Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Izglītības un kultūras komitejas sēde 21. martā (2019)

LPS Izglītības un kultūras komitejas sēdē 21. martā tika skatīti izglītības satura plānošanas principi vidusskolā un vidējās izglītības standarts, ar ko iepazīstināja Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks (viņa prezentācija pieejama šeit).

Izglītības satura plānošanas principi vidusskolā nosaka, ka skolēns dzīvo patstāvīgi un veselīgi, mācās prasmīgi un ieinteresēti, līdzdarbojas izsvērti un atbildīgi un rada inovatīvi un produktīvi. Obligātā mācību satura ietvars paredz septiņas mācību jomas: valodu, sociālā un pilsoniskā, kultūras izpratne un pašizpausme mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju un veselības un fizisko aktivitāšu joma, ko caurvij kritiskās domāšanas un problēmrisināšanas, jaunrades un uzņēmējspējas, pašvadītas mācīšanās, sadarbības, pilsoniskās līdzdalības un digitālā prasme un vairāki labi tikumi. Mācību saturs veidots, domājot par sasniedzamo rezultātu skolēnam, pēctecīgi un saskaņoti no pirmsskolas līdz vidusskolai, atbilstoši konkrētajam vecuma posmam izvirzītajiem mērķiem un saskaņots ar vienotām lielajām idejām katrā mācību jomā.

Speciālisti atzinuši, ka pašlaik izglītības satura plānošanā un īstenošanā ir pārāk liels priekšmetu skaits un liels obligāto priekšmetu skaits, profesionālo skolu, vidusskolu un valsts ģimnāziju audzēkņiem ir atšķirīgs stundu skaits vispārizglītojošos priekšmetos, kaut gan vienādi eksāmeni 12. klasē, arī Latvijas skolēnu iespējas starptautiskā salīdzinājumā ar labākajām pasaules sistēmām nav pietiekami pielīdzināmas. Jaunais risinājums paredz, ka skolēnam tiks dota iespēja vairāk mācīties sev interesējošu saturu un saskaņā ar savām nākotnes interesēm, 10./11. klasē padziļinot un vispārinot pamatizglītībā apgūto un 11./12. klasē mācoties dziļāk, šaurākā mācību jomā. Sasniedzamie rezultāti skolēnam veidoti trīs mācību satura apguves līmeņos: vispārīgais (obligāti apgūstamā satura daļa visos kursos); optimālais (saturs vispusīgai vispārējai izglītībai); augstākais (padziļināts un paplašināts saturs).

Kā tas notiks? Skolas izveidos savu piedāvājumu skolēnu izvēlei, kurā būs vismaz divi padziļināto kursu izvēļu komplekti no VISC ieteiktajiem vai savi, būs atbilstoši pamatkursi visās mācību jomās un specializētie kursi, kā arī izveidos stundu plānu trim gadiem. Vispārējās vidējās izglītības ieguvei skolēns kārtos centralizētos eksāmenus: latviešu valodā (optimālajā vai augstākajā līmenī); svešvalodā (angļu, vācu vai franču – optimālajā līmenī); matemātikā (atbilstoši – pamata, optimālajā vai augstākajā); divos no padziļinātajiem kursiem (augstākajā līmenī) un aizstāvēs pētniecības, jaunrades vai sabiedrisko darbu.

Skolām skaidrs piedāvājums audzēkņu uzņemšanai jāizstrādā līdz nākamā gada pavasarim. Modeļa ieviešana 10. klasēs paredzēta, sākot ar 2020. gada septembri un pakāpeniski trīs gadu laikā. Jaunie valsts pārbaudījumi visiem plānoti 2022./2023. mācību gadā.

Tuvākie plānotie soļi:

* VISC pilnveidos standarta projektu un iesniegs Izglītības un zinātnes ministrijai standartu tālākai virzīšanai un saskaņošanai; skaidrojums sabiedrībā;

* Skola2030 izstrādās pamatkursu programmu paraugus (septembrī); kursi sāksies gadu vēlāk;

* Skola2030 izstrādās mācību līdzekļu piemērus pamatkursiem (2020. gada pavasarī);

* Skola2030 izstrādās un aprobēs programmu paraugus padziļinātajiem kursiem (2020. gada jūnijā); kursi sāksies vienu – divus gadus vēlāk.

Pēc G. Catlaka prezentācijas sekoja daudzi jautājumi un diskusija, kurā piedalījās komitejas klātienes dalībnieki – Izglītības un zinātnes ministrijas, mācību priekšmetu asociāciju, augstskolu un pašvaldību pārstāvji. Viņi izteica savas bažas par vidējās izglītības standarta projektu (līdz šai dienai varēja iesniegt priekšlikumus).

Latvijas Informātikas skolotāju asociācijas (LISA) viedokli pauda LISA  prezidents Viesturs Vēzis. LISA uzskata, ka tehnoloģijas jomas saturs (ciktāl tas skar datoriku), salīdzinot ar citām jomām, ir vāji izstrādāts un nekonkrēts, bet stipri pārsniedz normālam vidusskolēnam apgūstamo tematiku. LISA biedriem ir bažas par 13 "grozu" principa īstenošanu un skolu specializāciju, ko iespējams realizēt Rīgas un vēl dažu lielpilsētu skolās, bet ko darīt pārējo novadu bērniem un vai skola ar interesējošo speciālizāciju būs saprātīgā attālumā (ar saprātīgā laikā nokļūšanas un atgriešanās iespējām)?

Pašvaldībām aktuāls ir arī jautājums par iespēju vidusskolas posmā realizēt vienu padziļināto kursu izvēļu komplektu, neatverot divas paralēlklases.

Sēdes videoieraksts pieejams LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs” vai sekojot šai saitei.

Ar mācību satura modeli vidusskolām iespējams iepazīties Izglītības un zinātnes ministrijas vietnē, sekojot šai saitei. Plašāku ieskatu var iegūt Skola2030 tīmekļa vietnē šeit.

Ināra Dundure,

LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos

Izglītības satura plānošanas principi vidusskolā