Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) mērķis ir apvienot un organizēt pašvaldību izpildinstitūciju vadītājus, lai:

1.1. attīstītu starppašvaldību kontaktus, sekmētu vispārējo sadarbību, pieredzes  apmaiņu un pašvaldību attīstību;

1.2. paaugstinātu dalībnieku kvalifikāciju;

1.3. piedalītos LPS lēmumu izstrādē un izpildē;

1.4. rūpētos par dalībnieku tiesisko aizsardzību;

1.5. pārstāvētu LPIA dalībnieku intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citās starptautiskajās pašvaldību izpildvadītāju intereses pārstāvošās institūcijās.

LPIA dalībnieki ir pašvaldības – LPS biedri. Iestāšanās LPIA un izstāšanās no tās notiek, pamatojoties uz pašvaldības pieteikumu/atteikumu.

Dalībnieku LPIA pārstāv pašvaldības izpilddirektors un (vai) viņa vietnieks, kā arī pašvaldības deleģētas personas.

Kontakti un vadība:
LPIA Valdes priekšsēdētājs Uģis Fjodorovs (Madonas novada pašvaldības izpilddirektors)

E-pasts: ugis.fjodorovs@madona.lv

Tālrunis: 28382616

No LPS puses LPIA darbu koordinē padomniece Sniedze Sproģe, e-pasts: sniedze.sproge@lps.lv

LPIA Valdes sastāvs:

Priekšsēdētājs: Uģis Fjodorovs (Madonas novads, Vidzemes reģions);

Rīgas valstspilsēta: Jānis Lange (izpilddirektors);

Valstspilsētas: Aldis Ābele (Ventspils);

Valstspilsētas ar novadiem: Evija Voitkāne (Valmieras valstspilsēta un novads), LPIA priekšsēdētāja vietniece;

Pierīgas reģions: Jolanta Jansone (Ķekavas novads); 

Kurzemes reģions: Kristaps Osis (Saldus novads);

Zemgales reģions: Agris Vilks (Dobeles novads);

Latgales reģions: Sergejs Jakovļevs (Ludzas novads);

LPIA sanāksmju videoieraksti pieejami LPS YouTube kanāla LPIA atskaņošanas sarakstā

Iepriekšējais
Nākamais

Latvijas pašvaldību izpilddirektori uzklausa aktualitātes un dalās pieredzē par kapitālsabiedrību pārvaldību

Latvijas pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) kārtējā sanāksmē piektdien, 4.februārī, bija iespēja uzzināt aktualitātes par kapitālsabiedrību pārvaldību, kā arī dalīties savstarpējā pieredzē un labās prakses piemēros.

Sanāksmes ieraksts skatāms ŠEIT.

Konkurences Padomes Konkurences veicināšanas nodaļas vadītājs Antis Apsītis informēja par publiskas personas līdzdalību kapitālsabiedrībā pārvērtēšanu. Pašvaldībām pēc administratīvi teritoriālās reformas stāšanās spēkā kapitālsabiedrību pārvērtēšana jāveic līdz šī gada 1.jūnijam. Viņš informēja, ka publiska persona drīkst iegūt un saglabāt līdzdalību kapitālsabiedrībā atbilstoši VPIL 88. pantam. Atbilstošs izvērtējums jāveic par katru publiskas personas kapitālsabiedrības darbības veidu, t.sk., papildpakalpojumiem.

Arī stratēģiski svarīgu pakalpojumu (VPIL 88. panta pirmās daļas 2. punkts) sniegšanu var nodrošināt privātais sektors, līdz ar to publiskajām personām ir nepieciešams ne tikai atzīt konkrētu pakalpojumu par stratēģiski svarīgu, bet arī ir nepieciešams veikt tirgus izpēti, tādējādi pamatojot iespējamas tirgus nepilnības pastāvēšanu konkrētajā pakalpojumu tirgū. Savukārt, turpinot sniegt attiecīgos pakalpojumus, regulāri jāveic ietekmes uz konkurenci izvērtējums, lai identificētu un novērstu iespējamus neatbilstības Konkurences likuma 14.1 pantam riskus.

