Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība dibināta 2004. gadā, apvienojot Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes vietējās pašvaldības. Apvienības sastāvā ir 10 pašvaldības, kas visas ir LPS biedri. LPPA mērķis ir apvienot visas piekrastes vietējā līmeņa pašvaldības kopīgu problēmu risināšanai un savu interešu aizstāvēšanai valsts līmenī. 

Kontakti un vadība:
LPPA priekšsēdis Dagnis Straubergs (Limbažu novada domes priekšsēdētājs)
e-pasts: dagnis.straubergs@limbazi.lv
Tālrunis: 29222757

No LPS puses LPPA darbu koordinē padomniece Sandra Bērziņa
e-pasts: sandra.berzina@lps.lv
tālrunis: 67226536

Iepriekšējais
Nākamais

Piekrastes pašvaldību apvienībai - jauns vadītājs

Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības (LPPA) gada sapulci un apvienoto LPPA un Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupas sēdi 12. decembrī Dzintaru koncertzālē Jūrmalā atklāja saimnieki – Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Sproģe un deputāts Jānis Lediņš un LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

Pārskatu par paveikto, aktuāliem jautājumiem un turpmākajiem darbiem sniedza LPPA Valdes priekšsēdētājs Māris Dadzis. Tas bija ziņojums ne tikai par paveikto kopš iepriekšējā gada sapulces, bet atskats uz apvienības četru gadu darbību, kas noslēdzās ar LPPA Valdes vēlēšanām.

Piekrastes pašvaldību apvienība darbojas LPS paspārnē jau kopš 2004. gada, apvienojot 17 piejūras pašvaldības, kuru pārraudzībā ir piekraste gandrīz piecsimt kilometru garumā. LPPA darbībā var izdalīt trīs posmus: pirmais raksturīgs ar “ugunsgrēku” dzēšanu – sodīšanu, ka piekraste netiek pārvaldīta, asumiem ar vides nevalstiskajām organizācijām par teritorijas plānojumiem, kāpu izbraukāšanu un citām nebūšanām, otrajā posmā, sākot ar 2010. gadu, tika likti “pamati”, izstrādājot Piekrastes pamatnostādnes, atzīstot piekrasti kā nacionālu vērtību un plānojot tās apsaimniekošanu, un nu jau divus gadus norit trešais posms – plānu īstenošana un atbalsts projektiem.

Šobrīd aktuālākie un visām piejūras pašvaldībām kopīgi risināmie jautājumi ir valsts ilgtermiņa tematiskā plānojuma īstenošana Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai – tā saucamie piekrastes kārtas projekti Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada stratēģiskā atbalsta mērķa 5.5.1. “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu” ietvaros – četri sadarbības projekti 15 miljonu apmērā 28 vietās 15 piekrastes pašvaldībās. Tāpat piejūras pašvaldības var iegūt atbalstu piekrastes joslas pārvaldīšanai, jo nākamgad paredzēts finansējums publisko ūdeņu pārvaldībai, ko projektiem konkursa kārtībā piešķirs Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF).

Šie un citi finansējuma piesaistes jautājumi arī turpmākajos gados būs LPPA un pirmām kārtām Valdes un tās jaunā vadītāja uzmanības lokā. Par Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības Valdes priekšsēdētāju kolēģi ievēlēja Salacgrīvas novada domes priekšsēdētāju Dagni Straubergu.

Sanāksmes turpinājumā Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijas direktors Jānis Rudzītis un LPS padomniece attīstības un plānošanas jautājumos Gunta Lukstiņa informēja par pieejamo finansējumu LVAF projektu konkursa aktivitātē “Publisko ūdeņu pārvaldība”, kas paredzēts gan upju un ezeru, gan piekrastes joslas pārvaldībai un kam iezīmēti līdzekļi 800 000 eiro apmērā. Tos piešķirs publisko ūdeņu plānošanas dokumentu un apsaimniekošanas noteikumu izstrādei, tāpat arī praktiskajām aktivitātēm atbilstoši plānošanas dokumentiem: pasākumiem jūras piekrastes adaptācijai klimata pārmaiņu ietekmēm, biotopu apsaimniekošanai, jūras krasta erozijas mazināšanai, jaunas infrastruktūras izveidei un esošās atjaunošanai un uzturēšanai, labiekārtošanai, drošības pasākumu nodrošināšanai un antropogēnās slodzes samazināšanai. LVAF projektu konkurss tiks izsludināts vēl šogad, bet projektus iesniegt varēs līdz 2018. gada 31. janvārim. Aicinām iepazīties ar speciālistu prezentācijām un 19. decembrī LPS organizētās videokonferences ierakstu Pašvaldību savienības interneta vietnē: http://www.lps.lv/lv/tiesraides-videoarhivs/videoarhivs/!

Par interesanto projektu – kājāmgājēju maršrutu gar Baltijas jūras piekrasti Latvijā un Igaunijā un pirmā gada rezultātiem un turpmāko sadarbību ar pašvaldībām pastāstīja Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” pārstāvis Juris Smaļinskis. Der ielāgot, ka šim piekrastes gājēju ceļam izdomāts labs nosaukums – jūrtaka un tas ir nenovērtējams tūrisma resurss. Tuvākie veicamie darbi saistās ar taku izveidi Salacgrīvā, Saulkrastos un Carnikavā, informācijas stendu un norāžu zīmju uzstādīšanu, takas marķēšanu un pilottestēšanu ar studentu palīdzību, tīklošanos un sabiedrības iesaisti. Vairāk par projektu lasiet šeit: www.coastalhiking.eu.

Sanāksmes otrajā daļā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji informēja par aktualitātēm jūras plānošanā, projekta “Land–Sea–Act” gatavošanu un Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādņu 2011.–2017. gadam īstenošanu un novērtēšanu.

VARAM Telpiskās plānošanas departamenta direktore Inguna Urtāne iepazīstināja ar jūras plānojuma izstrādi un pašvaldību pārvaldījumā esošās jūras piekrastes daļas un jūras telpas plānošanu. Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādņu vērtējumu sniedza Telpiskās plānošanas politikas nodaļa vecākā eksperte Dace Granta, atzīstot, ka no pamatnostādnēs iekļautajiem 19 uzdevumiem izpildīti 15 un plānotie rādītāji sasniegti daļēji. Piekrastes plānojums pieejams MK mājaslapā: http://polsis.mk.gov.lv/documents/5763 un VARAM mājaslapā: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=18794, kā arī ģeoportālā “Ģeolatvija.lv” (TAPIS sistēmas pakalpē): https://geolatvija.lv/geo/tapis3#document_6437; savukārt piekrastes plānojuma darba materiāli šeit: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027.

Ministrijas speciālistes uzsvēra, ka turpmāk svarīgākais ir piekrastes plānojuma īstenošana un interešu līdzsvarošana starp dabu un kultūras mantojuma saglabāšanu un ekonomisko attīstību. Piekrastes plānojums paredz, ka ieguldījumi tiks koncentrēti 60 attīstāmajās vietās un publiskās infrastruktūras tīkla attīstībā, kā arī sadarbības un pārvaldības uzlabošanai. Prezentācijas pieejamas šeit.

Sanāksmes dalībniekiem bija iespēja neklātienē iepazīt vienu no septiņām mazajām ostām Latvijā – Jūrmalas ostu, ko prezentēja Jūrmalas pašvaldības Attīstības pārvaldes Vides nodaļas vadītājs Jānis Artemjevs, un klātienē izpētīt Dzintaru koncertzāli. Paldies jūrmalniekiem par silto uzņemšanu!

LPPA atskaite 2017
LVAF projekti publiskajiem ūdeņiem
LVAF publisko ūdeņu pārvaldība
J.Artemjevs Jūrmalas ostas attīstība
I.Urtāne Jūras telpiskais plānojums
Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes
D.Granta Piekrastes telpiskā attīstība