Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība dibināta 2004. gadā, apvienojot Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes vietējās pašvaldības. Apvienības sastāvā ir 10 pašvaldības, kas visas ir LPS biedri. LPPA mērķis ir apvienot visas piekrastes vietējā līmeņa pašvaldības kopīgu problēmu risināšanai un savu interešu aizstāvēšanai valsts līmenī. 

Kontakti un vadība:
LPPA priekšsēdis Dagnis Straubergs (Limbažu novada domes priekšsēdētājs)
e-pasts: dagnis.straubergs@limbazi.lv
Tālrunis: 29222757

No LPS puses LPPA darbu koordinē padomniece Sandra Bērziņa
e-pasts: sandra.berzina@lps.lv
tālrunis: 67226536

Iepriekšējais
Nākamais

LPS jau ceturto sezonu vadīs piejūras pašvaldību piekrastes apsaimniekošanas projektu

Foto: Baltic Side

22. aprīlī Latvijas vides aizsardzības fonda padome pieņēma lēmumu jau ceturto gadu pēc kārtas finansēt nacionālas nozīmes projektu “Piekrastes apsaimniekošanas praktisko aktivitāšu realizēšana”. Šo projektu īsteno Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) kā projekta vadošais partneris ciešā sadarbībā ar visām Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes pašvaldībām vai to institūcijām – sadarbības partneriem.

Projekta mērķis ir jūras piekrastes joslā nodrošināt iedzīvotājiem, atpūtniekiem un tūristiem pēc iespējas kvalitatīvāku, tīrāku, drošāku vidi un labāku pludmales pieejamību, kā arī veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos. Pludmalēs pašvaldības ne tikai gādā par tīrību un kārtību, bet arī izvieto informatīvās norādes, labiekārtojuma elementus un infrastruktūras objektus.

Katra piejūras pašvaldība vai tās institūcija savā teritorijā veic dažādas aktivitātes projekta mērķa sasniegšanai. Šosezon tās plānotas trīs virzienos: pludmales apsaimniekošana, peldvietu labiekārtošana un piekļuves nodrošināšana pludmalei. Apsaimniekojot pludmales, pašvaldības gādā gan par atkritumu savākšanu, tajā skaitā mirušo dzīvnieku savākšanu un utilizēšanu, gan veic arī pludmales irdināšanu, atbrīvo tās no niedrēm un krūmiem, kā arī nodrošina tualešu asenizāciju un uzturēšanu. Ar projekta palīdzību daudzās peldvietās pie jūras katru vasaru tiek uzstādītas ne tikai jaunas atkritumu tvertnes, soli un pārģērbšanās kabīnes, bet arī āra trenažieri un informatīvie stendi vai elektroniskie displeji. Lai nodrošinātu labāku piekļuvi pludmalei, pašvaldības izbūvē laipas un noejas.

