Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

2020. un 2021. gada akcenti LPS Informātikas jautājumu apakškomitejas darbā

GUNTARS KRASOVSKIS,

LPS padomnieks informācijas tehnoloģiju jautājumos

JĀNIS UPENIEKS,

LPS sistēmu analītiķis

 

Lielākais un svarīgākais darbs visa gada garumā bija turpināt ERAF IKT projektu vērtēšanu un ietekmes uz pašvaldībām atbilstības noteikšanu.

LPS zināmā mērā veica projektu koordinatora funkcijas, cenšoties novērst finansiāla vai tehniska rakstura ietekmi pašvaldībām no ministriju projektu realizācijas, reizēm sinhronizējot aktivitātes ministriju starpā.

Covid-19 laiks ieviesa korekcijas ikdienas darbā, un, tieši pateicoties IKT infrastruktūrai un IT personālam, izdevās ļoti ātri un efektīvi uzsākt darbu jaunajos apstākļos.

Šis gads būs vēl lielāku izaicinājumu laiks ne tikai administratīvi teritoriālās reformas ietekmes dēļ, bet arī sāksies vairāku ERAF IKT projektu nodevumu ieviešanas laiks. Tas radīs vairākas pārmaiņas informācijas apritē starp pašvaldībām un valsts reģistriem, piemēram, darbu uzsāks jaunais Fizisko personu reģistrs. Arī tā saucamajam Rīgas ERAF IKT projektam paredzams nodevumu ieviešanas laiks, un iespējams, ka gaidas no šā projekta varētu būt bijušas lielākas nekā tā iespējas. Prognozējam, ka sāksies lielāks darbs pie pašvaldību IKT kompetences centru attīstības. Ministrijas plāno investēt IKT jomā ļoti lielus līdzekļus gan no ES fondiem, gan no Atveseļošanās mehānisma finansējuma. LPS aktīvi strādā, lai arī pašvaldībām tiktu dota iespēja izmantot šos līdzekļus savu skolēnu, uzņēmēju, iedzīvotāju labā.

 

2020. gads iesākās sarežģīti. Dzīvojot ierasto dzīvi, pasauli pāršalca Covid-19. Arī Latviju tas skāra; tika noteikti epidemioloģiskās drošības prasības Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kas ieviesa izmaiņas faktiski visu mūsu iecerēs un plānos. Līdz ar to Latvijas Pašvaldību savienība aktīvi iesāka noskaidrot apstākļus, kādos atrodas pašvaldības, veicot aptaujas. LPS izsaka dziļu pateicību visām pašvaldībām, kuras sniedza vērtīgo informāciju! Ar tās palīdzību esam spējuši pārstāvēt pašvaldību intereses. Tika apzināts, cik daudz pašvaldības izglītības iestādēs, pedagogiem, kā arī skolēniem trūkst informācijas un komunikācijas iekārtu, lai pilnvērtīgi spētu nodrošinātu kvalitatīvu mācību procesu.

2020. gadā LPS ir vizualizējusi blīvi apdzīvotu teritoriju statistiku. Līdz šim tā bijusi noderīga ūdenssaimniecības infrastruktūras aglomerācijas robežu aktualizēšanai, taču šiem datiem ir liela nozīme arī administratīvi teritoriālajā reformā, lai jaunās pašvaldības spētu izvērtēt, kas notiek to teritorijās. Tāpat uz šo datu bāzes var pieņemt lēmumu par citu pakalpojumu vai to apjomu nepieciešamību vai reformēšanu.

Strādājām arī pie Latvijas neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) slimnīcu (bez 2. un 3. līmeņa slimnīcām) un to stundas sasniedzamības areālu aprēķiniem. Noskaidrots, ka NMP pakalpojumus sniedz 21 slimnīca, bet ārpus vienas stundas sasniedzamības atrodas gandrīz 19 000 iedzīvotāju. Pēc reformas, kurā paredzēts samazināt 11 NMP slimnīcu darba laiku, ārpus šā darba laika tiktu paaugstināts neizdzīvošanas risks vairāk nekā 161 000 iedzīvotāju, ja tos nepaspētu laikā nogādāt ārstniecības iestādē.

Ir sagatavoti dati par pašvaldību mežiem. Tur atrodamas ziņas par nodarbināto īpatsvaru meža nozarēs, kādu īpatsvaru aizņem meža zemju platības un citi interesanti dati.