Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

2020. un 2021. gada akcenti LPS Finanšu un ekonomikas komitejas darbā

LĀSMA ŪBELE un SANITA ŠĶILTERE,

LPS padomnieces finanšu un ekonomikas jautājumos

 

Gada svarīgākais un arī laikietilpīgākais darbs saistās ar nākamā gada pašvaldību budžetu.

LPS panāktais:

* Pašvaldībām 2021. gadā tiek garantēti iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 100% apmērā no plānotās prognozes.

* 2021. gadā par 10% palielināta valsts budžeta speciālā dotācija pašvaldībām, kas pilnā apmērā tiks ieskaitīta pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā (palielinājums no 148 miljoniem eiro 2020. gadā līdz 162,9 miljoniem eiro 2021. gadā).

* Pašvaldībām 2021. gadā par 15% palielināts valsts budžeta dotācijas apmērs par katru personu, kura ievietota veco ļaužu pansionātos un centros līdz 1998. gada 1. janvārim (no 5520 eiro par personu 2020. gadā līdz 6360 eiro par personu 2021. gadā).

* Pašvaldībām 2021. gadā līdz 10% samazināts pašvaldības budžeta līdzfinansējums pašvaldību aizņēmumiem pirmsskolas izglītības iestādes būvniecības vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanas investīciju projektiem (2020. gadā – 25%).

* Pašvaldībām 2021. gadā papildus būs pieejami aizņēmumi izglītības iestāžu investīciju projektiem, tajā skaitā izglītības iestādēm, kas īsteno mākslas, mūzikas vai dejas profesionālās ievirzes izglītības programmas, kā arī vienam noteiktam prioritāram katras pašvaldības investīciju projektam, kas atbilst pašvaldības attīstības programmas investīciju plānam, ar maksimālo pašvaldības aizņēmumu summu 400 000 eiro apmērā.

* Pašvaldības grāmatvedības uzskaiti par to valdījumā esošajiem jūras piekrastes ūdeņiem un jūras piekrastes sauszemes daļu varēs uzsākt pēc jūras piekrastes joslas pirmreizējās reģistrācijas Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā.

* Grozīti Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumi nr. 671 “Pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārdales kārtība pēc administratīvo teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas”, pagarinot reorganizējamās pašvaldības reorganizācijas plāna konstatējumu daļas iesniegšanas termiņu līdz 2021. gada 1. martam, kā arī precizējot konstatējumu daļā iekļaujamo informāciju.

 

Pie nozīmīgākajiem sasniegumiem 2020. gadā jāmin tas, ka LPS izdevās nepieļaut nesaprātīgu jaunu kadastrālo vērtību apstiprināšanu, ko bija izstrādājis Valsts zemes dienests (VZD) un kas paredzēja parastiem īpašumiem kadastrālo vērtību tuvinājumu tirgus vērtībām 100% apmērā, bet Premium un ekskluzīvo īpašumu segmentu pat neidentificēja, tādējādi tos novērtējot, it kā tie būtu pieticīgi īpašumi. Lieti noderēja tas, ka pavasarī izdevās pārliecināt Ministru prezidentu, un viņš uzdeva ne tikai publiskot jaunās kadastrālās vērtības absolūtās summās, bet arī sagatavot viegli salīdzināmu un pārskatāmu informāciju par šīm jaunajām vērtībām: tematiskās kartes ar katras zemes vienības, katras ēkas vidējo kadastrālo vērtību un katra apbūvēta īpašuma pilsētās un ciemos kadastrālās vērtības dalījumu ar ēku kvadratūru. Diemžēl šīs tematiskās kartes šobrīd ir pieejamas tikai ministrijām un pašvaldībām, jo VZD uzskata, ka cilvēki katra objekta vidējās kadastrālās vērtības nespēšot saprast. Tomēr šīs kartes parāda ko citu – tajās viegli ieraudzīt, ka Valsts zemes dienesta jauno kadastrālo vērtību projekts ir brāķis. Piemērus uzskatāmi var redzēt LPS vēstules Saeimas Juridiskajai komisijai pielikumā (šeit).

Cerams, ka Saeima noteiks pienākumu šādas tematiskās kartes publiskot, pirms sabiedrības vērtējumam tiek nodoti jebkādi projekti, kas skar kadastrālās vērtības.

Tāpat ceram, ka Saeima atbalstīs LPS aicinājumu likumā nostiprināt kadastrālās vērtēšanas pamatprincipus, vismaz šādus:

– vērtēšanas rezultātam jābūt tādam, lai tā izmantošana visu nodokļu, nodevu un maksājumu, kas tiek reglamentēti tieši vai netieši ar normatīvajiem aktiem, aprēķināšanā būtu samērīga un savstarpēji taisnīga;

– būtiski dažādu īpašumu vērtēšanas rezultātam būtu jābūt tieši proporcionālam atbilstoši piederošajam labumam;

– ļoti līdzīgu īpašumu vērtēšanas rezultātam būtu jābūt līdzīgam;

– vērtēšanas rezultāta atbilstība tirgus vērtībām nevar būt pašmērķis;

– vērtēšanas rezultāta saprātīgums jānodrošina arī tirgū nevērtētiem vai grūti vērtējamiem īpašumiem, nodrošinot sabiedrības akceptu šādu īpašumu vērtēšanas rezultāta salīdzinājumam ar citiem īpašumiem.

Vai šā gada laikā izdosies Valsts zemes dienestu pārliecināt par mūsu priekšlikumiem, lielā mērā būs atkarīgs no VZD jaunās ģenerāldirektores, bet problēmu apjoms pēdējos 20 gados šajā dienestā ir tikai audzis.

Pozitīvi vērtējams arī panāktais, ka ministrijas, kaut arī nelabprāt, tomēr, šķiet, atzinušas, ka Nekustamā īpašuma nodokļa likumu nevar grozīt šauri resoriski daudzos likumprojektos, bet ir jāsagatavo visaptveroši grozījumi, izvērtējot šo nodokli kompleksi attiecībā uz pilnīgi visām maksātāju grupām. Kā tas ministrijām sekmēsies, rādīs šis gads.

LPS kopā ar Saeimas deputātiem Ilzi Indriksoni, Janīnu Jalinsku, Ļubovu Švecovu un Igoru Pimenovu pagājušajā gadā bija vienīgie, kas norādīja, ka Valsts ieņēmumu dienesta ērtības – sazināties ar cilvēkiem tikai un vienīgi elektroniski – nedrīkst prevalēt pār cilvēku iespējām, jo diemžēl ne visi māk darboties ar elektroniskajiem rīkiem, kā arī ne visiem tie ir pieejami (plašāk šeit).

Interesanti, ka arī Saeimas vairākums piekrita šādam viedoklim (24. septembra ārkārtas sēdes turpinājumā 8. oktobrī), jo plenārsēdē tika atbalstīti šādi priekšlikumi:

“personām, kas neveic saimniecisko darbību, ir tiesības iesniegt nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas elektroniski ar Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku palīdzību, nekļūstot par Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotāju. Šādā gadījumā fiziska persona apliecina savu piekrišanu datiem, kas atspoguļoti Valsts ieņēmumu dienesta sagatavotā elektroniskajā deklarācijā, nepieciešamības gadījumā lūdzot tos precizēt”;

“fiziskās personas, kas neveic saimniecisko darbību, jebkurā brīdī var deaktivizēt Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietojumu”.

Tomēr pēc tam notika ļoti netipiskais (!): deputāte Iveta Benhena-Bēkena (KPV LV) lūdza kopumā šo likumprojektu nepieņemt un “atgriezt atpakaļ komisijā, jo Saeima nav pieturējusies pie komisijā lemtā un ir iebalsoti pretrunīgi priekšlikumi” (pretrunīgie ir šie iepriekš citētie).

Ko Saeima lems šogad, varam tikai minēt, tomēr šķiet nepieņemami, ja viena valsts pārvaldes iestāde drīkstēs ar jebkuru iedzīvotāju sazināties tikai elektroniski, bet šī pati Saeima attiecībā uz juridiskajām personām, kurām jau kopš 2020. gada 1. janvāra bija noteikts pienākums sākt lietot oficiālo elektronisko adresi, tādējādi sazinoties ar visu publisko pārvaldi tikai elektroniski, šo pienākumu atlika vēl uz diviem gadiem, lai arī šīs pašas juridiskās personas praksē ir nodemonstrējušas, ka pārvalda elektronisko saziņu, jo ar VID elektroniski komunicē jau gadiem ilgi. Diemžēl LPS iebildumi pret šiem grozījumiem Oficiālās elektroniskās adreses likumā netika uzklausīti. Nauda par sistēmas izveidi ir iztērēta, bet cerētos ietaupījumus pasta korespondences juridiskām personām aizvietošanā ar elektronisko saziņu pašvaldības diemžēl joprojām nesajutīs.

Atliek tikai cerēt, ka šogad Saeima darbosies saskaņotāk un izvirzīs identiskus noteikumus saziņā ar valsts pārvaldi, nevis šķiros pēc iestādēm, kā arī respektēs tos iedzīvotājus, kuri objektīvi nemāk darboties ar datoriem un viedierīcēm.

VZD publiskoto projektēto kadastrālo vērtību 2022.gadam piemēri