Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība dibināta 2004. gadā, apvienojot Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes vietējās pašvaldības. Apvienības sastāvā ir 10 pašvaldības, kas visas ir LPS biedri. LPPA mērķis ir apvienot visas piekrastes vietējā līmeņa pašvaldības kopīgu problēmu risināšanai un savu interešu aizstāvēšanai valsts līmenī. 

Kontakti un vadība:
LPPA priekšsēdis Dagnis Straubergs (Limbažu novada domes priekšsēdētājs)
e-pasts: dagnis.straubergs@limbazi.lv
Tālrunis: 29222757

No LPS puses LPPA darbu koordinē padomniece Sandra Bērziņa
e-pasts: sandra.berzina@lps.lv
tālrunis: 67226536

Iepriekšējais
Nākamais

Noslēgusies projekta “Piekrastes apsaimniekošanas praktisko aktivitāšu īstenošana” otrā sezona

Noslēgusies nacionālās nozīmes projekta “Piekrastes apsaimniekošanas praktisko aktivitāšu īstenošana” otrā sezona. Projekts tika realizēts ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējumu. To vadīja Latvijas Pašvaldību savienība kā projekta vadošais partneris ciešā sadarbībā ar projekta faktiskajiem īstenotājiem – Carnikavas, Grobiņas, Limbažu, Mērsraga, Nīcas, Pāvilostas, Rojas, Rucavas, Salacgrīvas, Saulkrastu un Ventspils novada domi, Jūrmalas un Liepājas domi, Rīgas Pārdaugavas izpilddirekciju, Ventspils pilsētas pašvaldības iestādi “Komunālā pārvalde” un Engures un Lapmežciema pagastu pārvaldi.

Projekta mērķis ir īstenot Baltijas jūras piekrastes joslas apsaimniekošanu, nodrošinot tajā labu vides kvalitāti un iedzīvotājiem, atpūtniekiem un tūristiem kvalitatīvu, tīru, drošu vidi un pludmales pieejamību, kā arī veicinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos. Projekta īstenošanas rezultātā 2019. gadā tika uzlabota piekrastes vide un nodrošināti apstākļi kvalitatīvai atpūtai, kā rezultātā pieaugusi cilvēku apmierinātība ar piekrastes pieejamību, labiekārtojumu un sanitāro prasību nodrošinājumu. Piekrastes kāpās samazināta antropogēnā slodze, kas savukārt veicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos.

Projekta aktivitātes tika vērstas divos virzienos – pludmales joslas sakopšana un infrastruktūras izveide.

Sakopjot pludmali, savākti vairāk nekā 500 m³ atkritumu, beigtie dzīvnieki, regulāri koptas 18 tualetes, kā arī izpļautas niedres un irdinātas pludmales. Kopumā regulāri tika koptas pludmales 267 km garumā.

Lai atpūtnieki būtu labāk informēti un viņiem būtu vieglāk orientēties vidē, projekta gaitā tika uzstādītas 73 informatīvās zīmes. Pateicoties projekta atbalstam, visā piekrastes garumā tika atjaunots, uzlabots un papildināts pludmales labiekārtojums – izvietotas 17 atkritumu urnas, atjaunotas vai no jauna uzstādītas trīs tualetes, tajā skaitā viena cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, uzstādītas desmit pārģērbšanās kabīnes, kāju skalojamā duša, seši soli, viens galds un divas ugunskura vietas, kā arī videonovērošanas kamera un elektronisks informatīvais displejs. Peldvietas drošībai Mērsragā uzstādītas arī sešas bojas. Nodrošinot labāku pludmales pieejamību, mazinot antropogēno slodzi, izbūvētas 12 m kāpnes un uzstādītas laipas 603 m garumā.

Projekta aktivitātes devušas nozīmīgu ieguldījumu piekrastes stāvokļa uzlabošanā. Nākamajos gados ir ļoti būtiski sadalīt pienākumus un atbildību starp pašvaldībām un Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP), lai optimāli tiktu veikta piekrastes apsaimniekošana gan pašvaldību, gan DAP pārvaldībā esošajās piekrastes teritorijās.

Sandra Bērziņa,

LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos