Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS un VARAM gadskārtējās sarunas pēcvēlēšanu gaisotnē

19. jūlijā notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) gadskārtējās sarunas, kurās piedalījās kupls pašvaldību pārstāvju pulks, apliecinot diskutējamo tematu svarīgumu vietējās varas dzīvē. Sarunas vadīja ministrs Kaspars Gerhards, bet no LPS puses – priekšsēža vietnieks Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

Abi sarunu vadītāji uzsvēra, ka aizvadītās vēlēšanas apliecinājušas iedzīvotāju atbalstu pašvaldību darbam, jo lielākoties varu saglabājuši līdzšinējie līderi. To, ka sasāpējušu problēmu ir daudz, apliecināja LPS pieteikto sarunu tematu skaits (seši vides sadaļā, septiņi attīstības sadaļā). Tās nosaucot vien, raksts būtu gana garš, turklāt daļa no tām sarunās tiek cilātas ne pirmo gadu.

Visilgāk un viskaismīgāk abas puses diskutēja par ūdenssaimniecības attīstības problēmām. Samazinoties iedzīvotāju skaitam, ne visur izdosies sasniegt ES projektos plānoto pieslēgumu skaitu. LPS gaida konkrētu risinājumu situācijai, lai pašvaldībām nepiemērotu finanšu korekcijas. Joprojām trūkst atbalsta ūdenssaimniecības attīstībai aglomerācijās, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par 2000. Laikposmā, kad šis atbalsts bija pieejams, visiem nepietika un pašvaldības objektīvi nespēja sakārtot to visās apdzīvotajās vietās, kur vides un dzīves kvalitāte joprojām ir pazemināta. LPS uzskata, ka atbalsts jārod Latvijas Vides aizsardzības fondā jau 2018. gadā. K. Gerhards piedāvāja rast iespēju pašvaldībām aizņemties līdzekļus Valsts kasē, atgādinot, ka valstiskās prioritātes pašlaik ir drošība, izglītība un veselība.

Analizējot notekūdeņu savākšanu un apsaimniekošanu decentralizētajās kanalizācijas sistēmās, LPS nenoliedza problēmas svarīgumu, tomēr atgādināja, ka LPS nesaskaņoja MK noteikumus “Par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu”, kas stājušies spējā 1. jūlijā, – uzskatot, ka pašvaldībām uzliktas jaunas funkcijas. LPS uztur spēkā savu piedāvājumu, ka VARAM ir jāizstrādā un jāievieš vienots IT risinājums decentralizētu kanalizācijas pakalpojumu uzskaitei valstī, t.s. “kanalizācijas reģistrs”, un jāveic grozījumi MK noteikumos, jo reģistra izveide jāsāk jau 2018. gadā.

VARAM uzklausīja pašvaldību viedokli par Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzekļu sadales principiem. Puses vienojās, ka fonda padomei izskatīšanai tiks iesniegts priekšlikums izsludināt konkursus projektu aktivitātēs publisko ūdeņu apsaimniekošanai un notekūdeņu savākšanas sistēmu izbūvei apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu zem 2000, kur uz finansējuma saņemšanu varēs pretendēt pašvaldības.

LPS uzsvēra, ka, ieviešot dzīvē Zemes pārvaldības likuma normas, aizvien pastāv daudz problēmu, kurām risinājums ir ļoti nepieciešams. Abas puses vienojās par kopīgu pozīciju rezerves fonda zemju piekritību pašvaldībām, kā arī par nepieciešamo regulējuma pārskatīšanu darījumiem ar lauksaimniecības zemi. Kopīgi tiks meklētas iespējas un risinājumi publisko ūdeņu plānošanas un apsaimniekošanas jautājumiem, t.sk. jūras piekrastē, kā arī koplietošanas ceļu regulējumam. LPS puse noraidīja pārmetumus par nespēju pienācīgi apsaimniekot publiskos ūdeņus un atgādināja, ka pašvaldībām dažos gados pēc pārņemšanas nākas sakārtot jomu, kuru valsts nav spējusi sakārtot 27 gadu laikā.

Bez asumiem ritēja diskusija par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, jo šajā jomā sadarbība veidojas labi. Turpmāk jāvienojas par bīstamo atkritumu (riepu, būvgružu u.c.) uzskaiti, kontroli un pārstrādi, atsevišķi vienojoties ar Valsts vides dienestu par sadarbības uzlabošanu atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Turpretim VARAM neatbalsta pašvaldību prasību mainīt dabas resursu nodokļa sadales principus tā, lai līdzekļi, kas iekasēti par dabas resursu ieguvi vai izmantošanu un vides piesārņošanu (ar noteiktiem izņēmumiem), pilnībā (nevis tikai 60%) tiktu ieskaitīti attiecīgās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, bet neieplūstu valsts kopbudžetā.

Valstī nesen uzsākta biotopu kartēšana. LPS pauda bažas par iespējamo mikroliegumu izveidi biotopiem pirms kartēšanas pabeigšanas un visu iegūto rezultātu analīzes. Tas neveicinātu sabiedrības uzticību, kā arī, veidojot mikroliegumus pirms visu kartēšanas datu apkopošanas un izanalizēšanas, nav iespējams plānveidīgi un optimāli nodrošināt labvēlīgu biotopu aizsardzības stāvokli un to sabalansēt ar tautsaimniecības nozaru attīstības interesēm. Diemžēl jau tagad bailēs no iespējamu mikroliegumu izveides manāmas nevēlamas tendences – atsevišķās vietās pastiprināta privāto mežu izciršana. VARAM norādīja, ka ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi nr. 350 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu”, kas paredz jaunus mikroliegumu izveides kritērijus, taču LPS ieskatā minētajā kontekstā nav svarīgi kritēriji, bet gan mikroliegumu izveides iespējamība, tādēļ uzskata, ka VARAM jārod risinājums un jānodrošina, ka līdz laikam, kad VARAM iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par biotopu kartēšanas rezultātiem un to izvērtējumu, netiek veidoti jauni mikroliegumi kartēšanas procesā konstatētajiem aizsargājamajiem biotopiem.

Uzņēmējdarbības veicināšanai reģionos būtisks ir dažādu finanšu instrumentu atbalsts. Diemžēl nereti šis atbalsts no valsts un banku puses ir drīzāk vārdos, ne naudas izteiksmē, tāpēc pašvaldībām vitāli svarīgi no 2018. gada atjaunot mērķdotācijas investīcijām, kā arī piešķirt līdzekļus 28 pašvaldībām, kuru kvalitatīvos projektus finansējuma trūkums neļāva atbalstīt SAM 3.3.1. aktivitātes trešajā kārtā. Ministrija plāno, ka šāgada rudenī tiks parakstīts sadarbības memorands par jaunu sadarbību ar Norvēģijas valdību par Norvēģijas finanšu instrumentu.

Finansējums ļoti vajadzīgs arī plānošanas reģioniem un to kapacitātes stiprināšanai, jo līdz šim reģionu izdzīvošana vairāk bija atkarīga nevis no valsts atbalsta, bet no veiksmes, startējot visdažādākajos ES projektos. VARAM un LPS ir vienisprātis, ka reģionālās attīstības uzraudzībai un pilnvērtīgākai analīzei ir jāpilnveido portāls www.raim.lv.

Trīs no attīstības bloka jautājumiem bija veltīti informācijas sistēmām (IS). Daļa no šīm problēmām – par sistēmu savietojamību un integrēšanas iespējām; par iespēju saņemt pašvaldībām nepieciešamo informāciju bez maksas un bez piekļuves ierobežojumiem u.c. – tiek diskutētas jau gadiem. Ministrija pašlaik koordinē septiņas koplietošanas platformas, kas turpmāk, cerams, veicinās valsts un pašvaldību IS savstarpējo integrāciju. VARAM ir apzinājusi arī atvērto datu nozīmību un nepieciešamību, tāpēc līdz 2017. gada nogalei sagatavos priekšlikumus par prioritāri atveramajām datu kopām.

Sarunu izskaņā – temats, kuram atbalstu pauda abas puses: valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tālākā attīstība un nepieciešamais finansējums.

Noslēdzot sarunas uz turpmākās sadarbības “nots”, ministrs K. Gerhards uzteica dalībniekus par raito darbu, bet LPS priekšsēža vietnieks G. Kaminskis mudināja ministriju turpmāk vēl stingrāk aizstāvēt pašvaldību intereses.

Daina Oliņa