Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

2020. un 2021. gada akcenti LPS Izglītības un kultūras komitejas darbā

INĀRA DUNDURE,

LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos, Dr. sc. admin.

 

Reformas izglītības jomā kopš 2020. gada marta norit Covid-19 ēnā, priekšplānā izvirzot uzdevumu – sniegt informāciju pašvaldībām un skolām par epidemioloģiskajām prasībām izglītības iestādēm un par skolu darba organizāciju.

Piedaloties valdības Covid-19 vadības grupā, aizstāvam pašvaldību viedokli.

Lai informētu pašvaldības un izglītības iestādes, regulāri organizējam tiešsaites sanāksmes. 13. martā notika videokonference par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, un divu dienu laikā to noskatījās vairāk nekā 18 000 interesentu, kā arī informācija nosūtīta visām pašvaldībām un visām izglītības iestādēm neatkarīgi no dibinātāja. 19. marta tiešraide par vadlīnijām attālinātā mācību procesa īstenošanai vispārējās un profesionālajās izglītības iestādēs Covid-19 krīzes situācijā tika veltīta skolu direktoriem, pedagogiem un vecākiem. Uzsākot 2020./2021. mācību gadu, organizētas vairākas attālinātās sanāksmes: par būtiskākajām izmaiņām normatīvajos aktos un Valsts izglītības informācijas sistēmas aktualitātēm, par epidemioloģiskās drošības prasībām Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai izglītības iestādēs un skolu pieredzi mācību procesa organizācijai jaunajā mācību gadā un par mācību procesa organizācijas modeļiem, priekšlikumi iesniegti Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM).

Pašvaldību un skolu intereses tiek pārstāvētas arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kur, izskatot jautājumu par izglītības iestāžu darbību ārkārtējā situācijā – pāreju uz attālinātām mācībām –, aktualizējām nepieciešamību Eiropas Savienības struktūrfondus pārdalīt informācijas tehnoloģiju iegādei skolēniem.

Ārkārtējās situācijas dēļ tika mainīta ierastā kārtība, kādā skolēni kārtoja gala eksāmenus. LPS uzstāja, ka 9. klašu skolēniem valsts pārbaudes darbi jāatceļ, izņemot eksāmenu latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās, pierādot, ka, organizējot mācības attālināti, daudziem Latvijas skolēniem nav pieejams stabils interneta pieslēgums un arī dators, kas samazina iespēju apgūt mācību saturu pilnā apjomā.

Lai novērtētu, kāda ir situācija ar izglītības iestāžu interneta pieslēgumu un interneta ātrumu, LPS aprīlī veica izglītības iestāžu aptauju. Tās rezultāti parādīja, ka interneta pieslēgums 121 izglītības iestādei nav pietiekams, lai nodrošinātu pilnvērtīgu darbu, 157 izglītības iestādēm tuvumā ierīkots optiskā tīkla kabelis, bet nav gala pieslēguma – t. s. pēdējās jūdzes pieslēguma – un gandrīz 100 skolas atrodas baltajā zonā, kur nav arī optiskā kabeļa vidējās jūdzes pieslēguma. Lai aktualizētu jautājumu par elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās, 2. un 14. jūlijā LPS organizēja videokonferences ar Satiksmes un Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra projekta “Nākamās paaudzes tīkli lauku teritorijās” komandas pārstāvju dalību. Par stabila interneta pieejamību izglītības iestādēm un mājsaimniecībām tika nepārtraukti atgādināts arī medijos, sanāksmēs ar Izglītības un zinātnes ministriju un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Darbs rezultējies ar panākumiem: digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam ir paredzēts meklēt veidus, kā nodrošināt pedējās jūdzes pieslēgumus izglītības iestādēm.

21. jūnijā notika konference “Kvalitatīva izglītība visiem – pamats sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai”, kurā tika secināts, ka izglītības kvalitāte ir cieši saistīta ar valsts un katras administratīvās teritorijas izaugsmes potenciālu un kvalitatīvai izglītībai jābūt visu iesaistīto pušu atbildībai: valsts, izglītības iestādes dibinātāja vai īpašnieka, vecāku un pašu izglītojamo atbildībai.

No 2018. gada aprīļa un līdz 2024. gadam valstī tiek realizēts projekts, lai izveidotu izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, kas balstās uz statistiskās informācijas, salīdzinošo izglītības pētījumu rezultātu, valsts līmeņa izglītojamo sasniegumu un citu izglītības iestāžu darba rezultātus raksturojošo rādītāju mērīšanu un analīzi, centralizēto eksāmenu rezultātu analīzi un akreditācijas, licencēšanas, kā arī pedagogu darbības kvalitātes novērtēšanas informācijas izmantošanu un analīzi. LPS uztur prasību izglītības kvalitātes monitoringa sistēmā iestrādāt kritēriju, kā tiks novērtēta katra skolēna individuālā izaugsme.

Jauno mācību gadu visas izglītības iestādes uzsāka klātienē, taču, ņemot vērā straujo Covid-19 infekcijas izplatīšanos, valdība no 2020. gada 9. novembra izsludināja visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju, nosakot, ka klātienē mācības turpina 1.–6. klases un attālināti mācību process tiek organizēts 7.–12. klasēm. Ārkārtējā situācija pagarināta un mainīti noteikumi arī 1.–6. klasēm. Lai novērtētu, kā mainījusies situācija izglītības iestādēs un kāds ir pedagogu un skolēnu nodrošinājums ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT), LPS novembrī un decembra sākumā veica izglītības iestāžu aptauju (vairāk šeit). Nodrošinot plašu publicitāti, bija iespējams aktualizēt jautājumu par izglītības iestāžu, pedagogu un skolēnu nepietiekamo nodrošinājumu ar IKT un pievērst sabiedrības uzmanību.

