Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) mērķis ir apvienot un organizēt pašvaldību izpildinstitūciju vadītājus, lai:

1.1. attīstītu starppašvaldību kontaktus, sekmētu vispārējo sadarbību, pieredzes  apmaiņu un pašvaldību attīstību;

1.2. paaugstinātu dalībnieku kvalifikāciju;

1.3. piedalītos LPS lēmumu izstrādē un izpildē;

1.4. rūpētos par dalībnieku tiesisko aizsardzību;

1.5. pārstāvētu LPIA dalībnieku intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citās starptautiskajās pašvaldību izpildvadītāju intereses pārstāvošās institūcijās.

LPIA dalībnieki ir pašvaldības – LPS biedri. Iestāšanās LPIA un izstāšanās no tās notiek, pamatojoties uz pašvaldības pieteikumu/atteikumu.

Dalībnieku LPIA pārstāv pašvaldības izpilddirektors un (vai) viņa vietnieks, kā arī pašvaldības deleģētas personas.

Kontakti un vadība:
LPIA Valdes priekšsēdētājs Uģis Fjodorovs (Madonas novada pašvaldības izpilddirektors)

E-pasts: ugis.fjodorovs@madona.lv

Tālrunis: 28382616

No LPS puses LPIA darbu koordinē padomniece Sniedze Sproģe, e-pasts: sniedze.sproge@lps.lv

LPIA Valdes sastāvs:

Priekšsēdētājs: Uģis Fjodorovs (Madonas novads, Vidzemes reģions);

Rīgas valstspilsēta: Jānis Lange (izpilddirektors);

Valstspilsētas: Aldis Ābele (Ventspils);

Valstspilsētas ar novadiem: Evija Voitkāne (Valmieras valstspilsēta un novads), LPIA priekšsēdētāja vietniece;

Pierīgas reģions: Jolanta Jansone (Ķekavas novads); 

Kurzemes reģions: Kristaps Osis (Saldus novads);

Zemgales reģions: Agris Vilks (Dobeles novads);

Latgales reģions: Sergejs Jakovļevs (Ludzas novads);

LPIA sanāksmju videoieraksti pieejami LPS YouTube kanāla LPIA atskaņošanas sarakstā

Iepriekšējais
Nākamais

Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas sanāksme 7. maijā (2021) – tiešraidē no LPS

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) sanāksme-seminārs notika 7. maijā tiešraidē no LPS, un tās videoieraksts pieejams LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs – Videoarhīvs” vai šeit.

Sanāksmes sākumdaļā LPIA priekšsēdētājs Ivo Virsis un LPS padomniece Sniedze Sproģe pastāstīja par LPIA Valdē pārrunāto un informēja par LPS sarunu grafiku ar ministrijām, diskusiju par administratīvi teritoriālo reformu (ATR) un Darba likumu un Meža dienu projektu, kas kavējas, jo vēl nav apstiprināti Ministru kabineta noteikumi. Gatavojoties ATR, ieteikums izpilddirektoriem: sadarbojieties un veidojiet struktūras projektu, lai jaunajai domei būtu pamats, ko rediģēt! 1. jūlijā darbiniekiem nekas vēl nemainīsies, vispirms ir jāapstiprina nolikums un struktūra, tad sāksies visas procedūras saskaņā ar Darba likumu un speciālajiem likumiem. Jaunās domes izvērtēs, kuru apstiprināt par izpilddirektoru jaunajā teritorijā, bet attiecībā uz pārējiem izpilddirektoriem jāievēro Darba likuma nosacījumi. Ja izpilddirektoriem ir kādi jautājumi, adresējiet tos sniedze.sproge@lps.lv, kura visus uzdotos jautājumus nodos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārei Ilzei Ošai.

“Iesildoties” pirms dienas galvenās tēmas par sabiedrisko kārtību un drošību un valsts un pašvaldību policijas sadarbību, sanāksmes dalībnieki noklausījās AS “Latvijas valsts meži” (LVM) Komunikācijas daļas vadītāja Tomasa Kotoviča stāstījumu par pārgājienu objektiem un LVM jauno produktu – vietni mammadaba.lv, kas pretendē kļūt par vadošo dabas ziņu un atpūtas dabā ceļvedi Latvijā ar daudzpusīgu saturu un veidota kā mūsdienīga un dinamiska platforma ar plašu funkcionalitāti un uzsvaru uz objektu vizualizāciju kartē. Vietne būs ne tikai latviešu, bet arī angļu un lietuviešu valodā, turklāt piemērota nedzirdīgajiem/vājdzirdīgajiem (video subtitrēti) un vājredzīgajiem, un cilvēkiem ar redzes traucējumiem, kā arī pie visiem objektiem kartē būs norāde, vai tas ir pieejams cilvēkiem ratiņkrēslos. Vietnē mammadaba.lv iekļauta informācija par vairāk nekā 300 bezmaksas atpūtas vietām un LVM maksas objektu informācija ar iespēju katram pašam plānot savu maršrutu. Patlaban kartē iekļauti skatu torņi, dabas takas, kultūrvēstures un dabas apskates objekti, velotakas, atpūtas vietas un mammasdabas galamērķi, bet tajā būs arī maršruti iedvesmai, aktualitātes un pasākumu kalendārs.

T. Kotovičs uzrunāja izpilddirektorus ar aicinājumu kopā veidot sadaļu ar pašvaldību tūrisma objektiem. Kartes pilnveidei no pašvaldībām tiek gaidīti dati par bezmaksas objektiem dabā: dabas apskates objektiem (torņiem, atsegumiem, alām, akmeņiem utt.), kultūrvēsturiskiem objektiem dabā (pilīm, drupām utt.), aktīvo atpūtu dabā (velošķēršļu joslām, atrakciju parkiem u. c.), uzturētām dabas takām un velotakām, tūrisma informācijas centriem, kulinārā mantojuma un latviskā mantojuma objektiem dabā un pašvaldības mājaslapas akceptētajiem objektiem dabā. Nepieciešamā informācija par katru objektu: nosaukums, bildes, apraksts, koordinātas, adrese, pazīmes, saite uz ārējo lapu (pašvaldības lapas tūrisma sadaļu).

Sarunu par sabiedrisko kārtību un drošību un valsts un pašvaldību policijas sadarbību ievadīja Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors Gatis Švika, kurš informēja par aktualitātēm sabiedriskās drošības un kārtības jomā. Viņš pieminēja pagājušā gada nogalē apstiprināto informatīvo ziņojumu “Par strukturālajām reformām iekšlietu nozarē”, šā gada martā piešķirto papildu finansējumu astoņu jaunu administratīvo centru būvniecībai operatīvo dienestu vajadzībām un jaunas ēkas iegādei un aprīkošanai Valsts policijas vajadzībām Rīgā un informatīvo ziņojumu “Par drošu tehnoloģisko rīku un risinājumu izmantošanu robežu pārvaldības stiprināšanai un epidemioloģisko risku mazināšanai (ViedX) ieviešanu”. Aprīlī noslēdzies iepirkums par drošu tehnoloģisko rīku un risinājumu izveidi četriem gadiem un iegādāta “Milestone” videopārvaldības platforma robežu pārvaldības un iekšējās drošības stiprināšanai. Runājot par sadarbību ar pašvaldības policiju, G. Švika uzsvēra normatīvo regulējumu un Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””, kurā paredzēts, ka policijas lēmumu par nošķiršanu Valsts policijas un pašvaldības policijas darbiniekiem būs tiesības pieņemt bez aizsargājamās personas rakstveida pieteikuma, un precizēts pienākums Valsts policijai kontrolēt, kā tiek izpildīti pašvaldību apstiprinātie noteikumi, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība. Viņš minēja arī grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas stājušies spēkā 20. aprīlī. Likuma 43.7. pants nosaka, ka Valsts policija ar pašvaldības ceļa pārvaldītāju var noslēgt deleģēšanas līgumu, kurā paredz, ka pašvaldības ceļa pārvaldītājs nodrošina tehnisko līdzekļu uzstādīšanu pārkāpumu fiksēšanai un to darbību; izdevumus, kas rodas pašvaldības ceļa pārvaldītājam saistībā ar šā valsts pārvaldes uzdevuma izpildi, sedz no attiecīgā pašvaldības ceļa pārvaldītāja rīcībā esošiem finanšu līdzekļiem; Ministru kabinetam līdz 1. septembrim jānosaka prasības un kārtība tehnisko līdzekļu uzstādīšanai uz ceļiem un prasības informācijas nosūtīšanai un saņemšanai no tehniskiem līdzekļiem apstrādei transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.

Valsts policijas un 78 pašvaldību policijas sadarbību raksturoja Valsts policijas (VP) Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Lauris Arājs. Sadarbība notiek vairākās jomās: sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā, t. sk. publisku pasākumu laikā; patrulēšanā un reaģēšanā uz notikumiem; vardarbības draudu novēršanā; Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas nodrošināšanā un kontrolē. Viņš atzīmēja, ka visu reģionu VP pārvaldes atzinīgi vērtē sadarbību ar pašvaldību policiju, īpaši Covid-19 laikā. Šobrīd aktuāls sadarbības jautājums ir vienotās 112 platformas ieviešana, un L. Arājs pašvaldību pārstāvjiem vaicāja, vai pašvaldību policijas būtu gatavas pievienoties 112 platformai. Pie izaicinājumiem viņš minēja detalizētu pienākumu noteikšanu, t. sk. reaģēšanas laiku noteikšanu, precīzāk noteiktu kompetenci, vienotus apmācību kritērijus visu pašvaldību policiju darbiniekiem un sadarbībspējas stiprināšanu vienlaikus ar ATR izmaiņām, prioritāri izvirzot vienotu sistēmu un platformu izmantošanu.

Labās prakses piemēros dalījās Reģionālās pašvaldības policijas Ķekavas pārvaldes priekšnieks Māris Bomiņš un Cēsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Norbuts.

Māris Bomiņš pastāstīja par Reģionālās pašvaldības policijas darbu četru pašvaldību teritorijā – Ķekavas, Baldones, Ikšķiles un Inčukalna novadā –, lai 24 stundas diennaktī nodrošinātu drošību un kārtību, un uzsvēra, ka būtu jāpaplašina pašvaldību policistu pilnvaras.

Savukārt Guntars Norbuts raksturoja pieredzi Cēsu novadā un aktualizēja policista ētikas jautājumus. Viņš ir pārliecināts, ka efektīvai pašvaldības policijas attīstībai nepieciešami septiņi priekšnoteikumi: pirmais – esi godīgs; otrais – uztver šo darbu kā misiju; trešais – neesi vienaldzīgs; ceturtais – atmosfēra un darba apstākļi; piektais – izpildi savus dienesta pienākumus pēc labākās sirdsapziņas; sestais – uzticēšanās; septītais – normatīvo aktu ievērošana. Tāpat viņš vērsa uzmanību uz to, ka būtu jānosaka robežas starp policiju darbībām un jāsakārto pašvaldību policistu izdienas pensiju un apdrošināšanas jautājumi.

Sanāksmē sniegtās prezentācijas atradīsit zemāk, kā arī atbildes uz konkrētiem jautājumiem varat noklausīties videoieraksta jautājumu un atbilžu sadaļā.

Sniedze Sproģe,

LPS padomniece

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

mammadaba mājaslapa
Aktualitātes sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanā
Valsts policijas un republikas pilsētu un novadu pašvaldības policiju sadarbība
Cēsu novada pašvaldības policija
LPIA sanāksmes protokols 07.05.2021. Rīgā