Iepriekšējais
Nākamais

LPS un EM sarunās pārrunā būvniecības, mājokļu politikas, enerģētikas un efektivitātes jautājumus

5. jūlijā notika ikgadējās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Ekonomikas ministrijas (EM) sarunas, kuru laikā tika izskatīti jautājumi, kas saistīti ar būvniecības, mājokļu politikas, enerģētikas un efektivitātes jautājumiem. Sarunas vadīja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Kopumā jāatzīst, ka  būvniecības un mājokļu jomā sarunas notika visnotaļ veiksmīgi.

Būvniecības sadaļā

Abas puses atzina, ka ir bijusi veiksmīga sadarbība izstrādājot grozījumus Būvniecības likumā. Rezultātā šī gada 10. jūlijā stājas spēkā jaunais regulējums, kas   atvieglos  prasības būvniecības ieceres grozīšanā. Vienlaikus tiks sakārtots regulējums attiecībā uz atkāpēm no tehniskajām prasībām. Tiek skaidri noteikts, kādos gadījumos iestādes saskaņo, bet kādos gadījumos būvspeciālists var pamatot atkāpes no tehniskajām prasībām, kā arī tiks noteikti gadījumi, kuros ir nepieciešama atkāpju saskaņošana. Jāuzsver, ka atkāpties no mehāniskās stiprības un stabilitātes prasībām gan nevarēs.

Puses vienojās, ka jāturpina strādāt pie piegrozījumiem Būvniecības likumā, lai precīzi noteiktu  atbildības sadalījumu starp būvniecības procesa dalībniekiem, kā arī jārunā par būvniecības procesa dalībnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.

Puses vienojās arī par būvekspertīžu un būvprojektu organizēšanas kārtību – ekspertīzes pasūtījumu savām būvēm veiks vietējā pašvaldība. Pretrunīgu ekspertu atzinumu gadījumā Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), pildot sertificēšanas institūcijas funkcijas, vērtēs katra eksperta rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām, vienlaicīgi sniedzot viedokli arī par ekspertīzes atzinumiem. Būvprojekta ekspertīze ir obligāta trešās grupas jaunu būvju un pārbūvju būvprojektiem, ja tiek mainītas nesošās konstrukcijas vai tiek mainītas slodzes uz nesošajām konstrukcijām.

Vēl puses vienojās, ka ir  jāatvieglo procedūra būvju pieņemšanai ekspluatācijā, kas būvētas līdz 1995. gadam.

Tika atbalstīts arī  ierosinājums:  ieviest Zemesgrāmatā atzīmi par patvaļīgu būvniecību.

Izskatot jautājumu par Būvniecības informācijas sistēmu (BIS),  pašvaldības atzina, ka tās varēs veikt  pilnvērtīgu būvniecības lietu veidošanu un papildināšanu tikai pēc tam, kad BIS tiks nodrošināta Valsts zemes dienesta, Zemesgrāmatu, Iedzīvotāju reģistra un pārējo iesaistīto institūciju datu atbilstība. Tāpat svarīgi sakārtot jautājumus par fizisko personu datu pieprasījumu tiesisko pamatu ārvalstniekiem un ārvalstu juridisko personu ievadi sistēmā, izsniedzamo dokumentu atbilstība Ministru kabineta noteikumos apstiprinātām veidlapām un fizisko personu datu aizsardzības normatīvajam regulējumam.

Puses vienojās:

  1. EM reizi ceturksnī organizēs būvvalžu apmācību par BIS ieviešanu un problemātiskajiem jautājumiem;
  2. EM apkopos  pašvaldību būvvalžu izteiktos  iebildumus un sagatavos  pasākumu plānu trūkumu novēršanai, par rezultātiem informējot būvvaldes šī gada  septembrī;
  3. jāorganizē trīspusējas - EM, Tieslietu ministrijas un LPS sarunas par  BIS datu  savietojamību ar  Valsts zemes dienesta un Zemesgrāmatu datiem.