29. decembrī LPS organizēja sanāksmi par Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam, ko vadīja Valsts prezidenta padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos Ieva Ilvesa. Par plānotajiem ieguldījumiem izglītības jomā informāciju sniedza VARAM, Satiksmes un Izglītības un zinātnes ministrija. Nākamā sanāksme notiks janvārī.

Laikā, kad tiek plānotas investīcijas no ES struktūrfondiem 2021.–2027. gadam un ir iespējams saņemt finansējumu no Atveseļošanās un noturības fonda, svarīgi panākt, lai tiktu novirzīti finanšu līdzekļi izglītības iestādēm IKT iegādei un modernizācijai un tiktu meklēts veids, kā atbalstīt tos skolēnus, kas nāk no daudzbērnu un maznodrošinātām ģimenēm.

Ārkārtējā situācijā izglītības iestādēm bija un ir jāuzņemas atbildība par epidemioloģiskās drošības nosacījumu ievērošanu, tajā skaitā par individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) lietošanu pedagogiem un skolēniem. Valdības rīkojums paredzēja, ka nepieciešamos IAL pašvaldības iegādājas patstāvīgi, bet LPS panāca, ka rīkojumu pārskata un sejas un mutes maskas tiek iepirktas un piegādātas centralizēti.

Tā kā mācību process 7.–12. klasēm arī turpmāk notiks attālināti, ir svarīgi izglītības iestādes, pedagogus un skolēnus savlaicīgi informēt par centralizētajiem eksāmeniem un pārbaudes darbiem. 8. janvārī LPS organizēs videokonferenci, kurā informēs izglītības iestādes par pārbaudes darbu kārtību un saturu un uzklausīs pašvaldību viedokli.

Vienlaikus ar attālinātā mācību procesa kvalitātes monitoringu un pieejamību izglītības nozarē turpinās reformas – skolu tīkla optimizācija. Valdībā apstiprināts informatīvais ziņojums “Par kvalitatīvas vispārējās vidējās izglītības nodrošināšanas priekšnosacījumiem”, kur tika ņemti vērā LPS priekšlikumi, nosakot vidējās izglītības posma kvantitatīvos rādītājus.

Tāpat kopā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību panākts, ka Izglītības un zinātnes ministrija apņemas atteikties no ieceres samazināt mērķdotācijas apmēru pedagogu darba samaksai par 20%, ja netiks izpildīti kvantitatīvie un kvalitatīvie kritēriji. Paredzēts veikt grozījumus MK noteikumos nr. 583 “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē”.

12. novembrī tika pieņemti un 20. novembrī stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā, kur panākts, ka tiek noteikts deleģējums Ministru kabinetam (IZM) līdz 2021. gada 30. janvārim izdot noteikumus par attālinātā mācību procesa organizēšanas un īstenošanas kārtību.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā panākts, ka tiks veikti grozījumi Izglītības likumā, paredzot, ka sociālo atbalstu pedagogiem nodrošinās arī turpmāk, ja viņi zaudēs darbu izglītības iestādes likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā, kā arī paplašināts sociālā atbalsta saņēmēju loks (speciālās izglītības pedagogi, pirmsskolas izglītības pedagogi un sporta pedagogi (pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē), ja tie uz personiska uzteikuma pamata izbeidz darba tiesiskās attiecības.

Daudz kritizēts pedagogu darba samaksas modelis “Nauda seko skolēnam”. Lai pilnveidotu jau esošo vai izstrādātu jaunu pedagogu darba samaksas modeli, izveidota starpinstitucionāla darba grupa, kurā strādā arī LPS un pašvaldību pārstāvji. Darba grupai ir uzdevums līdz 4. aprīlim izstrādāt pilnveidotu pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli, un līdz 31. maijam ir jāizvērtē pašvaldību savstarpējo norēķinu sistēmas ietekme uz izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu. Darba grupai līdz 28. februārim jāveic analīze par pašvaldību finansējumu izmaksām uz vienu izglītojamo un noteiktu izglītības izdevumu sadalījumu tiešajās un netiešajās izmaksās, kā arī jāizvērtē piemērotākais risinājums informācijas atspoguļošanai par kopējo līdzekļu izlietojumu izglītības funkcijai līdz izglītības iestāžu līmenim.

Tika panākts, ka ir izstrādāts un valdībā apstiprināts konceptuālais ziņojums “Par profesionālās izglītības programmu finansēšanu”, kas paredz vienotu pieeju profesionālās izglītības programmu finansējumam neatkarīgi no dibinātāja.

LPS tika organizētas ikgadējās sarunas ar Izglītības un zinātnes un Kultūras ministriju, kopumā panākot vienošanās. Tajā pašā laikā LPS uztur prasību par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma pakāpenisku nodrošināšanu no valsts budžeta arī pedagogiem, kas strādā ar 1,5–4 gadus veciem bērniem.

 

Kultūras jomā laba sadarbība notiek ar Kultūras ministriju un Latvijas Nacionālo kultūras centru. Kopā skatīti jautājumi par valsts un pašvaldību sadarbību vietējo un nacionālo kultūras vērtību saglabāšanā (t. sk. par gatavošanos Dziesmu un deju svētkiem 2023. gadā un Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu), valsts mērķdotācijas sadali amatiermākslā un kultūrizglītībā administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, jaunajām Kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam un Saliedētas sabiedrības pamatnostādnēm u. c. LPS organizēja pašvaldību dibināto muzeju direktoru tiešsaites sanāksmi, kur kopīgi vienojāmies par nepieciešamajiem grozījumiem Muzeju likumā. Tika aktualizēts jautājums un panākts risinājums par dīkstāves pabalstu piešķiršanu reģionālajām koncertzālēm.