Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība dibināta 2004. gadā, apvienojot Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes vietējās pašvaldības. Apvienības sastāvā ir 10 pašvaldības, kas visas ir LPS biedri. LPPA mērķis ir apvienot visas piekrastes vietējā līmeņa pašvaldības kopīgu problēmu risināšanai un savu interešu aizstāvēšanai valsts līmenī. 

Kontakti un vadība:
LPPA priekšsēdis Dagnis Straubergs (Limbažu novada domes priekšsēdētājs)
e-pasts: dagnis.straubergs@limbazi.lv
Tālrunis: 29222757

No LPS puses LPPA darbu koordinē padomniece Sandra Bērziņa
e-pasts: sandra.berzina@lps.lv
tālrunis: 67226536

Iepriekšējais
Nākamais

Piekrastes pašvaldību apvienības Valdes sēde 6. oktobrī (2020)

6. oktobrī notika Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības (LPPA) Valdes sēde, kurā piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Telpiskās plānošanas un zemes pārvaldības departamenta direktora vietniece Ilze Aigare un vecākā eksperte Maija Pintele, VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste un Aizsargājamo teritoriju nodaļas vadītāja Inga Belasova, Vides pārraudzības valsts biroja ietekmes uz vidi novērtējuma daļas vadītāja Iveta Jēgere, kā arī Dundagas novada domes priekšsēdētājs Aldis Felts, Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Maruta Blūma un vides eksperte Marita Nikmane no SIA “Grupa93”.

Valdes sēde tika sasaukta pēc Dundagas novada domes aicinājuma LPPA iesaistīties situācijas risināšanā, jo pašvaldības teritorijas plānošanas procesā, kas turpinās kopš 2016. gada, galvenais bremzējošais faktors ir krasta kāpu aizsargjoslas attēlošana. Tas pašvaldībai ir radījis lielu administratīvu slogu un resursu nelietderīgu patēriņu. Dundagas novada pašvaldības vadītājs A. Felts norādīja, ka dažādu dabas aizsardzības prasību dēļ dzīve novadā kļuvusi neprognozējama, nezinot, kas būs rīt. Tā kā VARAM kompetencē ir gan teritoriju attīstības, gan dabas aizsardzības jautājumi, tad ministrija būtībā ir iekšējā interešu konfliktā. Savukārt pašvaldība atbild par visu novadā notiekošo, tādēļ dažkārt dabas aizsardzības prasību ievērošanas dēļ nonāk konfliktā ar vietējiem iedzīvotājiem. Domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka šī LPPA Valdes sēde ir sākums, lai runātu par jautājumiem, kas skar piekrastes iedzīvotājus.

Konkrētajā gadījumā Dundagas novads lūdza sniegt atbildes uz jautājumiem par to, kuri ir aktuālie dati par īpaši aizsargājamiem biotopiem, kas iekļaujami krasta kāpu aizsargjoslā, kā arī skaidrot, kas ir Latvijas īpaši aizsargājamie biotopi un kas ir ES nozīmes biotopi. Novada pašvaldība izstrādājusi divus priekšlikumu variantus krasta kāpas aizsargjoslas attēlošanai un aicināja vienoties par kādu no tiem.

Diskusijas par tēmu izvērtās spraigas, jo problēma ir aktuāla visās piekrastes pašvaldībās, tomēr kompromisu panākt neizdevās.

VARAM un Vides pārraudzības biroja pārstāvji skaidroja, ka jaunākie dati par ES nozīmes biotopiem ir pieejami Dabas aizsardzības pārvaldē. Tā kā projekts “Dabas skaitīšana” vēl nav beidzies, līdz ar to visi dati par biotopiem vēl nav apstrādāti un ievietoti dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”. Ja nepieciešami aktuālie dati, tad pašvaldības aicinātas vērsties Dabas aizsardzības pārvaldē, tāpat arī gadījumos, ja ir kādas neskaidrības par šo tēmu. Pēc projekta beigām, kad visi dati būs ievadīti “Ozolā”, tie arī būs aktuālie dati, un tad vairs nebūs nepieciešami eksperta slēdzieni par biotopu esamību vai neesamību. Eksperta slēdzienus pieprasīs tikai gadījumos, ja būs vajadzīgas specifiskas zināšanas par kādu procesu ietekmi uz biotopu stāvokli.

Ministrijas pārstāvji arī skaidroja, ka projektā “Dabas skaitīšana” tika kartēti ES nozīmes biotopi. Lai gan Aizsargjoslu likums nosaka, ka ciemu robežās krasta kāpu aizsargjoslā obligāti jāiekļauj īpaši aizsargājamie biotopi, Ministru kabineta noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu attiecas tikai uz tiem biotopiem, kam veidojami mikroliegumi, visos pārējos gadījumos, tajā skaitā Aizsargjoslu likuma kontekstā, īpaši aizsargājamie biotopi ir tie paši ES nozīmes biotopi. Tika uzsvērts, ka krasta kāpu aizsargjoslā ES nozīmes biotopi obligāti jāiekļauj tikai līdz 300 m platumam, protams, ja pašvaldība vēlas, krasta kāpu aizsargjoslu drīkst noteikt arī platāku.

Sēdē diskutēja arī par to, ka, nosakot krasta kāpu aizsargjoslu, šobrīd tiek ņemta vērā tikai prasība tajā iekļaut īpaši aizsargājamos biotopus, bet Aizsargjoslu likums nosaka, ka jāņem vērā arī vēsturiskā apdzīvojuma struktūra, kas pašvaldību ieskatā netiek darīts, jo, konstatējot jaunus biotopus, krasta kāpu aizsargjosla tiek paplašināta, tajā iekļaujot arī esošas dzīvojamās mājas. Iveta Jēgere skaidroja, ka likumdevējs Aizsargjoslu likuma 36. pantā iekļāvis nosacījumus par vēsturiskās apdzīvojuma struktūras ievērošanu, jo tiek paredzēts, ka ciemu robežās krasta kāpu aizsargjoslā ir pieļaujama ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana vietās, kur bijusi iepriekšēja apbūve, ja minētās darbības ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo pārvaldi, tādēļ pašvaldību viedoklis šajā jautājumā nav pamatots.

Arī sēdes dienas kārtības otro jautājumu par izaicinājumiem piekrastes joslas apsaimniekošanā ierosināja Dundagas novads. Pašvaldība saņēmusi iedzīvotāju sūdzības par Sīkraga autostāvvietas izmantošanu, kur tūristi ne tikai novieto automašīnas īslaicīgi, bet kemperos dzīvo vairākas dienas, pat nedēļas, radot nepievilcīgu vidi ar izžautu veļu uz striķiem, piegružotu apkārtni un krasta kāpu aizsargjoslā izlietām kemperu tualetēm. Autostāvvietu ierīkojusi Dabas aizsardzības pārvalde, bet pie tās nav ne atkritumu urnu, ne tualešu, līdz ar to tiek piemēslotas kāpas un veidojas nepievilcīga vide. Arī Covid laikā, cilvēkiem vairāk uzturoties dabā, tualešu neesamība ir ļoti problemātiska, tas novērojams visā Latvijā. Attiecībā par piekrastes joslas apsaimniekošanu atkārtoti aktualizējas jautājums, par ko daudz diskutēts jau iepriekš, – pašvaldību un Dabas aizsardzības pārvaldes kompetence un pienākumi sev pārvaldībā esošās piekrastes joslas apsaimniekošanā, tādēļ vēlreiz tiek uzsvērta nepieciešamība sasaukt darba grupu par jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu apsaimniekošanu, par ko vienojās LPS un VARAM ikgadējās savstarpējās sarunās. Attiecībā uz Sīkraga autostāvvietu tika panākta vienošanās, ka tajā aizliegs stāvēšanu pa nakti, tādējādi gan samazinot antropogēno noslodzi stāvvietas apkārtnē, gan novēršot nevēlamo ietekmi uz vietējo tūrisma uzņēmējdarbību.

Sēdes turpinājumā LPS padomniece Sandra Bērziņa informēja par izstrādāto sugas aizsardzības plānu roņiem, kas paredz iespēju jūras krastā izskalotos beigtos roņus aprakt krastā, nodrošinot, ka virs dzīvnieka ķermeņa ir vismaz 70 cm biezs smilšu slānis. Valdes locekļi atzinīgi novērtēja šādu iespēju, jo tas ļaus ietaupīt gan laiku, gan līdzekļus, tāpēc ka beigto roņu nogādāšana uz dzīvnieku kapsētām izmaksā ļoti dārgi.

Sēdes noslēgumā LPPA Valde pieņēma lēmumu apvienības kopsapulci organizēt pirms LPS kongresa 3. decembrī Salacgrīvā.

Sandra Bērziņa,

LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos