardzības likumā”. Saskaņošanas procesā VARAM precizēja likumprojektus atbilstoši saņemtajiem priekšlikumiem no Tieslietu, Ekonomikas un Finanšu ministrijas. Vienīgā ministrija, kas konceptuāli nesaskaņoja depozīta sistēmas ieviešanu, ir Zemkopības ministrija.

Kas ir depozīts?

Depozīta sistēma ir sistēma, saskaņā ar kuru pircējs, iegādājoties baterijas vai akumulatorus, pārdevējam maksā naudas summu, ko pircējam atmaksā, kad viņš nodod izlietotās baterijas vai akumulatorus.

Depozīts – maksa, kas tiek pievienota depozīta iepakojumā iepakota produkta cenai un ko tādā pašā apmērā patērētājs var saņemt atpakaļ, nododot depozīta iepakojumu tirdzniecības vietā.

Depozīta sistēma – dalībnieku, procesu, normatīvo aktu kopums, kas nodrošina noteiktu dzērienu iepakojumu veidu (depozīta iepakojumu) ar to saistīto depozīta maksājumu u.c. saistīto maksājumu plūsmu no ražotāja līdz patērētājam un no patērētāja līdz pārstrādei.

Saistītie notikumi:

15.03.2017. – 10 594 LR pilsoņu iesniegums saņemt atlīdzību par PET pudelēm u.c. dzērienu iepakojumu.

05.04.2017. –  Saeimas Tautsaimniecības komisija sāk izvērtēšanu un visu pušu uzklausīšanu.

08.06.2017. – uzdod VARAM izvērtēt Baltijas valstīs paveikto, sagatavot informatīvo ziņojumu un iesniegt līdz 01.03.2018.

Kā sabalansēt? – mazāk tērēt, mazāk pirkt, mazāk ražot atkritumus. Un ekonomikas sildīšana, dizains, mārketings – kā vairāk pārdot?

Valsts vides dienests (VVD) atbrīvojis ražotāju atbildības sistēmas (RAS) no dabas resursu nodokļa par iepakojumu un vienreizējiem traukiem – 118,7 miljoni eiro.

Vēsture

Latvijā 2015. gada 1. janvārī bija jāuzsāk darboties dzērienu iepakojuma depozīta sistēmai, kuras maksimālās izmaksas varētu būt ap 26 miljoniem eiro, iekārtām – 20 miljoni. Optimālais modelis būtu dzērienu ražotāju un tirgotāju kopīgi izveidots operators.

2014. gadā, visām ieinteresētajām pusēm diskutējot, analizējot un pierādot, tika nolemts atteikties no depozīta sistēmas ieviešanas, tāpēc visi līdzekļi un darbs tika fokusēts uz dalītās atkritumu vākšanas sistēmas pilnveidošanu. Tajā ieguldīti Eiropas Savienības līdzekļi, un arī turpmākajos gados ES nauda pieejama tieši šim virzienam, nevis depozīta sistēmas attīstībai. Tas nozīmē, ka, pieņemot lēmumu par depozīta sistēmas izveidi, ES ieguldījumi dalītās vākšanas sistēmā vairākos gadījumos izrādīsies nelietderīgi.

Dati, infrastruktūra un izmaksas

Latvijā gadā savāc apmēram 800 000 t atkritumu. Plānotais depozīts veido aptuveni 9% no kopējā iepakojuma un tikai 2% no kopējā Latvijas atkritumu daudzuma.

Valstī izvietoti 4000 šķiroto atkritumu savākšanas punkti, un tuvākajos 2–3 gados ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu tiks izveidoti vēl 1500 punkti. Šķiroto atkritumu savākšanas sistēma pēdējos desmit gados Latvijā ir būtiski attīstījusies, līdz ar to, lai izpildītu ES prasības atkritumu šķirošanā, depozīta sistēmas ieviešanas nav nepieciešama. Turklāt, lai gan Lietuvas, Igaunijas un Latvijas sistēmas atšķiras, iepakojuma reģenerācijas rādītāji ir gandrīz vienādi, Latvijā pat labāki!

Publiskās un privātās investīcijas dalītās atkritumu vākšanas sistēmā šobrīd veido vairāk nekā 80 miljonus eiro, kas rada saistību izpildes pienākumu pret Eiropas Savienības un valsts institūcijām. Tā ir atbildība par publiskā finansējuma ieguldīšanas lietderīgumu!

Prognoze par depozīta sistēmu un atkritumu maksu

Ņemot vērā kaimiņvalstu pieredzi, depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā būs nepieciešamas 30–35 miljonu eiro investīcijas – apstrādes centra izbūve, pieņemšanas punktu ierīkošana tirdzniecības vietās, pieņemšanas automātu iegāde utt.

No PET depozīta cietīs poligonos un citur (privātās) izvietotās atkritumu šķirošanas līnijas, caur šīm līnijām gadā iziet aptuveni 450 000 tonnu atkritumu (50 000 nonāk poligonos, kur nav šķirošanas), šajos atkritumos joprojām ir aptuveni 0,8% PET pudeļu. No tām jaunākās tehnoloģijas var atlasīt 90%, tātad no šīm līnijām pazudīs 450 000 x 0,8% x 90% = 3240 tonnas PET. PET vidējā cena ir 200 eiro/t, tātad šķirošanas līnijas neiegūs 3240 x 200 = 648 000 eiro/gadā, kas pielīdzināms to visu tīrajai gada peļņai. Tātad šīs līnijas vietās, kur varēs, cels maksu par atkritumu sagatavošanu noglabāšanai vai, kur nevarēs celt tarifu, kļūs nerentablas, un būs to apstādināšanas risks. Sanāks neloģisks kopējās šķirošanas sistēmas rezultāts: iedzīvotāji šķiros depozītā, bet pretī tiks finansiāli sodīti sadzīves atkritumu tarifā, un, jo vairāk un labāk šķiros depozītā, jo vairāk izņems no esošās sistēmas un lielākus tarifa pieaugumus saņems pretī. Jāatceras, ka tās arī ir darbvietas reģionos, kur izvietotas šķirošanas līnijas!

Ziņas no Lietuvas masu medijiem jau sāk parādīties, ka kaimiņvalstī ir liela iespējamība slēgt nelikvīdās šķirošanas rūpnīcas, kam varētu sekot Eiropas Komisijas soda naudas par nesaimniecisku naudas izlietošanu un mērķu nesasniegšanu.

Igaunijas depozīta sistēma tiek dotēta, un pārējo atkritumu savākšana ir zemā līmenī, savukārt Lietuvā depozīta sistēma pēc viena gada darbības jau cieš zaudējumus un būs jādomā par atkritumu savākšanas un šķirošanas pilnveidošanu.

Igaunijā depozīts ir kopš 01.05.2005., un tur 90% tirgus pieder lielveikaliem. Sistēmas izveidei bija vajadzīgas izmaksas 15,3 miljonu apmērā. Valsts pusmiljonu deva skaitīšanas centram. Depozītmaksa – 0,10 centi (bija 0,04 un 0,08). 74–87% no depozīta iegūst atpakaļ, tas ir 10–15% no visa iepakojuma.

Lietuvā – no 01.02.2016., iesaistīti arī daudzi mazie veikali. Izmaksas – 30 milj., valsts nepiedalās. Depozītmaksa ir 0,10 centi. Valstī plāno savākt atpakaļ 90% no depozītiepakojuma, 10–15% no iepakojuma iekļauti depozītā.

Tikai 11 no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm darbojas depozīta sistēma. Depozītsistēma nav vienīgais veids, kā citviet tiek risināts atkritumu šķirošanas jautājums, un šādas sistēmas neesamība neliecina par valsts atpalicību. Arī daudzām lielām un attīstītām valstīm nav depozītsistēmas, piemēram, Lielbritānijai, Francijai, Itālijai u.c. No ES valstu lielā trijnieka tikai Vācijā vēsturiski ir depozītsistēma.

Nīderlandē pašreiz notiek atteikšanās no dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas, to pilnībā aizstājot ar dalītās vākšanas infrastruktūras attīstīšanu.

Depozīta sistēma paredzēta tikai specifiskam PET (plastmasas), stikla un metāla dzērienu iepakojumam, kas veido tikai 2% no kopējā Latvijas atkritumu daudzuma – 800 000 t.

Gada iepakojuma apjoms, kas nonāk atkritumos, Latvijā ir aptuveni 218 000 tonnas, no kurām depozīta sistēma spēs uzņemt tikai ap 9%. Taču, kā liecina Lietuvas pieredze, pārējā iepakojuma apsaimniekošana jau pirmajā gadā sadārdzinās par 10–15%, jo dalītās vākšanas sistēmas konteineri paliek tukšāki. Paaugstinās savākšanas izmaksas par 25–150% par vienu dzēriena iepakojuma vienību.

Depozīta sistēma dzērienu iepakojumam negatīvi ietekmēs nozares politikas mērķu sasniegšanu un atkritumu apsaimniekošanas nozares turpmāko attīstību kopumā, un tas ir neefektīvs veids, kādā sasniegt kompleksos dalītās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas mērķus – secinājums diskusiju rezultātā. Ja valsts par depozītsistēmas ieviešanu nemaksās, visas ar ieviešanu saistītās izmaksas gulsies uz tirgotāju pleciem, kas, negribot palikt zaudētājos, cels cenas produktiem veikalu plauktos. Celsies arī dzērienu cenas, jo, maksājot par dzērieniem, klāt tiks pieskaitīta pudeles cena un arī maksa par to savākšanu, sašķirošanu, pudeļu vākšanas automātu iegādi un uzturēšanu utt. Tirgotāji rēķina, ka, lai iegūtu atpakaļ 0,10 centus no sistēmas, sākotnēji piemaksāsim vismaz trīs centus par PET pudeli, 1,5 centus par metāla bundžu un 2,5 centus par stikla taru.

Ja salīdzina vienas iepakojuma vienības apsaimniekošanas izmaksas depozīta sistēmā un dalītās vākšanas konteineru sistēmā, tad depozīta sistēmā PET pudeles apsaimniekošanas izmaksas palielinās aptuveni 7,5 reizes, metāla bundžas – 21 reizi un stikla pudeles – divas reizes. Papildus jāmin, ka depozītsistēma spēs nodrošināt četras reizes mazāku iepakojuma pieņemšanas punktu skaitu nekā dalītās atkritumu vākšanas sistēma.

Latvijā jau šobrīd iepakojums tiek apsaimniekots atbilstoši ES un nacionālo normatīvo aktu prasībām. Iepakojuma apsaimniekošana konteinersistēmā šobrīd izmaksā ap 12 miljoniem eiro.

Ieviešot depozīta sistēmu, tiks radīta paralēla sistēma esošajai dalīto atkritumu vākšanas konteineru sistēmai, kas nekādā veidā neveicina kompleksu visu veidu atkritumu šķirošanu un vākšanu. Divu sistēmu vienlaicīga uzturēšana Latvijas iedzīvotājiem izmaksās divreiz dārgāk nekā šobrīd un reģenerējamais apjoms palielināsies tikai par kādiem 3–4%.

Neskaidrības

1. Iepakojuma reģenerācijas rādītāji – kāpēc neparādās VARAM ziņojumā? Kāds ir mērķis?

2. Depozīta maksa dzērienam – atpakaļ patērētājam. Kas maksā par sistēmas izveidošanu un uzturēšanu?

3. Nevienāda attieksme pret lauku iedzīvotājiem, jo mazo veikalu platība (līdz 300 kv/m) neļaus izveidot taras pieņemšanu. Plānots depozīta sistēmā iepakojuma atpakaļpieņemšanu  organizēt  veikalos ar platību virs 300–400 kv/m. Tas nozīmē, ka mazapdzīvotu vietu iedzīvotājiem dzīvesvietā nebūs pieejama iepakojuma  nodošana un atlīdzības saņemšana, jo mazajos lauku veikalos platības var būt nepietiekamas taras pieņemšanai.

4. Saeimas uzdevums bija līdz 01.03.2018. izpētīt Lietuvas viena gada rezultātus. Saskaņā ar pirmajām ziņām no Lietuvas masu medijiem kaimiņvalstī ir liela iespējamība slēgt nelikvīdās šķirošanas rūpnīcas, kam varētu sekot Eiropas Komisijas soda naudas par nesaimniecisku naudas iztērēšanu un mērķu nesasniegšanu. Tāpat jāvērš uzmanība uz Lietuvas pieredzi, kur pārējā iepakojuma (kam netiek piemērota depozīta sistēma) apsaimniekošana jau pirmajā gadā sadārdzinās par 10–15%, jo dalītās vākšanas sistēmas konteineri paliek tukšāki, kā arī savākšanas izmaksas pieaug par 25–150% par vienu dzēriena iepakojuma vienību. Kas segs šos iespējamos zaudējumus un soda naudas?

5. Kas būs operators (Igaunijā un Lietuvā ir bezpeļņas uzņēmums. Latvijā nav tādas formas – sociālais uzņēmums?)? Jāņem vērā, ka ražotāji un tirgotāji neatbalsta sistēmu.

6. Kāda veida pieņemšana – manuāla vai automāti?

7. Cik tas maksās patērētājiem un tirgotājiem?

8. Kā pašvaldību laukumi iekļausies depozītā? Kas maksās sadārdzinājumu? (Informatīvā ziņojuma secinājumā 4. p.)

9. RAS likvidēs un to vietā būs depozīts? (Ziņojuma secinājumu 2. p. – abas sistēmas (tātad dalītā vākšana un depozīts), izslēgti RAS) papildinošas KĀ? Nav rādīta dubultās sistēmas sadarbības shēma.)

10. Cik izmaksās iedzīvotāju vides apziņas pozitīvā ietekmēšana? (Ziņojuma secinājumu 3. p.)

11. Kādi ieguvumi un kam?

12. Kā tieši sasniegs valsts uzņemtās saistības un nospraustos mērķus līdz 2020. gadam?  Vajag izanalizēt, piedāvāt konkrētus priekšlikumus! Varbūt visam dzērienu iepakojumam vajag noteikt depozītu?

13. Prognoze par depozīta sistēmas izmaksām un atkritumu maksas pieaugumu iedzīvotājiem?

14. Pudeles mežā un grāvmalās nesamazināsies depozīta iespaidā – vajadzīgs nebojāts svītru kods. Pētījumi liecina, ka dabai lielāko ļaunumu nodara plastmasas maisiņi. Jāpieaug katra indivīda apziņai – neizmest dabā, bet tikai atkritumiem paredzētā vietā!

Priekšlikumi no LPS vides un atkritumu tīkliņa dalībniekiem:

1. Jāturpina uzlabot konteinervākšanas sistēmu – jāizvieto trūkstošie dalītās vākšanas konteineri apdzīvotajās vietās, kur to nav pietiekami. Jāorganizē dalītā vākšana (atkritumu somu sistēma) maršrutos reti apdzīvotās vietās.

2. Jāsakārto sistēma Rīgā (ieilgusi PPP modeļa iedzīvināšana), kur tiek savākta aptuveni puse no sadzīves atkritumiem.

3. Jādiskutē ar PET pārstrādātājiem par tīra, kvalitatīva materiāla samaksu.

4. Jādomā modernizēšanas virzienā, atkritumu mazināšanas un videi draudzīga iepakojuma atbalstīšanai.

Depozīta sistēma (DS) ES valstīs

Valstis (iest. gads ES), kur ir DS/ pievienošanās gads

Sistēmas nav

Beļģija (1958) – ir dažiem veidiem

Austrija (1995)

Horvātija (2013) – ir kopš 2005.

Bulgārija (2007)

Dānija (1973) – ir kopš 2002., diskusijas par lietderību

Kipra (2004)

Igaunija (2004) – ir kopš 2005.

Čehija (2004)

Somija (1995) – ir PET kopš 2008., bundžām kopš 1996.

Francija (1958)

Vācija (1958) – ir kopš 2003.

Domā atteikties, jo dārgi!

Lietuva (2004) – ir kopš 2016.

Grieķija (1981)

Malta (2004) – ir dažiem veidiem (atkritumu nodoklis)

Ungārija (2004) (ir atkritumu nodoklis)

Zviedrija  (1995) – ir bundžām kopš 1984. un PET kopš 1994.

Īrija (1973)

Norvēģija – ir kopš 1999.

Itālija (1958)

 

Latvija (2004)

 

Luksemburga (1958)

Nīderlande (1958) – mazajam iepakojumam bija jau 1993., lielajām 1,5 l pudelēm kopš 2006.

 sistēmas noriets, plāno tuvākajā laikā atteikties!

 

Polija (2004)

 

Portugāle (1986)

 

Rumānija (2007)

 

Slovākija (2004)

 

Slovēnija (2004)

 

Spānija (1986)

 

Lielbritānija (1973)

 

Sniedze Sproģe,

LPS padomniece lauku attīstības jautājumos