Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) mērķis ir apvienot un organizēt pašvaldību izpildinstitūciju vadītājus, lai:

1.1. attīstītu starppašvaldību kontaktus, sekmētu vispārējo sadarbību, pieredzes  apmaiņu un pašvaldību attīstību;

1.2. paaugstinātu dalībnieku kvalifikāciju;

1.3. piedalītos LPS lēmumu izstrādē un izpildē;

1.4. rūpētos par dalībnieku tiesisko aizsardzību;

1.5. pārstāvētu LPIA dalībnieku intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citās starptautiskajās pašvaldību izpildvadītāju intereses pārstāvošās institūcijās.

LPIA dalībnieki ir pašvaldības – LPS biedri. Iestāšanās LPIA un izstāšanās no tās notiek, pamatojoties uz pašvaldības pieteikumu/atteikumu.

Dalībnieku LPIA pārstāv pašvaldības izpilddirektors un (vai) viņa vietnieks, kā arī pašvaldības deleģētas personas.

Kontakti un vadība:
LPIA Valdes priekšsēdētājs Uģis Fjodorovs (Madonas novada pašvaldības izpilddirektors)

E-pasts: ugis.fjodorovs@madona.lv

Tālrunis: 28382616

No LPS puses LPIA darbu koordinē padomniece Sniedze Sproģe, e-pasts: sniedze.sproge@lps.lv

LPIA Valdes sastāvs:

Priekšsēdētājs: Uģis Fjodorovs (Madonas novads, Vidzemes reģions);

Rīgas valstspilsēta: Jānis Lange (izpilddirektors);

Valstspilsētas: Aldis Ābele (Ventspils);

Valstspilsētas ar novadiem: Evija Voitkāne (Valmieras valstspilsēta un novads), LPIA priekšsēdētāja vietniece;

Pierīgas reģions: Jolanta Jansone (Ķekavas novads); 

Kurzemes reģions: Kristaps Osis (Saldus novads);

Zemgales reģions: Agris Vilks (Dobeles novads);

Latgales reģions: Sergejs Jakovļevs (Ludzas novads);

LPIA sanāksmju videoieraksti pieejami LPS YouTube kanāla LPIA atskaņošanas sarakstā

Iepriekšējais
Nākamais

Pašvaldību izpilddirektorus iepazīstina ar autoceļu attīstības politiku

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) oktobra sanāksmē, Tukuma novada Engures pagastā, viens no aktuālajiem jautājumiem bija autoceļu attīstības politika un mikromobilitātes iespējas.

VSIA "Latvijas Valsts ceļi" valdes loceklis Verners Akimovs sanāksmes dalībniekus iepazīstināja ar Valsts autoceļu fonda finansējumu 2023.-2025.gadam, valsts autoceļu būvdarbu plānošanas, saskaņošanas un izpildes jautājuiem, kā arī mikromobilitātes infrastruktūras iespējām. Kā atzina V. Akimovs, vietējie autoceļi veido pusi no visa valsts ceļu tīkla, un tie vienlaikus ir vissliktākajā tehniskajā stāvoklī, tomēr investīcijas to uzlabošanai nav plānotas, jo šie ceļi pilda tikai sociālo funkciju. Tāpat patlaban pozitīva virzība nav vērojama mikromobilitātes veicināšanas jautājumā, jo finansējums ir nepieciešams pamatfunkciju īstenošanai. Kā vienu no apjomīgajiem VSIA "Latvijas Valsts ceļi" projektiem V. Akimovs minēja ātrgaitas ceļu tīkla attīstību.

Par prioritārajiem pasākumiem un aizdevumu nosacījumiem ceļu, ielu un tiltu uzturēšanai un uzlabošanai izpilddirektorus informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits. Savukārt VSIA "Latvijas Valsts meži" (LVM) Meža infrastruktūras ekspluatācijas un uzturēšanas vadītājs Ingus Barviķis stāstīja par sadarbību ar pašvaldībām ceļu uzturēšanā. Kā atzina I. Barviķis, uzņēmums iestājas par to, lai pašvaldības iesaistās ceļu uzturēšanā iedzīvotāju vajadzībām – piemēram, tīrot sniegu, tur, kur LVM  neveic saimniecisko darbību. Patlaban līgumi par šādu sadarbību ir noslēgti ar astoņām pašvaldībām, ar virkni vēl notiek sarunas, taču ir pašvaldības, kuras jau sākotnēji noraidījušās piedāvāto sadarbības formātu. Tomēr kā uzsvēra LVM pārstāvis, no sadarbības vislielākie ieguvēji būs iedzīvotāji, kuriem tiek nodrošināts paaugstināts serviss.

Ņemot vērā nākamā gada vasaras aktualitāti - XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un XVII Deju svētku norisi, Latvijas Nacionālā kultūras centra Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna sanāksmes dalībniekus iepazīstināja ar provizorisko svētku pasākumu programmu un jau sākto gatavošanos tiem. Grandiozajiem svētkiem kopumā gatavojas 1605 kolektīvi no visas Latvijas. Savukārt svētku izpilddirektore Daina Markova apliecināja, ka pašvaldības ir svarīgākie svētku gatavošanas partneri.

Tāpat izpilddirektori tika iepazīstināti ar organizatoriskajiem jautājumiem, tostarp dalībnieku reģistrācijas sistēmu, ēdināšanu svētku nedēļā, biļešu pārdošanas politiku, izmitināšanu un transporta nodrošināšanu.

Septembra sākumā LPIA pārstāvji viesojās Somijā, lai iepazītos ar kolēģu pieredzi pašvaldības darba organizēšanā un projektu attīstīšanā. Kā atzina LPIA priekšsēdētājs Uģis Fjodorovs, Somijas pašvaldībās apzīmējums "iedzīvotāju labklājība" ir centrālais mērķis, kas tiek piepildīts ar saturu un aktivitātēm. Somijā kopējās sabiedrības intereses ir kā prioritāte un tikai pēc tam seko individuālās intereses. Tāpat Somijā ar īpašiem motivācijas pasākumiem tiek veicināta nomales efekta mazināšana, proti, iedzīvotāji tiek motivēti dzīvot ārpus attīstības  centriem, piemēram, dzīvojamās platības piedāvāšana par salīdzinoši mazu samaksu vai pat bez maksas.

Sanāksmes videoieraksts pieejams LPS YouTube kontā vai atverot šo saiti

Nākamā LPIA sanāksme plānota 4.novembrī, Baldonē, savukārt gada sapulce - 2.decembrī, Aizkraukles kultūras namā.

 

Sanāksmes protokols
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku sagatavošana
XXVII Vispārējo Dziesmu un Deju svētku sagatavošanas process
FutureDialog_Komunikācijas lietotnes prezentācija
Sadarbība ar "Latvijas Valsts ceļi"
VARAM pasākumi autoceļu, ielu un tiltu attīstībai
Tiltu un liela diametra caurteku pārvaldība AS «Latvijas valsts meži»
LVM un PV sadarbība