Arī šovasar pašvaldības rūpēsies par kārtību piekrastes joslā un papildinās to ar vairākiem labiekārtojuma elementiem. Salacgrīvas novadā regulāri savāks atpūtnieku atstātos un jūras izskalotos atkritumus piekrastes joslā visā novadā 55 km garumā, izvietos papildu atkritumu konteinerus intensīvāk apmeklēto teritoriju tuvumā, kā arī regulāri uzturēs Ainažos, Salacgrīvā un Tūjā izveidotās un atpūtnieku iecienītās pludmales – irdinās smilšaino liedagu. Limbažu novada dome nodrošinās vides kvalitātes un tīrības uzturēšanu pašvaldības publiskajā pludmalē “Vārzas”. Saulkrastu novada dome uzlabos peldvietas labiekārtojuma līmeni, uzstādot desmit jaunas pārģērbšanās kabīnes, savukārt Carnikavas novada pašvaldība Carnikavas pludmalē uzstādīs 12 jaunus koka solus un nodrošinās apmeklētājiem Kalngales ciema pludmales pieejamību, izbūvējot jaunu koka laipu. Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija labiekārtos Vakarbuļļu peldvietu, uzstādot astoņus solus. Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā kops pludmali 24 km garumā, savācot gan sadzīves atkritumus, gan jūras izmešus. Engures novadā savāks, izvedīs un utilizēs atkritumus no Engures un Lapmežciema pagasta piekrastes 50 km garumā, sakops un uzturēs tīras pludmalē esošās tualetes. Mērsraga novadā veiks regulāru atkritumu apsaimniekošanu, tualešu uzturēšanu pludmales zonā 4 km garumā, kā arī labiekārtos peldvietas infrastruktūru un uzstādīs divus jaunus velosipēdu novietošanas statīvus un vienas šūpoles. Rojas novadā Rojas pludmalē atjaunos sanitāro mezglu un sabiedrisko tualeti, kā arī koka laipu, tā kontrolēti novirzot atpūtnieku un tūristu plūsmu. Dundagas novada piekrastes teritorijā ar projekta atbalstu gādās par atkritumu un mirušo dzīvnieku savākšanu un utilizēšanu, uzturot kārtībā pludmales joslu 36 km garumā. Ventspils novadā projekta līdzekļi paredzēti regulārai atkritumu savākšanai pašvaldības piekrastes teritorijā 91,9 km garumā, nodrošinot darbiniekus ar atbilstošu apģērbu un inventāru, koka atkritumu konteineru atjaunošanai, kā arī piecu nomātu atkritumu konteineru uzstādīšanai. Savukārt Ventspils pilsētas pašvaldības iestāde “Komunālā pārvalde” attīrīs no smilšu sanesumiem četras pieejas jūrai Ventspils pludmalē. Piekrastes apsaimniekošanas darbi notiks arī Pāvilostas novadā, kur savāks un utilizēs bojā gājušos roņus un citus dzīvniekus, savāks un utilizēs izskalotās riepas, savāks un izvedīs atkritumus no pludmales zonas un kāpām un izbūvēs nobrauktuvi “Beltes”, nodrošinot piekļuvi pludmalei apsaimniekošanas un glābšanas pasākumu veikšanai. Grobiņas novadā dažādos atpūtas un izklaides iespējas iedzīvotājiem, tūristiem un citiem interesentiem, izveidojot volejbola laukumu ar statīviem un tīklu netālu no atpūtas vietas un pastaigu laipas, kā arī apsaimniekos atkritumus zemesgabalā “Liedagi”. Liepājā tiks atjaunoti un uzstādīti Liepājas Jūrmalas parka trīs informatīvie stendi, aktualizējot stendu planšetes un atjaunojot rāmjus. Labiekārtota pludmale Jūrmalciemā, pie izejas uz jūru, uzstādot nojumi ar galdiņu un soliņiem, taps Nīcas novadā, bet Rucavas novadā savāks, izvedīs un utilizēs atkritumus no Papes bākas stāvlaukuma un labiekārtos peldvietu “Pie Papes bākas”, uzstādot astoņus soliņus un astoņus zviļņus un izveidojot divus volejbola laukumus.

Kopējās projekta izmaksas 2021. gadā ir 198 500 eiro. Kā uzsver Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, tas ir būtisks atbalsts pašvaldībām piekrastes apsaimniekošanā, taču jāņem vērā, ka finansējuma piešķiršana šiem pasākumiem projekta veidā nav ilgtspējīgs risinājums. 2015. gadā, stājoties spēkā Zemes pārvaldības likumam, pašvaldības kļuva par valdītāju tās administratīvajai teritorijai piegulošajiem jūras piekrastes ūdeņiem, kā arī tās administratīvajā teritorijā esošajai jūras piekrastes sauszemes daļai, kuru valdītājs nav par vides aizsardzību atbildīgā ministrija vai cita ministrija un kuri nav privātpersonu īpašumā. Diemžēl finansējums attiecīgo funkciju veikšanai ne pašvaldību, ne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) netika piešķirts. Projekta ietvaros pašvaldības apsaimnieko arī daļu VARAM valdījumā esošās jūras piekrastes, bet ilgtermiņā valsts līmenī ir jāatrisina jautājums piekrastes apsaimniekošanas finansējuma iekļaušanai valsts un pašvaldību budžetos.

Sandra Bērziņa,

LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos