Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) mērķis ir apvienot un organizēt pašvaldību izpildinstitūciju vadītājus, lai:

1.1. attīstītu starppašvaldību kontaktus, sekmētu vispārējo sadarbību, pieredzes  apmaiņu un pašvaldību attīstību;

1.2. paaugstinātu dalībnieku kvalifikāciju;

1.3. piedalītos LPS lēmumu izstrādē un izpildē;

1.4. rūpētos par dalībnieku tiesisko aizsardzību;

1.5. pārstāvētu LPIA dalībnieku intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citās starptautiskajās pašvaldību izpildvadītāju intereses pārstāvošās institūcijās.

LPIA dalībnieki ir pašvaldības – LPS biedri. Iestāšanās LPIA un izstāšanās no tās notiek, pamatojoties uz pašvaldības pieteikumu/atteikumu.

Dalībnieku LPIA pārstāv pašvaldības izpilddirektors un (vai) viņa vietnieks, kā arī pašvaldības deleģētas personas.

Kontakti un vadība:
LPIA Valdes priekšsēdētājs Uģis Fjodorovs (Madonas novada pašvaldības izpilddirektors)

E-pasts: ugis.fjodorovs@madona.lv

Tālrunis: 28382616

No LPS puses LPIA darbu koordinē padomniece Sniedze Sproģe, e-pasts: sniedze.sproge@lps.lv

LPIA Valdes sastāvs:

Priekšsēdētājs: Uģis Fjodorovs (Madonas novads, Vidzemes reģions);

Rīgas valstspilsēta: Jānis Lange (izpilddirektors);

Valstspilsētas: Aldis Ābele (Ventspils);

Valstspilsētas ar novadiem: Evija Voitkāne (Valmieras valstspilsēta un novads), LPIA priekšsēdētāja vietniece;

Pierīgas reģions: Jolanta Jansone (Ķekavas novads); 

Kurzemes reģions: Kristaps Osis (Saldus novads);

Zemgales reģions: Agris Vilks (Dobeles novads);

Latgales reģions: Sergejs Jakovļevs (Ludzas novads);

LPIA sanāksmju videoieraksti pieejami LPS YouTube kanāla LPIA atskaņošanas sarakstā

Iepriekšējais
Nākamais

LPIA sanāksme – civilās aizsardzības zināšanu uzlabošana un saruna ar Latvijas vēstnieku Beļģijā

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas 6.maija sanāksmē Jelgavā klātesošajiem dalībniekiem bija iespēja nostiprināt savas zināšanas par civilo aizsardzību, kā arī  attālināti tikties ar Latvijas vēstnieku Beļģijā Andri Razānu.

Atklājot sanāksmi, Jelgavas valstspilsētas mērs Andris Rāviņš vilka paralēles ar Jelgavas kādreizējo situāciju pēc Otrā pasaules kara un patlaban nopostītajām Ukrainas pilsētām. Tāpat kā šobrīd Krievija ir izpostījusi Ukrainas pilsētas, tā savulaik teju līdz pamatiem tika sagrauta Jelgava, un joprojām viens no lielajiem izaicinājumiem ir atjaunot pilsētas spozmi, kāda tā bija līdz 1944.gada jūlijam, kad tā bija Zemgales un Kurzemes galvaspilsēta - kultūras, zinātnes, uzņēmējdarbības un ekonomikas centrs.

Pieminot Ukrainas situācijas ietekmi uz situāciju Eiropā un arī Latvijā, A. Rāviņš uzsvēra, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir apvienot Latvijas iedzīvotājus, radot drošības sajūtu, kā arī vienlaikus arī veicinot atbildīgu rīcību. "Mēs esam NATO dalībvalsts, taču mūsu drošība būs atkarīga no tā, cik mēs paši būsim vienoti, saprotoši un atbalstoši. Ik dienas mums ir jārunā par to, ka Latviju, katrs sevi un savu teritoriju varēsim nosargāt tikai tad, kad visi būsim vienoti Latvijas aizstāvēšanai," pauda Jelgavas mērs.

Kā galvenie izaicinājumi saistībā ar katru Ukrainā Jelgavas valstpilsētai ir ukraiņu izmitināšana, kur pašvaldībai aktuāls jautājums ir par finansējuma nodrošināšanu.

Tāpat viens no izaicinājumiem ir būvniecības joma, strauji sadārdzinoties būvniecības darbu un materiālu izmaksām. Šī situācija likusi pašvaldībai pieņemt lēmumus par iesākto projektu pabeigšanu un atteikties no plānoto projektu īstenošanas pārskatāmā nākotnē.

Savukārt Jelgavas valstspilsētas izpilddirektore Irēna Škutāne atgādināja, ka paralēli Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanai nedrīkst aizmirst par ikdienas darbiem un pašvaldībā deklarētajiem iedzīvotājiem. Aktuālie jautājumi ir saistīti ar pašvaldību nākamā gada budžetu, jauno Atlīdzības likumu un Pašvaldību likumu, kas būs jāievieš arī dzīvē.

Jelgavas Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte iepazīstināja ar aktuālajiem attīstības projektiem Jelgavas valstspilsētā. Pašvaldībā tiek renovētas izglītības iestādes, interešu izglītības infrastruktūra, kā arī revitalizētas degradētās teritorijas un attīstītas industriālās teritorijas. G. Osīte informēja, ka pašvaldība daudz iegulda arī pilsētvides sakārtošanā, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, kā arī tiek uzlabota satiksmes infrastruktūra.

Kā viens no jaunumiem pašvaldības iedzīvotājiem ir pilsētas iedzīvotāja kartes jeb "City key" ieviešana, kas vienlaikus darbojas kā norēķinu karte.

Latvijas Republikas vēstnieks Beļģijas Karalistē Andris Razāns aicināja Latvijas pašvaldību izpilddirektorus izmantot iespēju aktīvāk sadarboties gan projektu, gan divpusējās sadarbības ietvaros ar pašvaldībām Beļģijā. Kā interesantākās un ilgtspējīgākās zināšanu apmaiņas un sadarbības jomas Razāns minēja energoefektivitāti un atjaunojamo enerģiju, digitalizāciju un sociālo iekļaušanu. Viņš tāpat pieminēja, ka Beļģija ļoti aktīvi strādā zaļās ekonomikas jomā un kļūst par atjaunojamās enerģijas centru Ziemeļrietumu Eiropā. Lai pēc iespējas labāk varētu veicināt sadarbību, Latvijas vēstniecībai Beļģijā būtiska ir saikne ar Latvijas pašvaldībām, kas vēstniecībai sniedz aktuālo informāciju, ko var izmantot, lai strādātu Latvijas labā. “Ja saņemam konkrētu interesi no pašvaldībām, mēs cenšamies arī konkrēti palīdzēt,” uzsvēra diplomāts.

Pašvaldību lomu civilās aizsardzības sistēmā uzsvēra Saeimas deputāts, bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, norādot, ka tieši pašvaldības ir drošības garants krīzes situācijās. Savukārt par sagatavošanos un reālo krīzes vadību kara situācijā tiešsaistē stāstīja Ukrainas civilās aizsardzības un krīžu vadības eksperti.

Risku un krīžu vadības eksperts Edmunds Āķītis sanāksmē dalījās ar padomiem, kā palielināt noturībspēju, uzsverot, ka vispirms šajā jomā ir jāsāk katram ar sevi, jāanalizē, kas ir izdarīts savā mājā un ģimenē, vietējā komūnā, lai stiprinātu savu noturībspēju. “Man nav jāgaida no valsts pārvaldes, zinot, ka daudz es varu izdarīt savā komūnā,” uzsvēra Āķītis.

Lai iedzīvotāji būtu sagatavoti krīzes situācijām, būtiski ir izveidot ģimenes ārkārtas situāciju plānu, kas regulāri jāpapildina, savukārt nākamais posms ir agrīnās brīdināšanas sistēmas ieviešana kopienām, jo īpaši tām, kas atrodas bīstamās zonās. Tāpat E. Āķītis uzsvēra, ka ir ikvienā kopienā ir nepieciešams ieviest evakuācijas plānus, īstenot pirmās palīdzības apmācību, kā arī organizēt praktiskos krīzes vadības treniņus.

Eksperts iepazīstināja ar vienu no nozīmīgākajām programmām, kas izstrādāta krīzes situāciju novēršanai starptautiskā līmenī - Sendai programmu, kuras galvenais mērķis ir novērst jaunu katastrofu risku rašanos un samazināt zināmi katastrofu risku draudus, kā arī veidot valstu un kopienu noturību pret katastrofām.

Nākamā LPIA sanāksme notiks 3. jūnijā, Viļānos.

Skatīties sanāksmes videoierakstu LPS YouTube kanālā

 

Sanāksmes protokols
Edmunda Āķīša prezentācija
Jelgavas valstspilsētas prezentācija