Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība dibināta 2004. gadā, apvienojot Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes vietējās pašvaldības. Apvienības sastāvā ir 10 pašvaldības, kas visas ir LPS biedri. LPPA mērķis ir apvienot visas piekrastes vietējā līmeņa pašvaldības kopīgu problēmu risināšanai un savu interešu aizstāvēšanai valsts līmenī. 

Kontakti un vadība:
LPPA priekšsēdis Dagnis Straubergs (Limbažu novada domes priekšsēdētājs)
e-pasts: dagnis.straubergs@limbazi.lv
Tālrunis: 29222757

No LPS puses LPPA darbu koordinē padomniece Sandra Bērziņa
e-pasts: sandra.berzina@lps.lv
tālrunis: 67226536

Iepriekšējais
Nākamais

Piekrastes pašvaldību apvienības Valdes sēde

Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības (LPPA) Valde 6. jūnija sēdē apsprieda VARAM sagatavotos un šobrīd saskaņošanas procesā esošos grozījumus Aizsargjoslu likumā.

Par likumprojektu ziņoja LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa, uzsverot LPS atbalstītos grozījumus, piemēram, 36. panta trešās daļas 1. punktā. Tie paredz, ka krasta kāpu aizsargjoslā varēs atsavināt valsts zemi pašvaldībai likumā noteikto autonomo funkciju veikšanai, kā arī pašvaldībai būs tiesības atsavināt zemi valstij tās funkciju veikšanai, kas līdz šim nebija atļauts. Tāpat pozitīvi vērtējami grozījumi saistībā ar motorizēto transportlīdzekļu pārvietošanos pa autoceļiem un dabiskām brauktuvēm krasta kāpu aizsargjoslā. Valdes locekļi atbalstīja viedokli, ka ir jāatļauj pārvietoties pa dabiskajām brauktuvēm krasta kāpu aizsargjoslā, lai piebrauktu pie dzīvojamajām mājām, ja nepastāv citas piebraukšanas iespējas, kā arī lēma, ka apakšpunkts jāpapildina ar piebraucamo objektu sarakstu – nelieliem sezonāliem tūrisma objektiem saskaņā ar teritorijas plānojumu.

Tomēr par dažiem grozījumiem vajadzīga diskusija. S. Bērziņa informēja, ka ir iesniegts jauns priekšlikums grozījumiem Aizsargjoslu likuma 6. pantā saistībā ar krasta kāpu aizsargjoslas platuma noteikšanu pilsētās un ciemos. Saskaņā ar spēkā esošo redakciju pilsētās un ciemos krasta kāpu aizsargjoslas platums ir vismaz 150 metri, obligāti tajā iekļaujami īpaši aizsargājamie biotopi. Grozījumi paredz, ka aizsargjoslā būtu obligāti jāietver arī Eiropas Savienības nozīmes biotopi. Ņemot vērā to, ka Eiropas Savienības nozīmes biotops ir arī mežainās piejūras kāpas, krasta kāpu aizsargjoslas platums atsevišķās vietās varētu sasniegt pat vairākus kilometrus. Valdes locekļi ir pret šādiem grozījumiem Aizsargjoslu likumā un uzskata, ka piekrastei jādod iespēja attīstībai un jāievēro tiesiskās paļāvības princips, dodot deleģējumu turpmākajā saskaņošanas procesā aizstāvēt spēkā esošo likuma 6. panta redakciju.

Valde arī ierosināja iesniegt priekšlikumu saistībā ar būvniecību krasta kāpu aizsargjoslā, proti: šobrīd krasta kāpu aizsargjoslā ir atļauta ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana, ja tas paredzēts vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētā. Valdes ieskatā šī norma būtu jāattiecina arī uz ciemiem, tādēļ tika dots deleģējums LPS izstrādāt un iesniegt šādu grozījumu priekšlikumu.

Tika pārrunāta arī projekta “Piekrastes apsaimniekošanas praktisko aktivitāšu realizēšana” īstenošanas gaita. LPS padomniece attīstības un plānošanas jautājumos Gunta Lukstiņa informēja par piekrastes aktualitātēm – VARAM izstrādāto MK noteikumu projektu par publisko ūdeņu nomu un organizēto diskusiju par normatīvo regulējumu jūras piekrastes joslas izmantošanai, par LPS prasību kadastra objekta reģistrācijas noteikumos iekļaut uzdevumu piekrastes joslā noteikt augstāko bangu un no tās izrietošās īpašumu tiesību izmaiņas un par VARAM sagatavoto un Valsts kancelejā iesniegto informatīvo ziņojumu “Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādņu 2011.–2017. gadam īstenošanas ex-post novērtējums”.

Gunta Lukstiņa,

LPS padomniece attīstības un plānošanas jautājumos

Foto: Sandra Bērziņa, LPS