Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Lai pašvaldībās veicinātu izpratni par darbu ar jaunatni, Latvijas Pašvaldību savienības ietvaros, pēc brīvprātības principa, ir izveidots Latvijas pašvaldību jaunatnes lietu atbalsta tīkls (turpmāk tīkls).

Tīkla ietvaros tiek organizētas videokonferences par dažādām jaunatnes jomā aktuālām tēmām, tiek izplatīta informācija saistībā ar apmācībām, semināriem, konferencēm, projektiem, kā arī tīkla dalībniekiem var tikt lūgts sniegt viedokli, ja tas nepieciešams LPS darbam jaunatnes jomā.

Latvijas pašvaldību jaunatnes lietu atbalsta tīklu vada LPS jaunatnes lietu speciāliste Lelde Vazdiķe, 67508523, Lelde.Vazdike@lps.lv.

Iepriekšējais
Nākamais

Desmit gadu laikā jauniešu skaits Latvijā sarucis gandrīz divas reizes

2019. gada sākumā Latvijā dzīvoja 122 tūkstoši jauniešu 18–24 gadu vecumā. Tas ir gandrīz divreiz mazāk nekā 2009. gadā, kad Latvijā bija 238 tūkstoši jauniešu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

“Jauniešu skaits Latvijā samazinās straujāk nekā iedzīvotāju skaits, tāpēc būtiski sarūk viņu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā. 2009. gadā jauniešu bija 11 procenti, bet 2019. gadā vairs tikai 6,4 procenti no visiem Latvijas iedzīvotājiem, un tas ir otrais zemākais rādītājs Eiropas Savienībā,” komentē CSP Sociālās statistikas departamenta direktores vietniece Baiba Zukula.

Jauniešu īpatsvars reģionos atšķiras: nedaudz lielāks nekā vidēji Latvijā tas ir Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē un Latgalē (attiecīgi 7,2%, 7,1%, 6,7% un 6,6%). Pierīgā un Rīgā tas ir mazāks (attiecīgi 6,0% un 5,8%) nekā vidēji valstī (6,4%). No republikas pilsētām vislielākais jauniešu īpatsvars ir Liepājā (6,9%), vismazākais – Jūrmalā (5,3%). Savukārt novados vislielākā jauniešu proporcija ir Jaunpiebalgas (9%), Rugāju (8,9%), Riebiņu (8,7%), Vārkavas (8,7%), Brocēnu (8,3%) un Naukšēnu (8,3%) novadā.

Pieaugot mātes vidējam vecumam, jauniešu dzimstības rādītāji samazinās. Šobrīd dzimst vidēji 48 bērni uz 1000 jaunietēm – trīs reizes mazāk nekā 80. gados. Jauniešiem bērni lielākoties dzimst ārpus laulības (63,5%).

Vairākums jauniešu dzīvo ar vecākiem

Sasniedzot pilngadību, jaunieši, jo īpaši jaunie vīrieši, nesteidzas pamest vecāku mājas. 2019. gada sākumā 83,7% jauno vīriešu un 73% jauno sieviešu dzīvoja kopā ar vecākiem. 2,9% vīriešu un 7,4% sieviešu bija precējušies. 6,9% vīriešu un 20,4% sieviešu norādīja, ka dzīvo vienā saimē ar partneri vai laulāto.

6 no 10 jauniešiem mācās, 48% ir nodarbināti

2018. gadā 59,9% jauniešu mācījās vai studēja: 14,5% mācījās vispārizglītojošajās skolās, 11% profesionālās izglītības iestādēs un 34,3% studēja koledžās un augstskolās.

Pērn 47,8% no visiem jauniešiem Latvijā strādāja, 6,5% bija bezdarbnieki (meklēja darbu un bija gatavi to uzsākt tuvāko divu nedēļu laikā), bet 45,7% bija ekonomiski neaktīvi. Katrs ceturtais nodarbinātais darbu apvienoja ar mācībām. Savukārt ekonomiski neaktīvo skaitā 87,1% jauniešu turpināja mācības. 30% no visiem nodarbinātajiem jauniešiem strādāja tirdzniecības, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomās.

Papildu informāciju par jauniešu demogrāfisko situāciju, izglītību, ekonomisko aktivitāti, veselību, labsajūtu un citām tēmām skatīt CSP izdotajā informatīvajā apskatā “Jaunieši Latvijā”.

Sagatavojusi CSP Komunikācijas daļa