Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Izglītības un kultūras komitejas sēde 12. martā (2020)

LPS Izglītības un kultūras komitejas sēdē 12. martā tika apspriesta izglītības kvalitātes monitoringa sistēma un Eiropas Savienības struktūrfondu realizācija un turpmākie plāni. Sēdes videoierakstu var noskatīties šeit.

Aktuālo informāciju par ES struktūrfondu realizācijas gaitu un turpmāk paredzēto sniedza Valsts izglītības satura centra (VISC) divu Eiropas Sociālā fonda projektu vadītāja Liene Voroņenko. Viņa informēja par Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskā atbalsta mērķa (SAM) 8.3.2.1. projektu “Atbalsts nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošanai izglītojamo talantu attīstībai” un SAM 8.3.2.2. projektu “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai”. Diemžēl pirmajā projektā iecerētā valsts skolēnu 44. zinātniski pētniecisko darbu konference 3. aprīlī, valsts olimpiādes un vairāki citi pasākumi ir atcelti, tāpēc pedagogiem un audzēkņiem jāseko līdzi jaunumiem VISC tīmekļvietnē https://visc.gov.lv. Runājot par otru projektu, L. Voroņenko ar gandarījumu atzīmēja, ka tajā piedalās 344 izglītības iestādes un projekta īstenošanas laiks pagarināts par gadu un turpināsies arī 2021./2022. mācību gadā. VISC aprīlī un maijā lūgs projekta kontaktpersonām pašvaldībās un izglītības iestāžu pārstāvjiem aizpildīt izvērtējuma anketas par projekta pirmo posmu, lai vasarā ar secinājumiem varētu iepazīstināt Uzraudzības padomi, bet septembrī jau piedāvātu ieteikumus skolām. Projektu vadītāja minēja arī divus jaunus atbalsta pasākumus – centralizēti iepirkto mācību līdzekļu izdale un laborantu (pedagogu palīgu) atbalsta programmas ieviešana 2020./2021. mācību gadā (pašvaldības līdz 15. aprīlim var iesniegt pieteikumus par savām skolām).

Par SAM 8.3.4. “Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus” jeb projektu PuMPuRS (www.pumpurs.lv) informēja Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) projekta vadītāja Inese Vilāne. Pašlaik šajā projektā iesaistītas 435 izglītības iestādes 79 pašvaldībās, bet tajā var pieteikties arī pārējās pašvaldības un vēl citas vispārējās vai profesionālās izglītības iestādes, jo projekts ilgs līdz 2022. gada 31. decembrim. Projekta vadītāja uzsvēra, ka tā ieviešana ir pašvaldības atbildība, jo līgumus IKVD slēdz ar pašvaldībām. Skolā ir jābūt trim dokumentiem: vecāku iesniegumam, vienošanās ar skolēnu, kur skolotājs un bērns norāda, ko viens mācīs un ko otrs mācīsies, un finanšu dokumentam, kas jāaizpilda skolotājam par īstenotajām aktivitātēm. Uzraudzības vizītēs konstatēts, ka vairākās skolās nav dalībnieku parakstu lapu, nav projekta informatīvā plakāta, nav norādīta pasākuma norises telpa un skolas dežurantam nav iedota informācija par projekta aktivitātes norisi, kā arī nav ziņots par izmaiņām aktivitātes grafikā. I. Vilāne aicināja pievērst uzmanību arī publicitātes prasību ievērošanai projektu veidotajos materiālos un publiskajā komunikācijā. Šobrīd projektā tiek īstenotas trīs profesionālās kompetences pilnveides programmas: “Atbalstoša mācību vide – resurss izglītībā”, “Individuāla un grupu konsultēšana – profesionālās darbības veids izglītībā” un “Pedagoga kompetence un efektivitāte mūsdienu pedagoģiskajā realitātē” un notiek darbnīcas izglītības iestādēs, lai veicinātu pedagogu izpratni par diferencētu, individualizētu un personalizētu pieeju izglītībā. Projekta PuMPuRS eksperti ir sagatavojuši saturu arī pašvaldību darbnīcām, kas paredzētas kā četru stundu ilga saruna, lai apmācītu pašvaldību komandas par priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas pasākumu īstenošanu. Viena no problēmām, ko uzsvēra komitejas dalībnieki un LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure, ka vēl ne visur mākam saskatīt šos problēmbērnus, kuriem vajadzīga pieaugušo palīdzība. Tāpēc jāstrādā visiem kopā – gan skolotājiem, sociālajiem pedagogiem un skolu psihologiem, gan pašvaldību pārstāvjiem, bāriņtiesu un sociālajiem darbiniekiem, gan, protams, vecākiem, lai šodienas riska jauniešiem veidotos pilnvērtīga dzīve. Drīz projektā tiks uzsākta profesionālās kompetences pilnveides programma “Darbs jaunatnes jomā ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupas jauniešiem” un programma “Sociāli emocionālās audzināšanas loma priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanā izglītības iestādē”, bet septembrī paredzēts atklāt programmu “Pedagogu kompetence vardarbības gadījumu risināšanā izglītības vidē”.

Sēdes dalībnieki iedziļinājās arī jautājumā par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, par ko pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece, Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore Gunta Arāja. Izglītības kvalitātes monitoringa sistēma Latvijā tiek ieviesta ar vairāku Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda projektu palīdzību, lai izveidotu vienotu sistēmu daudzpusīgai izglītības kvalitātes izvērtēšanai. Monitoringa sistēmā tiks apkopota informācija par visiem izglītības līmeņiem (pirmsskolas izglītība, pamatizglītība, vidējā izglītība un augstākā izglītība) un veidiem (vispārējā izglītība, profesionālā izglītība, augstākā izglītība un pieaugušo izglītība). Latvijā jau pastāv vairāki veidi, kā tiek vērtēta izglītības kvalitāte, taču nav vienotas sistēmas, kas ļautu analizēt dažādus datus un rezultātu kopsakarības, tā nonākot pie pārdomātas izglītības politikas. IZM jau izveidojusi izglītības kvalitātes monitoringa rīka struktūru, iedalot to četrās pamatkategorijās: atbilstība mērķiem, kvalitatīvas mācības, laba pārvaldība un iekļaujoša vide. Monitoringa rīku prototips tiks sasaistīts ar Valsts izglītības informācijas sistēmu, izglītības programmu un iestāžu akreditāciju, paredzēta arī agrīnās brīdināšanas sistēma, atbalsta pasākumu definēšana un dibinātāja atbildības nostiprināšana, tātad arī pašvaldībām kā skolu dibinātājām būs vairāk jāiesaistās kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā. Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu plānots ieviest 2021. gada beigās, taču darbu pilotrežīmā tā uzsāks jau šāgada nogalē. Jaunajā sistēmā būs apjomīga un detalizēta analīze par katru izglītības iestādi, un atbilstoši ievadītajiem datiem skolu vadība un pedagogi varēs redzēt tos kolēģus, pie kuriem smelties labās prakses piemērus. Izglītības monitoringa sistēma nebūs skolu reitings, tā uzrādīs gan veiksmes stāstus, gan problēmsituācijas, kas jārisina. Vienu no tām sēdes dalībnieki norādīja uzreiz – interneta pieejamība un tīkla spēja nodrošināt vienlaikus visu klasi vai skolu. I. Dundure atgādināja par “Pēdējās jūdzes” pieslēgumu un finansējumu, kam līdzīgi kā Lietuvā varētu piesaistīt ES struktūrfondu līdzekļus.

Ar plānotajām pārmaiņām izglītības kvalitātes vērtēšanā iepazīstināja Izglītības kvalitātes valsts dienesta Kvalitātes novērtēšanas departamenta direktors Rolands Ozols. Viņš pastāstīja, ka, sākot ar šāgada 1. septembri, izglītībā sāks ieviest kvalitātes vadības sistēmu. Tās pamatā ir trīs komponentes: izglītības iestādes iekšējā vērtēšana (pašvērtējums), ārējā vērtēšana (akreditācija) un izglītības kvalitātes monitoringa sistēma, tajā skaitā risku pārvaldība. Lai varētu īstenot plānoto akreditācijas pieejas maiņu, IKVD šogad nodrošinās valsts finansētus kursus visiem vispārējo izglītības iestāžu vadītājiem un pašvaldību izglītības speciālistiem.

Komitejas sēdē sniegtās prezentācijas skatiet zemāk!

Ināra Dundure,

LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos, Dr. sc. admin.

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

IZM - Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un īstenošana
IZM - Pārmaiņas izglītības kvalitātes vērtēšanā
VISC - Projekts Nr.8.3.2.1./16/I/002 “Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai”
PuMPuRS - Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai