Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība dibināta 2004. gadā, apvienojot Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes vietējās pašvaldības. Apvienības sastāvā ir 10 pašvaldības, kas visas ir LPS biedri. LPPA mērķis ir apvienot visas piekrastes vietējā līmeņa pašvaldības kopīgu problēmu risināšanai un savu interešu aizstāvēšanai valsts līmenī. 

Kontakti un vadība:
LPPA priekšsēdis Dagnis Straubergs (Limbažu novada domes priekšsēdētājs)
e-pasts: dagnis.straubergs@limbazi.lv
Tālrunis: 29222757

No LPS puses LPPA darbu koordinē padomniece Sandra Bērziņa
e-pasts: sandra.berzina@lps.lv
tālrunis: 67226536

Iepriekšējais
Nākamais

Piekrastes pašvaldību apvienības Valdes sēde 4. martā (2021)

4. martā notika Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības (LPPA) Valdes sēde, kurā izskatīja Saeimā virzītos grozījumus Aizsargjoslu likumā un nākotnes apbūves iespējas krasta kāpu aizsargjoslā, kā arī uzklausīja informāciju par projektu “Piekrastes apsaimniekošanas praktisko aktivitāšu realizēšana”. Sēdi vadīja apvienības Valdes priekšsēdētājs Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs.

Valdes sēdē norisinājās aktīvas diskusijas par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī Saeimas deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem grozījumiem Aizsargjoslu likumā.

Viens no priekšlikumiem paredz papildināt likuma normu, nosakot, ka Baltijas jūras un Rīgas līča aizsargjosla izveidota, “maksimāli ņemot vērā sabiedrības intereses”. Tomēr piekrastes pašvaldības uzskata, ka šis papildinājums nav skaidrs un argumentēti pamatots, jo būtu jāsaprot, kā racionāli un juridiski varēs noteikt visas sabiedrības intereses. Tā, piemēram, kas piedalīsies publiskajās apspriešanās, aizpildīs aptaujas anketas – vai tie būs vietējie iedzīvotāji vai visa Latvijas sabiedrība. Visticamāk, norma būtu jāpapildina ar skaidrojumu tieši par vietējo iedzīvotāju interešu ņemšanu vērā, jo par pašvaldības darbu lemj vietējie iedzīvotāji, nevis visa sabiedrība kopumā. Tāpat būtu skaidri jādefinē, vai tie ir iedzīvotāji, kuri deklarēti konkrētajā teritorijā, tiem pieder īpašums u. c. Tomēr jāņem vērā tas, ka vietējo iedzīvotāju intereses tiek izvērtētas, izstrādājot teritorijas plānojumu un organizējot tā sabiedriskās apspriešanas procesu. Tā kā krasta kāpu aizsargjosla tiek noteikta un attiecīgi attēlota teritorijas plānojumā, nav lietderīgi veikt vēl kādu sabiedrības aptauju. Tāpēc Valde vienojās neatbalstīt konkrēto priekšlikumu un likuma papildināšanu ar formulējumu “maksimāli ņemot vērā sabiedrības intereses”.

Par krasta kāpas aizsargjoslas noteikšanu ciemos iesniegti trīs likuma grozījumi. Viens variants paredz, ka krasta kāpu aizsargjoslas platums šajos ciemos nav mazāks par 150 metriem, iekļaujot tajā Latvijā reti sastopamus īpaši aizsargājamos biotopus, ja tiem izveidots mikroliegums, un ņemot vērā vēsturisko un tipisko Latvijas piekrastes ciemu apdzīvojuma struktūru. Valde uzsver, ka Latvijā nav noteikti reti sastopami aizsargājami biotopi, jo tāda formulējuma nav nevienā normatīvajā aktā. Krasta kāpu aizsargjosla nav saistāma ar mikroliegumiem. Ja šādu likuma redakciju pieņems, tas var veicināt mikroliegumu izveidi, kas savukārt tikai pastiprinās saimnieciskās darbības aprobežojumus krasta kāpu aizsargjoslā, jo mikroliegumos, kas izveidoti īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, aprobežojumi ir stingrāki nekā Aizsargjoslu likumā noteiktie aprobežojumi krasta kāpu aizsargjoslā. Tādēļ, ja krasta kāpu aizsargjoslā iekļaus īpaši aizsargājamo biotopu mikroliegumus, iedzīvotājiem vēl vairāk tiks ierobežota iespēja saimniekot savā zemē. Tāpēc Valde neatbalsta šādu priekšlikumu, tajā skaitā par definējumu “tipisks ciems”. Definējot ciemus un nosakot tiem tipoloģiju, pazudīs to unikalitāte un konkrētā ciema vērtība.

Otrs variants paredz izteikt Aizsargjoslu likuma 6. panta otrās daļas 1. punkta b) apakšpunktu šādā redakcijā: “b) ja ciemu robežas ir apstiprinātas šā likuma 67. pantā paredzētajā kārtībā un noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, krasta kāpu aizsargjoslas platums šajos ciemos nav mazāks par 150 metriem, ārpus neitrālās zonas obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus un ņemot vērā vēsturisko apdzīvojuma struktūru.”

Tā kā krasta kāpu aizsargjosla nav sadalīta zonās, Valdes ieskatā nevar runāt ne par neitrālo, ne kādu citu zonu.

Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē atrodas vairākas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, tajā skaitā nacionālie parki un dabas liegumi. Vairākām no šīm īpaši aizsargājamām dabas teritorijām ir izstrādāts funkcionālais zonējums, kurā izdalīta arī neitrālā zona, taču konkrēti aizsardzības režīmi šajās zonās ir noteikti individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos. Aizsargjoslu likuma tvērums aptver visu krasta kāpu aizsargjoslu neatkarīgi no tā, vai tā atrodas kādā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai ne. Līdz ar to Valde iesniegto priekšlikumu neatbalsta.

Trešais Aizsargjoslu likuma grozījumu variants paredz atteikties no īpaši aizsargājamo biotopu obligātas iekļaušanas krasta kāpu aizsargjoslā ciemu teritorijās, izsakot Aizsargjoslu likuma 6. panta otrās daļas 1. panta b) punktu šādā redakcijā: “b) ja ciemu robežas ir apstiprinātas šā likuma 67. pantā paredzētajā kārtībā un noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, krasta kāpu aizsargjoslas platums šajos ciemos nav mazāks par 150 metriem.”

LPPA Valde pieņēma lēmumu atbalstīt šādu ierosinājumu likuma grozījumiem. Valdes ieskatā krasta kāpu aizsargjoslas robeža nav saistāma ar īpaši aizsargājamo biotopu izplatību. Īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzība būtu jānodrošina saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likumu, savukārt krasta kāpu aizsargjoslai, kāda tā ir noteikta un iezīmēta teritorijas plānojumā, ir jāpaliek nemainīgai. Biotopi laika gaitā veidojas, attīstās, dažādu iemeslu dēļ izzūd. Tas nozīmē, ka atkarībā no tā, vai no jauna ir izveidojušies vai arī zuduši biotopi, būtu jāveic grozījumi teritorijas plānojumā, kas prasītu gan nesamērīgi lielus administratīvos, finanšu un laika resursus, gan apdraudētu tiesiskās paļāvības principu. Tā, piemēram, atbilstoši spēkā esošam teritorijas plānojumam iegādājoties zemi apbūves veikšanai ārpus krasta kāpas aizsargjoslas, var rasties situācija, ka teritorijas plānojums tiek mainīts, jo izveidojies biotops, kā dēļ tiek paplašināta krasta kāpu aizsargjosla un būvniecība vairs nav iespējama. Jāņem vērā arī tas, ka par saimnieciskās darbības aprobežojumiem krasta kāpu aizsargjoslā kompensācijas nav paredzētas.

Valdes sēdes otrā daļa bija veltīta jautājumam par nākotnes apbūves iespējām krasta kāpu aizsargjoslā. Valdes priekšsēdētājs D. Straubergs informēja, ka pašvaldībā arvien vairāk vēršas uzņēmēji un investori ar piedāvājumiem pludmalē vai jūras krastā attīstīt dažādus pakalpojumus. Bieži gadās, ka šie piedāvājumi ir inovatīvi un mūsdienīgi, tomēr nav skaidrs, vai var dot atļauju šīs idejas īstenot, piemēram, kaut vai tādēļ, ka nav saprotams, vai objekts, kuru plānots izvietot, atbilst būves definīcijai. Tehnoloģijas attīstās, līdz ar to pašvaldībām, plānojot savas teritorijas attīstību, nākas sastapties ar izaicinājumiem. Arī normatīvajam regulējumam ir jābūt atbilstošam pašreizējai situācijai. Lai aktualizētu šos jautājumus, apkopotu idejas uzņēmējdarbības attīstībai piekrastē, apmainītos viedokļiem un apspriestu iespējamos grozījumus normatīvajos aktos, ja tādi būtu nepieciešami, Valde nolēma rīkot forumu par nākotnes attīstības iespējām piekrastē.

Noslēgumā LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa informēja par projekta “Piekrastes apsaimniekošanas praktisko aktivitāšu realizēšana” virzību. Valde akcentē šā projekta lielo nozīmi krasta un pludmales apsaimniekošanā, kā arī labiekārtošanā.

Sandra Bērziņa,

LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos

Liene Užule,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore,

padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos