Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) mērķis ir apvienot un organizēt pašvaldību izpildinstitūciju vadītājus, lai:

1.1. attīstītu starppašvaldību kontaktus, sekmētu vispārējo sadarbību, pieredzes  apmaiņu un pašvaldību attīstību;

1.2. paaugstinātu dalībnieku kvalifikāciju;

1.3. piedalītos LPS lēmumu izstrādē un izpildē;

1.4. rūpētos par dalībnieku tiesisko aizsardzību;

1.5. pārstāvētu LPIA dalībnieku intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citās starptautiskajās pašvaldību izpildvadītāju intereses pārstāvošās institūcijās.

LPIA dalībnieki ir pašvaldības – LPS biedri. Iestāšanās LPIA un izstāšanās no tās notiek, pamatojoties uz pašvaldības pieteikumu/atteikumu.

Dalībnieku LPIA pārstāv pašvaldības izpilddirektors un (vai) viņa vietnieks, kā arī pašvaldības deleģētas personas.

Kontakti un vadība:
LPIA Valdes priekšsēdētājs Ivo Virsis (Rūjienas novada pašvaldības izpilddirektors).

E-pasts: ivo.virsis@rujiena.lv.

Tālrunis: 26312008.

No LPS puses LPIA darbu koordinē padomniece Sniedze Sproģe, e-pasts: sniedze.sproge@lps.lv

 

 

Iepriekšējais
Nākamais

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas sanāksme 10. janvārī (2020) Rīgā

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) 2020. gada pirmā sanāksme 10. janvārī, kā ierasts, notika Rīgā, Austrumu izpilddirekcijā, taču pārējos mēnešos izpilddirektori tiksies izbraukumos, nākamreiz – 7. februārī Rundālē.

Šo sanāksmi ievadīja Valsts administrācijas skolas direktores Agitas Kalviņas stāstījums par efektīvas pārvaldības priekšnoteikumiem. Viņa uzsvēra vairākus aspektus, kas ir nozīmīgi ikvienas organizācijas darbā: taisnīgs atalgojums un atbilstoši labumi, pozitīva pieredze darbā, atzinība un motivēti darbinieki. Savukārt svarīgākie aspekti, lai darbinieks justos motivēts strādāt ar pilnu atdevi, – vīzija, skaidri un reāli mērķi, darba pozitīvs rezultāts, autonomija, vadības uzticēšanās, izaicinoši un radoši uzdevumi, iesaiste būtisku lēmumu pieņemšanā, iespējas attīstīties profesionāli un izaugsme, godīga atgriezeniskā saite un novērtējums, sadarbība komandā un atbalsts no kolēģiem un vadības. Viņas un pārējās sanāksmē sniegtās prezentācijas skatiet zemāk!

Nākamais sanāksmes darba kārtības jautājums bija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFNL) prasību izpildi pašvaldību finanšu revīzijās, ar ko iepazīstināja Latvijas Zvērināto revidentu asociācijas (LZRA) juriste un AML (naudas “atmazgāšanas” novēršanas) jautājumu speciāliste Inga Krūmiņa. Viņas stāstījumā izpilddirektorus visvairāk interesēja jautājums, vai, slēdzot līgumu ar zvērinātu revidentu par pašvaldības revīziju, obligāti ir jāiesniedz personas apliecinoša dokumenta kopija. Finanšu izlūkošanas dienests sagatavojis skaidrojumu, kas paredz pienākumu pašvaldību pārstāvjiem sniegt personu apliecinošu dokumentu kopijas revīzijas pakalpojumu sniedzējiem. Skaidrojums pieejams LZRA vietnē www.lzra.lv, sadaļā “Par NILLTPFN likuma prasību izpildi attiecībā uz pases un identifikācijas karšu kopijām” jeb šeit.

Skaidrojumu par mantas pārdošanas līguma virs 50 000 eiro saskaņošanas procedūru sniedza VARAM Pašvaldību departamenta direktors Aivars Mičuls. Likums “Par valsts budžetu 2020. gadam” nosaka, ka līdz likuma par jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu spēkā stāšanās brīdim atsavināt pašvaldības kustamo un nekustamo mantu, kuras pārdošanas vērtība pārsniedz 50 000 eiro un 0,1 procentu no pašvaldības pamatlīdzekļu vērtības, pašvaldība var tikai tad, ja ir saņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pozitīvs atzinums par šajā pantā minēto darījumu atbilstību administratīvi teritoriālajai reformai un ilgtspējīgai novada attīstībai. Lai saņemtu atzinumu, ministrijā jāiesniedz domes lēmums ar skaidrojumu par atsavināšanas mērķi un tā ietekmes novērtējumu novada attīstībā.

LPS padomniece finanšu jautājumos Lāsma Ūbele izpilddirektorus informēja par pašvaldību budžetu 2020. gadā – ieņēmumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli, dabas resursu nodokli, azartspēļu nodokli, nodokļu ieņēmumu izmaiņām salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, speciālā valsts budžeta dotāciju, aizņemšanās iespējām un citiem ar finansēm saistītiem jautājumiem.

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

Efektīvas pārvaldības priekšnoteikumi
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasību izpilde pašvaldību finanšu revīzijās
Mantas pārdošanas līgumu virs 50 000 eiro saskaņošanas procedūra
Par pašvaldību budžetu 2020. gadā
LPIA sanāksmes protokols 10.01.2020 Rīgā