Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Pašvaldību Izpilddirektoru asociācijas (LPIA) mērķis ir apvienot un organizēt pašvaldību izpildinstitūciju vadītājus, lai:

1.1.attīstītu starppašvaldību kontaktus, sekmētu vispārējo sadarbību, pieredzes  apmaiņu un pašvaldību attīstību;

1.2.paaugstinātu dalībnieku kvalifikāciju;

1.3.piedalītos LPS lēmumu izstrādē un izpildē;

1.4.rūpētos par dalībnieku tiesisko aizsardzību;

1.5.pārstāvētu LPIA dalībnieku intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citās starptautiskajās pašvaldību izpildvadītāju intereses pārstāvošās institūcijās.

LPIA dalībnieki ir pašvaldības – LPS biedri. Iestāšanās LPIA un izstāšanās no tās notiek, pamatojoties uz pašvaldības pieteikumu/atteikumu.

Dalībnieku LPIA pārstāv pašvaldības izpilddirektors un (vai) viņa vietnieks, kā arī pašvaldības deleģētas personas.

Kontakti un vadība:
LPIA valdes priekšsēdētājs Ivo Virsis (Rūjienas novada pašvaldības izpilddirektors).

E-pasts: ivo.virsis@rujiena.lv.

Tālrunis: 26312008. 
No LPS puses LPIA darbu koordinē padomniece Sniedze Sproģe, e-pasts: sniedze.sproge@lps.lv

 

 

Iepriekšējais
Nākamais

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas sanāksme 6. septembrī (2019) Varakļānos

6. septembrī Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) sanāksme notika Varakļānos, Varakļānu novada Kultūras namā.

Ar īsfilmu un prezentāciju par savu novadu Varakļānos kuplā skaitā sabraukušos kolēģus un ciemiņus iepazīstināja novada domes priekšsēdētājs Māris Justs (viņa un citas prezentācijas varat aplūkot zemāk).

Varakļānu senatne saistīta ar pili un parku, mīlas stāstu, Lielā zābaka soļiem naktīs pilī un Jadvigas čukstiem, Tirgus laukumu un krogu, baznīcu un Borhu kapenēm, bet šodiena – ar lauksaimniecību, kokapstrādi un dabas aizsardzību, jo novada teritorijā atrodas Teiču purvs, kas ir lielākais Latvijā. Varakļānu novads ir ļoti latvisks un, kaut pierakstīts Vidzemes plānošanas reģionam, jūtas piederīgs Latgalei. M. Justs savā prezentācijā atzīmēja, ka Varakļānu novada pašvaldībā ir ļoti optimizēta pārvalde un lielākie veikumi bijuši iespējami ar ES projektu palīdzību, sakārtojot ceļu, atkritumu, sociālo un citu infrastruktūru. Varakļānieši ir kārtības un veselīga dzīvesveida piekritēji, tāpēc pievēršas gan taku veidošanai un sporta iekārtu un inventāra iegādei, gan neliela peldbaseina ierīkošanai, gan glītas vides veidošanai.

Par veselīgu pārtiku, ilgtspējīgas pārtikas sistēmu un konferenci “Liec pārtikas grozā vietējo!” informēja Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) Valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimmermanis. Konference norisināsies 27. septembrī Hanzas peronā Rīgā, un tajā būs atzītu ekspertu lekcijas un padomi, vietējo uzņēmēju veiksmes stāsti, populāru Latvijas pavāru meistarklases veselīgu skolas pusdienu gatavošanā no vietējiem produktiem un degustācijas, arī pavārzeļļu konkurss un Tautas garšas konkursa svinīga apbalvošana. Nākamajā dienā – 28. septembrī – turpat notiks garšas svētki “Nogaršo Latviju Rīgā!”, kuros Latvijas zemnieki un pārtikas ražotāji rādīs savu labāko, veselīgāko un interesantāko produkciju, būs garšu pieturas visām gaumēm un garšām, iepirkšanās un baudīšana un arī bērnu pietura.

Sanāksmi turpināja Valsts kontroles (VK) Padomes loceklis, Piektā revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins, kurš pastāstīja par veiktajām un plānotajām revīzijām un VK un pašvaldību turpmāko sadarbību. 18. septembrī VK uzsāks pašvaldībās infrastruktūras projektu revīziju un 1. oktobrī – saimnieciskā gada pārskata revīziju, kā arī oktobrī paredzēta revīzija Garkalnes novada pašvaldībā. Novembra otrajā pusē notiks māju drošības revīzija, kur pārbaudīs pašvaldību kā īpašnieku, apsaimniekotāju un uzraugu atbildību. VK pārstāvis uzsvēra, ka viņu darbā svarīgākais šobrīd ir lietu sakārtošanas revīzijas, tādēļ tiek mainītas sadarbības formas un saziņa notiek galvenokārt elektroniski jautājumu un anketu veidā.

Ievadot sadaļu par modernu pārvaldību, iekšējo auditu, darbinieku novērtēšanu, motivēšanas iespējām un koplīgumu jēgu un nozīmi, pirmajai vārds tika dots Valsts kancelejas Valsts pārvaldes cilvēkresursu nodaļas konsultantei, atlīdzības grupas vadītājai Lailai Ruškulei. Viņa dalījās pieredzē par personāla vadības un atlīdzības attīstības tendencēm publiskajā sektorā un ieteica izpētīt “Ceļa karti jaunajam valsts pārvaldes vadītājam”, kas pieejama Valsts kancelejas vietnē šeit.

Pašvaldību labās prakses piemēros dalījās Jelgavas pilsētas pašvaldības Administratīvās pārvaldes Kvalitātes vadītāja Ļena Štrausa, kura pastāstīja par integrētās vadības sistēmu un rokasgrāmatu šajā jomā, un Jēkabpils domes izpilddirektors Guntars Gogulis, analizējot darbinieku novērtēšanu Jēkabpils pilsētas pašvaldībā un uzsverot, ka galvenais kolektīvā ir saglabāt un uzturēt cieņu.

Par kopīgumu izpilddirektoriem pastāstīja Latvijas Pašvaldību darbinieku arodbiedrības (LPDA) priekšsēdētāja Inese Lāčauniece. Viņas pārliecība, ka koplīgums ir sociālā dialoga pamats un darbinieki un darba devēji ir kopīga komanda. Koplīgums darbiniekiem garantē stabilitāti.

Sanāksmes noslēgumā izpilddirektori apmeklēja Varakļānu pili, uzņēmumu “Latgales granulas” un lauksaimnieku kooperatīvu “VAKS”.

Nākamā tikšanās – 4. oktobrī Burtniekos.

Sniedze Sproģe,

LPS padomniece

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

Varakļāni - prezentācija
Ilgtspējīgas pārtikas sistēma
Valsts kontroles un pašvaldību sadarbības jautājumi
Personāla vadība un atlīdzība publiskajā sektorā
Integrētās vadības sistēma Jelgavā
Darbinieku novērtēšana Jēkabpils pašvaldībā
Koplīgums
Konference "Liec pārtikas grozā vietējo!"
LPIA sanāksmes 06.09.2019. Varakļānos protokols