“Apspriežot Iekšlietu ministrijas iniciatīvu grozīt pašvaldību likumu, secinājām, ka ir vairāki būtiski jautājumi. Vispirms jau tas, vai šis likums ir īstais, kurā pašvaldībām noteikt tik specifiskas tiesības, kā aizliegumu atrasties uz ledus. Pēc juristu domām, piemērotāk būtu grozīt Zemes pārvaldības likumu. Jāvērtē arī, vai nepieciešams uzlabot iesniegto redakciju, jo, piemēram, nav paredzēts, kura pašvaldības institūcija būs tiesīga noteikt aizliegumu. Lai gan jautājumu daudz, likumprojektu vienojāmies konceptuāli atbalstīt, aicinot iesaistītās puses piedāvātajai iniciatīvai rast piemērotāko vietu mūsu tiesību sistēmā,” atzīmē Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs.
Iekšlietu ministrijas (IeM) ierosinājums paredz, ka pašvaldībai ir tiesības noteikt aizliegumu atrasties uz tās administratīvajā teritorijā esošās iekšzemes publiskās ūdenstilpes ledus un tās administratīvajai teritorijai pieguļošās jūras piekrastes ūdenstilpes ledus tādās vietās, kur var tikt apdraudēta personas dzīvība un veselība.
Paredzēts, ka, izvērtējot iespējamo personas un dzīvības apdraudējumu, ņem vērā cilvēku pulcēšanās intensitāti, laikapstākļus, meteoroloģiskās prognozes un iespējamību, ka neveidojas pietiekami izturīga ledus kārta.
Patlaban jau dažas pašvaldības pēc savas iniciatīvas ar saistošajiem noteikumiem par sabiedrisko kārtību ir noteikušas aizliegumu atrasties uz ledus, piemēram, Rīgā un Jūrmalā. Tomēr lielākā daļa pašvaldību šādas tiesības neizmanto, jo dažādu subjektīvu iemeslu dēļ esot apgrūtināta šādu noteikumu saskaņošana Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), deputātiem situāciju raksturoja VARAM pārstāvji.
IeM grozījumus rosinājusi, ņemot vērā katru ziemas sezonu aktuālo jautājumu par zemledus makšķernieku atrašanos uz ledus laikā, kad tas ir īpaši bīstami. Šie cilvēki apdraud ne tikai savu veselību un dzīvību, bet ar savu rīcību sabiedrībai demonstrē, ka uz ledus, iespējams, ir droši. Būtiski arī, ka šo pārgalvīgo cilvēku glābšanai valsts tērē ievērojamus finanšu līdzekļus, situāciju raksturoja IeM parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, uzsverot, ka primārais esot cilvēku informēšana par iespējamo bīstamību, nevis sodīšana.
Par aizlieguma atrasties uz iekšzemes publiskās un jūras piekrastes ūdenstilpes ledus neievērošanu IeM rosina saukt pie administratīvās atbildības. Par šādu pārkāpumu varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz septiņdesmit eiro. Konceptuālu atbalstu šādām izmaiņām Administratīvo pārkāpumu kodeksā jau paudusi Saeimas Juridiskā komisija.