Mājokļu politikas jautājumu blokā

Puses vienojās, ka atbalstāma Īres likuma tālāka virzība. LPS  konceptuāli atbalsta likumprojekta tālāku virzību, atbalstot sekojošus principus:

  1. īres līgumiem jābūt terminētiem;
  2. īres līgumu reģistrs pašvaldību dzīvojamā fondā nav obligāts;
  3. īres līgumiem, kas ir noslēgti uz nenoteiktu laiku, termiņu nosaka īrniekam un izīrētājam vienojoties. Ja īrnieks un izīrētājs nevar vienoties, īres līguma termiņu nosaka pēc tiesas ieskata;
  4. pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksas apmēru nosaka pašvaldība, īres maksu nosakot kā atlīdzību par lietošanu;
  5. pašvaldība tai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu var izīrēt personai, kura atzīta par tiesīgu saņemt palīdzību atbilstoši likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteikumiem un  pašvaldības saistošajiem noteikumiem;
  6. LPS un EM jāpanāk vienošanās par pārejas noteikumu izstrādi īrniekiem, kuriem līdz likuma spēkā stāšanās brīdim spēkā ir beztermiņa īres līgumi;
  7. atbalstīt normas, kas  paredz īres tiesību nostiprinājuma lūdzējus atbrīvot no Zemesgrāmatu likumā noteiktajām kancelejas nodevām.

Pusēm ir atšķirīgs viedoklis par īres līgumu reģistru Valsts ieņēmu dienesta (VID) EDS sistēmā

Puses arī vienojās, ka EM, jautājumā par mājokļu pieejamības sveicināšanu, jāturpina darbs pie šādiem atbalsta pasākumiem:

  1. ieviest finanšu instrumentu, kas sniegtu iespēju pašvaldību kapitālsabiedrībām saņemt atbalstu aizdevumam daudzdzīvokļu īres namu celtniecībai. Šāda atbalsta instrumenta pieprasītais finansējums ir seši miljoni euro turpmākajos trijos gados;
  2. ieviest finanšu instrumentu, kas veicinātu dzīvojamā fonda attīstību un saglabāšanu, nodrošinot valsts atbalstu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kvalitātes uzlabošanai gadījumos, ja daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai ir nepieciešams veikt ieguldījumus dzīvojamās mājas uzturēšanai, taču nav veikts pietiekamā apjomā (vai nav veikts vispār) maksājums uzkrājuma fondā. Pieprasītais finansējums – seši miljoni  euro turpmākajos trīs gados.

Abas puses atbalstīja  mājokļu garantiju programmu, kas divu gadu laikā  ir palīdzējusi vairāk kā 5532 ģimenēm tikt pie atbilstoša lieluma mājokļiem, tādā veidā nodrošinot vairāk kā 8029 bērnus ar mājokli. Turpmākā programmas attīstība tiek plānota, paredzot garantijas izsniegšanu ne tikai jaunajām ģimenēm, bet arī kvalificētiem speciālistiem. Nepieciešamais finansējums: seši miljoni euro ģimenēm ar bērniem un trīs miljoni euro kvalificētajiem speciālistiem ik gadu.

EM sniedza informāciju  par  valsts atbalstu AER enerģijas ieguvei, kā arī par kompleksiem risinājumiem elektroenerģijas tirgus attīstībai un elektroenerģijas tarifu politiku.

Sarunu darba kārtība:

1. Būvniecības nozare:

1.1. Grozījumi Būvniecības likumā.

1.2. Būvniecības informācijas sistēma ieviešana un problemātika.

1.3. Par būvprojektu un būvju ekspertīzēm.

1.4. Par valsts un pašvaldību kompetenci būvniecības procesa kontroles nodrošināšanā.

 

2. Mājokļu politikas jautājumi:

2.1. Par jaunu dzīvojamo telpu īres attiecību regulējumu, likumprojekts “Dzīvojamo telpu īres likums”.

2.2. Par publiskā sektora īres dzīvokļu pieejamību.

2.3. Par dzīvojamo telpu risinājuma politiku, sniedzot atbalstu bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss.

2.4. Valsts atbalsta nosacījumi mājokļu jomā.

 

3. Enerģētika un energoefektivitāte:

3.1. Par esošo atjaunojamo energoresursu atbalsta politiku un jaunu, ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu atbalsta mehānisma izstrādi

3.2. Par Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa „Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās” 4.2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa pasākuma „Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās”.

3.3. Par kompleksiem risinājumiem elektroenerģijas tirgus attīstībai un elektroenerģijas tarifu politiku.

3.4. Dabas gāzes tirgus liberalizācijas jautājumi.

 

4. Datu bāzes:

Par pieeju administratīvajiem datiem oficiālās statistikas nodrošināšanai un to izmantošanu pašvaldībās

Uzaicināti – Statistikas padomes pārstāvji.

 

Aino Salmiņš,

LPS padomnieks tehnisko problēmu jautājumos