Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) mērķis ir apvienot un organizēt pašvaldību izpildinstitūciju vadītājus, lai:

1.1. attīstītu starppašvaldību kontaktus, sekmētu vispārējo sadarbību, pieredzes  apmaiņu un pašvaldību attīstību;

1.2. paaugstinātu dalībnieku kvalifikāciju;

1.3. piedalītos LPS lēmumu izstrādē un izpildē;

1.4. rūpētos par dalībnieku tiesisko aizsardzību;

1.5. pārstāvētu LPIA dalībnieku intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citās starptautiskajās pašvaldību izpildvadītāju intereses pārstāvošās institūcijās.

LPIA dalībnieki ir pašvaldības – LPS biedri. Iestāšanās LPIA un izstāšanās no tās notiek, pamatojoties uz pašvaldības pieteikumu/atteikumu.

Dalībnieku LPIA pārstāv pašvaldības izpilddirektors un (vai) viņa vietnieks, kā arī pašvaldības deleģētas personas.

Kontakti un vadība:
LPIA Valdes priekšsēdētājs Uģis Fjodorovs (Madonas novada pašvaldības izpilddirektors)

E-pasts: ugis.fjodorovs@madona.lv

Tālrunis: 28382616

No LPS puses LPIA darbu koordinē padomniece Sniedze Sproģe, e-pasts: sniedze.sproge@lps.lv

LPIA Valdes sastāvs:

Priekšsēdētājs: Uģis Fjodorovs (Madonas novads, Vidzemes reģions);

Rīgas valstspilsēta: Jānis Lange (izpilddirektors);

Valstspilsētas: Aldis Ābele (Ventspils);

Valstspilsētas ar novadiem: Evija Voitkāne (Valmieras valstspilsēta un novads), LPIA priekšsēdētāja vietniece;

Pierīgas reģions: Jolanta Jansone (Ķekavas novads); 

Kurzemes reģions: Kristaps Osis (Saldus novads);

Zemgales reģions: Agris Vilks (Dobeles novads);

Latgales reģions: Sergejs Jakovļevs (Ludzas novads);

LPIA sanāksmju videoieraksti pieejami LPS YouTube kanāla LPIA atskaņošanas sarakstā

Iepriekšējais
Nākamais

Pašvaldību izpilddirektori iepazīst IKT jomas aktualitātes

Liepājā, 1.aprīlī, norisinājās Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas ikmēneša sanāksme, kas šoreiz bija veltīta Ukrainas situācijai un informācijas komunikāciju tehnoloģiju jomai, tostarp mākslīgā intelekta sniegtajām iespējām pašvaldībām.

Sanāksmi atklāja Liepājas valstpislētas mērs Gunārs Ansiņš, sveicot izpilddirektorus pilsētā, kas 1919.gadā sešus mēnešus bija Latvijas galvaspilsēta, jo tajā darbojās pagaidu valdība.

Liepājas domes izpilddirektors Ronalds Fricbergs klātesošos iepazīstināja ar pilsētas attīstības jautājumiem, uzsverot, ka viena no svarīgākajām jomām ir pilsētas infrastruktūras attīstība. Viena no pilsētas prioritātēm ir izglītība un kultūra - pašvaldība modernizē skolas, iegulda līdzekļus interešu izglītības attīstībā, kā arī rekonstrukciju piedzīvojusi brīvdabas estrāde "Pūt, vējiņi". R. Fricbergs informēja, ka Liepāja 2027.gadā pretendē uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu.

Liepājai, kā ostas pilsētai, būtiska ir arī uzņēmējdarbības attīstība, un patlaban ostas teritorijai tiek izstrādāts lokāplānojums, pozicionējot to kā zaļu un modernu pilsētas industriālo rajonu.

Izpilddirektorus uzrunāja arī Ukrainas Mazo pilsētu asociācijas izpilddirektora Oksana Kiriļuka, kura patlaban ar ģimeni dzīvo Valmierā. Viņa iepazīstināja ar savas organizācijas darbību, kā arī aicināja koordinēt palīdzības sniegšanu arī mazajām pilsētām.

Ņemot vērā, ka arī publisko iepirkumu jomu skar situācija Ukrainā, Iepirkumu uzraudzības biroja pārstāve Līga Jaunozola skaidroja, ko drīkst un ko nedrīkst iekļaut iepirkuma nosacījumos, un uzsvēra, ka svarīgi ir precīzi definēt prasības un nevienu nedrīkst diskriminēt vai izcelt tautības dēļ. Domnīcas "Providus" vadošā pētniece Agnese Frīdenberga informē, ka sagatavotas vadlīnijas. Viņa aicināja veidot paraugnolikums, kas noderēs kā paraugi citiem.

Pēc Latvijas Pašvaldību savienības uzaicinājuma, sanāksmē piedalījās invalīdu un viņu draugu organizācijas "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis. Atgādinot pērn decembrī notikušo "Dod Pieci" kampaņu, kas bija veltīta vides pieejamības problemātikai, I. Balodis aicināja par vides pieejamību domāt kompleksi, turklāt ne vienmēr normu burtiska izpilde garantēs vēlamo rezultātu. Lai gan šķiet, ka sabiedrības daļa, kam nepieciešama pieejama vide, ir maza, tie ir aptuveni 85% no iedzīvotājiem, uzsvēra I. Balodis. 

Mūsdienās arvien lielāku lomu ikdienas procesos aizņem mākslīgais intelekts, kas ir labs palīgs garlaicīgu un tehnisku darbu veikšanā. Par mākslīgā intelekta izmantošanu pašvaldības ikdienas darbos stāstīja uzņēmuma "Tilde" Mākslīgā intelekta attīstītājs Mārtiņš Sūna un uzņēmuma klientu attiecību vadītāja Kristīne Metuzāle. Savukārt Valkas novads iepazīstināja ar savu pieredzi mākslīgā intelekta izmantošanā, proti, pašvaldības unikālā situācija ir tās robežošanās ar Igauniju, un informācijas tulkošanai trīs valodās - latviešu, krievu un igauņu - tiek izmantots mašīntulks. Savukārt Kuldīgas novads mašīntulkošanu izmanto tūrisma nozarē - informācija par novadu un aktualitātēm ir pieejama piecās valodās.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols informēja par atvesoļošanās un noturības mehānisma finansējuma programmu, tās saturu IKT jomā, tai skaitā par pašvaldību projektiem un pašvaldību iespejām. G.Ozols tāpat aicināja pieteikties pašvaldības valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tālākai izveidošanai papildus jau izveidotajiem 138 centriem.

Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra direktors Āris Dzērvāns  sniedza ieskatu kas ir moderno tehnoloģiju platformas, kā tās izveidot un kādu pienesumu šajā jomā sniegs Rīgas digitālā aģentūra. Dzērvāns aicināja pašvaldības uzsākt jaunu sadarbības formu – pašvaldību IKT padomes sastāvā. Pašvaldību IKT padome ir iecerēta kā konsultatīva iniciatīva, kuras sastāvā ir tās pašvaldības, kas uzsāk sadarbību ar Rīgas digitālo aģentūru vai tikai vēlas līdzdarboties pašvaldību IKT kopīgo jautājumu risināšanā.

Ventspils valstspilsētas izpilddirektora vietnieks IT jautājumos Egons Spalāns informēja kādas koplietošanas platformas nodrošina Ventspils valstspilsētas pašvaldība ne tikai savas pašvaldības ietvaros, bet, kas ir pieejamas visā Latvijā. Bibliotēku tīkls, valsts un pašvaldību vienotais klientu apkalpošanas centru atbalsta sistēma, oficiālās e-adreses bezmaksas pārlūks ir tikai dažas no tām.

Liepājas biedrības "Digitālo inovāciju parks" vadītāja Agate Ambulte ar enerģiski pozitīvo stāstījumu dalījās pieredzē par IKT kopienas apzināšanu Liepājā un tās saliedēšanā.

Mērniecības datu centra izpilddirektore Una Krutova, runājot par lēmumu pieņemšanā datos balstītos ĢIS datos, sniedza ieskatu kas tad īsti ir ĢIS dati, kā tos efektīvi izmantot praktisku lēmumu pieņemšanā un kā ĢIS nozare tuvākā nākotnē attīstīsies turpmāk.

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras  direktora vietnieks ģeoinformācijas jautājumos Valdis Bērziņš atgādināja kāpēc pašvaldībām būtu jāizmanto LĢIA datus, par jaunu ortofoto kartes izveidošanas ciklu, ar datu izšķirtspēju 0,2m visai valsts teritorijai un topogrāfiskā plāna mērogā 1: 2000 jaunu datu sagatavošanu, bet esošo atjaunošana nav plānota. Aerolāzerskanēšanas datu pakalpojumu pilnveidošana  un jaunums: 3-dimensiju modeļu datu apstrādes produktu izveidošana. Būs jauna aplikācija/lietotne arī vietvārdu datu bāzei. 2021. gadā tika uzsākta Latvijas – Lietuvas valsts robežas redemarkācija, būs precizēta informācija. 2021. gadā izveidota arī versija LĢIA kartēm, kas pieejama civilām vajadzībām, tai skaitā pašvaldībām. Izslēgta maksa par tīmekļa (WMS) pakalpēm.

Par Mārupes novada pašvaldības pieredzi darbā ar ĢIS datiem iepazīstināja izpilddirektora vietniece Ilze Krēmere un  ĢIS speciālists Gundars  Zadovskis. Viena no jaunākām aktualitātēm ir saistīta ar Ukrainas bēgļiem – kā kartē attēlot informāciju ne tikai par lokāciju, bet arī palīgdatus. Praktiskā demonstrācijā tika stāstīts par centralizēto kanalizācijas pieslēgumu veidošanu iedzīvotājiem, par privāto ielu atdāvināšanas procesu pašvaldībai.

LPIA valdes priekšsēdētājs Uģis Fjodorovs informēja, ka nākamā sanāksme plānota 6.maijā, Jelgavā. Galvenie jautājumi būs par praktisko civilo aizsardzību, pieredzi Ukrainā. Tāpat tiks pārrunāta starptautiskā pieredze risku izvērtēšanā, jautājumi par individuālo gatavību, pirmo medicīnisko un psiholoģisko palīdzību. Semināru vadīs Saeimas deputāts, bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un iekšzemes drošības eksperts Edmunds Āķītis.

Sanāksmes videoieraksstus var noskatīties LPS Yotube kontā: 

https://www.youtube.com/watch?v=ofQr6_r1S-E
https://www.youtube.com/watch?v=MjI6qhWvAv4

 

 

Ivara Baloža (Apeirons) prezentācija
Āra Dzērvāna (Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centrs) prezentācija
Valda Bērziņa (LĢIA) prezentācija
Egona Spalāna (Ventspils digitālais centrs) prezentācija
Gundara Zadovska, Ilzes Krēmeres (Mārupe) prezentācija
Līgas Jaunozolas (IUB) prezentācija
Līgas Metuzāles (Tilde) prezentācija
Unas Krutovas (Mērniecības datu centrs) prezentācija
Gata Ozola (VARAM) prezentācija
Oksanas Kiriļukas (Ukraina) prezentācija
Agates Ambultes (Digitālo inovāciju parks) prezentācija
Sanāksmes protokols