Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) mērķis ir apvienot un organizēt pašvaldību izpildinstitūciju vadītājus, lai:

1.1. attīstītu starppašvaldību kontaktus, sekmētu vispārējo sadarbību, pieredzes  apmaiņu un pašvaldību attīstību;

1.2. paaugstinātu dalībnieku kvalifikāciju;

1.3. piedalītos LPS lēmumu izstrādē un izpildē;

1.4. rūpētos par dalībnieku tiesisko aizsardzību;

1.5. pārstāvētu LPIA dalībnieku intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citās starptautiskajās pašvaldību izpildvadītāju intereses pārstāvošās institūcijās.

LPIA dalībnieki ir pašvaldības – LPS biedri. Iestāšanās LPIA un izstāšanās no tās notiek, pamatojoties uz pašvaldības pieteikumu/atteikumu.

Dalībnieku LPIA pārstāv pašvaldības izpilddirektors un (vai) viņa vietnieks, kā arī pašvaldības deleģētas personas.

Kontakti un vadība:
LPIA Valdes priekšsēdētājs Uģis Fjodorovs (Madonas novada pašvaldības izpilddirektors)

E-pasts: ugis.fjodorovs@madona.lv

Tālrunis: 28382616

No LPS puses LPIA darbu koordinē padomniece Sniedze Sproģe, e-pasts: sniedze.sproge@lps.lv

LPIA Valdes sastāvs:

Priekšsēdētājs: Uģis Fjodorovs (Madonas novads, Vidzemes reģions);

Rīgas valstspilsēta: Jānis Lange (izpilddirektors);

Valstspilsētas: Aldis Ābele (Ventspils);

Valstspilsētas ar novadiem: Evija Voitkāne (Valmieras valstspilsēta un novads), LPIA priekšsēdētāja vietniece;

Pierīgas reģions: Jolanta Jansone (Ķekavas novads); 

Kurzemes reģions: Kristaps Osis (Saldus novads);

Zemgales reģions: Agris Vilks (Dobeles novads);

Latgales reģions: Sergejs Jakovļevs (Ludzas novads);

LPIA sanāksmju videoieraksti pieejami LPS YouTube kanāla LPIA atskaņošanas sarakstā

Iepriekšējais
Nākamais

Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas sanāksme – tiešraidē no LPS 6. novembrī (2020)

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) Valdes sēde un ikmēneša sanāksme-seminārs 6. novembrī pirmo reizi LPIA vēsturē notika attālināti, tiešraidē no LPS mītnes. Sanāksmes videoieraksts pieejams šeit.

Vispirms LPIA Valdes priekšsēdētājs Ivo Virsis un LPS padomniece Sniedze Sproģe informēja par aktuālajiem jautājumiem un to, ka 11. decembrī plānotā asociācijas gada sapulce Stopiņu novadā nenotiks, bet attālināti šajā datumā sanāksme būs.

Domājot par vasaru, pārceltajiem XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem un dziedāšanas tradīciju Latvijā, sanāksmes dalībniekus uzrunāja projekta “Dziesmu svētki. Neizstāstītais stāsts” iniciatore un filmu producente Linda Krūkle un Valsts izglītības satura centra Neformālās Izglītības departamenta direktore Agra Bērziņa (viņu un pārējo lektoru prezentācijas zemāk).

Projekta “Dziesmu svētki. Neizstāstītais stāsts” – vēsturiskas spēlfilmas par pirmajiem vispārējiem latviešu dziedāšanas svētkiem tapšana – iniciatore Linda Krūkle pastāstīja, ka šī vēsturiskā spēlfima būs par pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku tapšanu 1873. gadā un to fundamentālo nozīmi neatkarīgas Latvijas valsts veidošanā, personībām, kuri veidoja svētkus pirms pusotra gadsimta, kā arī par sievietes lomu. Vēsturiskās spēlfilmas “Zeme, kas dzied” radošās komandas sastāvā ir režisors un scenārija autors Māris Martinsons, scenārija līdzautors Dainis Īvāns, projekta radītāja Linda Krūkle un komponists Uģis Prauliņš. Projektā taps gan interaktīva mājaslapa, grāmata, filmas mūzikas ieraksts, gan, protams, pati filma, kuras pirmizrāde paredzēta 2023. gada pavasarī. Pašvaldību auditoriju L. Krūkle uzrunāja ar aicinājumu sadarboties un piedāvāt filmas lokācijas vietas (autentiskas, kinematogrāfiskas ainavas, pagastmājas, skolas, iebraucamās sētas, darbnīcas, dzīvojamās ēkas 19. gs. stilistikā), novadpētniecības materiālus (vēsturiskās liecības, informāciju, kostīmus, apavus, litogrāfijas, fotogrāfijas, notis, dziesmu grāmatas, saimniecības piederumus, mūzikas instrumentus), korus (no bijušās Vidzemes un Kurzemes guberņas) un uzņēmējus, kuri būtu ieinteresēti iesaistīties filmas tapšanā, lai šo Latvijas tautas dzimšanai nozīmīgo stāstu izstāstītu kopā.

Ar aktualitātēm XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanā iepazīstināja Valsts izglītības satura centra Neformālās Izglītības departamenta direktore Agra Bērziņa, kura uzsvēra, ka svētki 2021. gadā, lai arī citādi, būs! Katru kolektīvu gaida liels izaicinājums – attālināti sagatavot repertuāru, taču viņa pauda pārliecību, ka kopīgiem spēkiem izdosies ar to tikt galā. Svētku programma tiks pārplānota, mazinot dalībnieku un pasākumu blīvumu un apjomu, un notikumu norises vietas būs gan Rīgā, gan reģionos. Šobrīd netiek noteikta viena konkrēta tradicionālā svētku nedēļa, bet vienā kalendāra datumā plānots tikai viens svētku notikums, lielākoties ietverot tikai kopmēģinājumu un koncertu.

Par administratīvi teritoriālo reformu (ATR) un darba tiesiskajām attiecībām izpilddirektorus informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Ilze Oša un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LABS) jurists, darba tiesību konsultants Kaspars Rācenājs.

Šīs smagās tēmas iesākumā LPS padomniece Sniedze Sproģe atgādināja atslēgas vārdus par ATR – pašvaldības apvienojas, nevis kādu pievieno citai! Pašvaldības ir patstāvīgas un darbojas savu iedzīvotāju interesēs, izpildot likumus un citus normatīvos aktus. Pašvaldību teritorijas pēc 1. jūlija būs citas, arī iedzīvotāju kopums citāds, būs jauna dome, kas pārvaldīs šo lielāko teritoriju. Jāveido optimālākais struktūras modelis, lai pārvaldītu teritoriju un ievērotu iedzīvotāju kopuma intereses! Lai to izdarītu, jānovērtē visa saimniecība, visi darbinieki, lai tiešām izveidotu optimāli labāko struktūru.

Ilze Oša pastāstīja par jaunveidojamās pašvaldības struktūras veidošanu un VARAM sagatavoto metodiku, kurai aicināja pašvaldības iesūtīt papildinājumus, komentārus un ieteikumus.

Darbinieku tiesības reorganizācijas procesā analizēja Kaspars Rācenājs. Viņš atgādināja, ka jaunā novada pašvaldība ir visu apvienojamo pašvaldību tiesību un saistību pārņēmēja un visiem jāievēro Darba likuma regulējums, kura komentāri pieejami LBAS mājaslapā, kur arī iespēja uzdot jautājumus. Nosakot pašvaldības organizatoriskās struktūras optimālāko modeli, īpaša uzmanība jāpievērš principiem, kas ļauj sabalansēt pašvaldības darbības efektivitātes paaugstināšanu un izvairīšanos no negatīvām sociālām, ekonomiskām un politiskām sekām: organizatoriskajai struktūrai ir jābūt veidotai tā, lai tā nodrošinātu visu funkciju efektīvu izpildi, ņemot vērā iedzīvotāju vajadzības un ērtības; veicot vairāku organizāciju apvienošanu, administratīvās (pārvaldes) funkcijas maksimāli jākoncentrē, bet pakalpojumu funkcijas jāorganizē saskaņā ar subsidiaritātes principu; pašvaldībām ir pienākums nodrošināt pakalpojuma pieejamību ikvienā teritoriālā iedalījuma vienībā; darbībā pašvaldībām jānodrošina gan nozaru institūciju koordinācija, gan arī teritoriālo vienību institūciju koordinācija; pašvaldībām apvienošanās procesā ir jānodrošina funkciju izpildes nepārtrauktība.

Sadaļā par publiskajiem iepirkumiem Covid-19 laikā Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta Iepirkumu politikas un valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas vecākā eksperte Liene Jaunroze un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore Evija Mugina analizēja publiskā iepirkuma ietvaru Covid-19 laikā.

Svarīgi atzīmēt, ka šajā laikā var piemērot paātrinātas procedūras un īsākais termiņš ir 15 dienas. Paziņojumā par līgumu jānorāda, ka ir paātrināta procedūra, un jāsniedz pamatojums paātrinātai procedūrai. Attiecībā uz sarunu procedūru der ielāgot, ka piemērošanai nav nepieciešams IUB vai citas institūcijas saskaņojums; jāsaglabā pierādījumi sarunu procedūras izvēles pamatotībai; jāizveido iepirkuma komisija; jānosaka minimālās prasības; iespējams vērsties pie viena konkrēta piegādātāja, bet šāds lēmums jāpamato ar objektīviem un racionāliem argumentiem; jānodrošina (jāsaglabā) informācija par iepirkuma norises gaitu (ziņojums, varētu būt arī protokoli); noslēgtais līgums, kā arī tā grozījumi jāpublicē pasūtītāja pircēja profilā; IUB PVS sistēmā tiek publicēts attiecīgs paziņojums; nav jāievēro līguma noslēgšanas nogaidīšanas termiņš. Sarunu procedūras piemērošana ir pasūtītāja atbildība.

Sanāksmes dalībnieki uzdeva daudz jautājumu lektoriem. Tā kā VARAM piedāvātajā metodikā ir daudz neskaidrību, lūgums izpilddirektoriem jautāt un komentēt, lai LPS varētu apkopot visus jautājumus, par kādiem būtu vajadzīga diskusija ar ministrijām.

Sniedze Sproģe,

LPS padomniece

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

 

XII LATVIJAS SKOLU JAUNATNES DZIESMU UN DEJU SVĒTKI
Publiskie iepirkumi Covid-19 laikā
Darba attiecību izbeigšana
Pavadvēstule spēlfilmas projekta "Zeme, kas dzied", prezentācijai
LPIA Sanāksmes protokols
Metodika 2021. gada jaunveidojamo novadu pašvaldību darbības uzsākšanai
FM - Publiskie iepirkumi Covid-19 laikā