Tikmēr Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks un Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs Vladislavs Vesperis un Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne iepazīstināja ar labo praksi un pieredzi valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtēšanā.

Par pašvaldību kapitālsabiedrība un vides ziņā ilgtspējīgu ieguldījumu novērtēšanu sanāksmē stāstīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane. Viņa uzsvēra, ka jaunas stratēģijas un virzība uz zaļāku pakalpojumu, kas nosaka par nepieciešamību noteikt stratēģiskus attīstības virzienus uzņēmumā.

Pašvaldību pieredzē par kapitālsabiedrību pārvaldību dalījās Rīgas valstspilsētas izpilddirektor Jānis Lange. Izvērtējot kapitālsabiedrības, pašvaldība pirmo reizi noteikusi finanšu un nefinanšu mērķus. Ventspils valstspilsētas izpilddirektora vietniece Rita Ozoliņa bija sagatavojusi stāstījumu, apkopojot kolēģu zvanus un jautājumus. Viņa atzina, ka reģionos privātais sektors ne vienmēr sniedz to pakalpojumu klāstu, kas ir nepieciešams iedzīvotājiem, piemēram, valsts apmaksātus medicīnas un rehabilitācijas pakalpojumus bērniem. Pieredzē dalījās arī Saldus novada izpilddirektors Kristaps Osis, atzīstot, ka kapitālsabiedrību pārvaldības jautājumos notiek regulāras konsultācijas ar Konkurences padomi un Saldus uzņēmēju klubu.

Uz sanāksmi bija uzaicināts arī Kauņas Informātikas un tehnoloģiju centrs, kas sniedz informāciju par saviem pakalpojumiem pašvaldībām. Uzņēmums sadarbojas ar pašvaldībām un pašvaldību uzņēmumiem Latvijā, sniedzot pakalpojumus sabiedrisko ēku energoefektivitātes un atkritumu apsaimniekošanas jomā. Starp sadarbības pašvaldībām Latvijā ir Jēkabpils, Kuldīga, Mārupe, Tukums un Rīga. Tāpat tiek piedāvāti tādi pakalpojumi kā attālināta skaitītāju nolasīšana, digitālais ēku pārvaldības risinājums, iedzīvotāju un satiksmes drošības risinājumi.

LPIA sanāksmē izskatīts jautājums par Vēsturisko zemju likumu un rīcības plānu. Kultūras ministra ārštata padomnieks kultūrpolitikas īstenošanas jautājumos Valts Ernštreits un Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte iepazīstināja ar Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu plāna izstrādes gaitu, apkopotajiem priekšlikumiem un tālāko darbību. LPIA valde iesaka kopīgi ar LPS sagatavot priekšlikumu un lūgt plānā iekļaut pašvaldību sadarbību vēsturisko zemju ietvaros, starp dažādām vēsturiskajām zemēm un pārrobežu sadarbību ar radniecīgām zemēm kaimiņos.

Aktuāls jautājums ir arī par pašvaldību tiesībām noteikt, kurās teritorijās ir aizliegts organizēt azartspēles. Patlaban nav vienota skatījuma par vietām un teritorijām, ar kādiem saistošajiem noteikumiem pašvaldības var noteikt ierobežojumus. LPIA valde un padomnieki vienojās, ka ir nepieciešams organizēt sanāksmi, lai veidotu pašvaldību kopīgo viedokli azartspēļu ierobežošanas jautājumos,  par kritēriju izstrādāšanu un ierosināšanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Nākamā LPIA sanāksme plānota 4.martā, Cēsīs.

Sanāksmes protokols
Ventspils valstspilsētas prezentācija
Saldus novada prezentācija
Rīgas valstspilsētas prezentācija
Andras Feldmanes prezentācija
Lietuvas Informātikas un sakaru tehnoloģiju centra prezentācija
Konkurences padomes prezentācija
PKC prezentācija
Kultūras ministrijas prezentācija