Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS un Kultūras ministrijas ikgadējās sarunas

7. septembrī Kultūras ministrijas telpās notika Pašvaldību savienības un Kultūras ministrijas (KM) sarunas, ko vadīja kultūras ministre Dace Melbārde un LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

Ar darba kārtības pirmo jautājumu par XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku sagatavošanu iepazīstināja svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča. Dziesmu un deju svētki notiks nākamgad no 30. jūnija līdz 8. jūlijam, un plānots, ka tajos būs ap 40 000 dalībnieku. Biļetes uz svētku pasākumiem pašvaldības varēs iegādāties, iepriekš tās rezervējot. Svētku organizatori piedāvā šādu formulu: kolektīvu skaits pašvaldībā x 2 vietas uz noslēguma koncertu + 2 vietas uz deju lieluzvedumu, un pašvaldība pati pēc saviem ieskatiem lems par biļešu izmantošanu.

Par starptautiskā folkloras festivāla “Baltica 2018” sagatavošanu informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) folkloras eksperte Gita Lancere. Festivāls notiks no 16. līdz 21. jūnijam, turklāt dažādi pasākumi paredzēti ne tikai galvaspilsētā, bet arī Dagdā, Daugavpilī, Jelgavā, Jūrkalnē, Turaidā un Viļakā. Svētkos piedalīsies 236 Latvijas folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi, stāstnieki, amatnieki un meistari un septiņi ārvalstu ansambļi no Igaunijas, Lietuvas, Armēnijas, Baltkrievijas, Polijas, Somijas un Ungārijas.

Kultūras centru likumprojektu prezentēja juriste Gunta Laizāne. Pašvaldībās izveidoti un darbojas 579 kultūras centri, kas ir kā atsevišķas iestādes vai struktūrvienības, to nosaukumi ir dažādi – kultūras centrs, kultūras nams, tautas nams, saieta nams u.c., bet nav likuma, kas noteiktu kultūras centru statusu Latvijā, regulētu kultūras centru darbību, profesionālos standartus, finansēšanu un citus ar kultūras centru darbību saistītus jautājumus. Jaunais likumprojekts veidots līdzīgi kā citu kultūras iestāžu un jomu darbību regulējošie likumi (Muzeju likums, Bibliotēku likums, Arhīvu likums u.c.).

Par valsts pasūtījumu profesionālās ievirzes izglītības programmu realizēšanā informēja LNKC direktora vietnieks kultūrizglītības jautājumos, Kultūras un radošās industrijas izglītības nodaļas vadītājs Andis Groza. Jāatzīmē, ka veiktas izmaiņas normatīvajā regulējumā par profesionālās ievirzes izglītības finansēšanu (MK noteikumi Nr. 1035) – valsts 100% apmērā finansē izglītības programmas pedagogu darba samaksu noteikta audzēkņu skaita izglītošanai (kopš šāgada 1. janvāra pilnībā finansē 19 350 no 25 959 audzēkņiem).

Par mērķdotācijām pašvaldību amatiermākslas kolektīviem prezentāciju sniedza LNKC informācijas analīzes eksperte Inga Ziediņa-Lagzdona. Nākamgad mērķdotācija pašvaldībām plānota 996 156 eiro apmērā (šogad – 858 858 eiro).

Latvijas valsts simtgades biroja Izglītības un jauniešu projekta vadītāja Aija Tūna iepazīstināja ar Latvijas skolas somu. Pašvaldību atbildība šajā pasākumā ir šāda: veic projekta koordināciju pašvaldības teritorijā, t.sk. nosaka atbildīgo amatpersonu, saskaņo un koordinē novada izglītības iestāžu darbību, pārrauga darbības kvalitāti, novērš dublēšanos, sekmē izglītības un kultūras darbinieku sadarbību projekta īstenošanas procesā; pēc vajadzības un atbilstoši savām iespējām piešķir papildu finansējumu pašvaldības prioritāšu īstenošanai Latvijas skolas somas aktivitātēm.

Par KM atbildībā esošo aktivitāšu īstenošanu bēgļu un personu ar alternatīvo statusu sociālekonomiskai iekļaušanai (t.sk. tulku pakalpojumu nodrošināšana pašvaldībām, pašvaldību speciālistu apmācības u.c.) informēja Sabiedrības integrācijas departamenta Sabiedrības integrācijas un pilsoniskās sabiedrības attīstības nodaļas vecākā referente Anita Zorgenfreija. Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem tiešu sadarbību ar pašvaldībām jautājumos, kas skar starptautiskās aizsardzības personas, veic biedrība “Patvērums “Drošā māja””, bet arī pašvaldībās notikuši vairāki izglītojoši starpkultūru komunikācijas semināri speciālistiem, sniegti tulkošanas pakalpojumi un patvēruma meklētāji tiek iepazīstināti ar pašvaldībām.

KM Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns iepazīstināja ar Ministru kabineta doto uzdevumu Kultūras ministrijai izvērtēt, kādus valsts muzejus varētu nodot pašvaldībām, un aicināja pašvaldības pārdomāt šo jautājumu.

 

Ināra Dundure,

LPS padomniece izglītības, kultūras, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos