Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde 5. septembrī (2018)

5. septembrī Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdes darba kārtībā bija pieci jautājumi.

Vispirms optimistisku ievadu sniedza Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece, šābrīža pasaules un Latvijas ekonomiku raksturojot kā augošu, kaut gan reģionos vērojamas lielas atšķirības. Ekspertei bija jāatzīst, ka ekonomikas izaugsmi diemžēl ierobežo un spiedienu uz budžetu rada iedzīvotāju skaita un vecuma struktūras pārmaiņas, sabiedrības novecošanās, urbanizācija, kas tukšo laukus, jo iedzīvotāji dodas tur, kur var vairāk nopelnīt, un uzņēmumu koncentrēšanās ap Rīgu un lielajām pilsētām, tomēr viņa ir pārliecināta, ka Latvijas nākotni noteiks spēcīgi reģionālie centri ar attīstītu infrastruktūru un sakārtotu un draudzīgu uzņēmējdarbības vidi.

Kā pašvaldībām iegūt datus par savām teritorijām, lai varētu tos izmantot pašreizējās situācijas analīzē un attīstības plānošanā, pastāstīja Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Informācijas un komunikācijas departamenta direktors Uldis Ainārs un Izplatīšanas risinājumu daļas vadītājs Dāvis Kļaviņš, iepazīstinot arī ar CSP rīcībā esošajiem datiem gan par pašvaldībām, gan mazākām teritoriālajām vienībām jeb eksperimentālo statistiku (tostarp ciemu statistiku). Noderīga informācija pieejama šeit. Prezentācijās (skat. zemāk) atradīsit vēl citas noderīgas saites, kas palīdzēs analizēt datus gan par iedzīvotājiem savās teritorijās, gan darba ņēmēju ienākumiem, gan vēl citas ziņas. Komiteja nolēma, ka LPS un CSP kopīgi nodrošinās videokonferenci par šiem jautājumiem, ja pašvaldībām būs interese. Komitejā izskanēja doma, ka pašvaldībām ļoti svarīga ir informācija par iedzīvotāju skaitu un tā izmaiņām vecuma grupa 0-6 gadi. Šobrīd jau CSP ir sarēķinājusi eksperimentālās statistikas datus vecuma grupā 0-6 un 7-14, un tie ir ievietoti Atvērto datu portālā šeit.

LPS sistēmu analītiķis Jānis Upenieks skaidroja, kā Centrālās statistikas pārvaldes teritoriālo statistiku izmantot Pašvaldību savienības izveidotajā BLIS sistēmā, ko var nosaukt par pārmaiņu analīzes rīku. Viņš uzskatāmi demonstrēja CSP eksperimentālo statistiku par iedzīvotāju skaitu: pastāvīgo iedzīvotāju skaitu pēc dzimuma un vecuma statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novados, novadu pilsētās, pagastos, ciemos un Rīgas apkaimēs, iedzīvotāju īpatsvaru un iedzīvotāju skaita izmaiņas (%) dažādās vecuma grupās. Pamēģiniet arī jūs, izmantojot šo aplikāciju! Savukārt LPS turpinās popularizēt BLIS iespējas (piemēram, tiešo saiti no pašvaldību mājaslapām).\

Turpinot sēdi, vārds tika dots izstādes “GREEN EXPO RIGA 2018” direktoram Jānim Brinkmanim, kurš pastāstīja par bioekonomiku, inovācijām un zaļajām investīcijām un Zaļās aprites ekonomikas dienu, kas notiks 21. novembrī Ķīpsalā. Šajā dienā tiks akcentētas sešas galvenās tēmas: idejas un izglītība; ražošana un inovācijas; reģionālā piegāde; pārdomāts patēriņš; atkritumi un šķirošana; materiāli un bioekonomika. Izstādes direktors aicināja ikvienu ne tikai piedalīties kā skatītājam un klausītājam, bet arī dalīties novadu labajos piemēros. Vairāk informācijas šeit: www.bt1.lv/greenexporiga.

Par reģionālo politiku pēc 2020. gada un reģionālās politikas pamatnostādnēm informēja VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits. Reģionālās attīstības likumā paredzēts, ka finansējumu piešķirs mērķteritorijām vai to daļām atbilstoši pamatnostādnēs noteiktajiem reģionālās politikas mērķteritoriju atbalsta virzieniem, savukārt mērķteritorijas tiks noteiktas, ievērojot Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. Jaunajās reģionālās politikas pamatnostādnēs būs norādīti galvenie ieguldījumu virzieni un kopējais finansējums, kā arī jauns rīcības plāns – finansējuma sadalījums pa pašvaldību grupām un tām noteiktie rezultāti un citi galvenie nosacījumi projektu atlases kritērijiem (kam priekšroka, kam ne). Ieguldījumu virzieni varētu tikt paredzēti šādi: pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūra, uzņēmējdarbība (tiešais atbalsts komersantiem jaunu darba vietu izveidei), darbaspēka mobilitāte, mājokļu atbalsts darbaspēkam un pakalpojumi: pašvaldību ēku energoefektivitāte, kultūra un daba/tūrisms (pašvaldību īpašumi), pašvaldību publiskā ārtelpa, ielas un ceļi, t.sk. pārbrauktuves, izglītības iestādes (izņemot PII) un pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūra.

Augustā VARAM veica anketēšanu par to, kādus projektus pašvaldības iecerējušas un kāds finansējums tam nepieciešams. Līdz mēneša beigām anketas bija iesniegušas 80 pašvaldības ar kopējo pieprasījumu 2 754 820 221 eiro.

Novembrī un nākamā gada pirmajos mēnešos ministrija organizēs diskusijas reģionos par reģionālās politikas pamatnostādņu projektu, lai kopā ar pašvaldībām veidotu to saturu. Šajās diskusijās iecerēts ne tikai definēt izaicinājumu, bet arī piedāvāt risinājumu un aplūkot gan labo, gan ne tik veiksmīgo pieredzi. Komiteja nolēma atbalstīt VARAM priekšlikumu -  reģionālās politikas pamatnostādņu izstrādē organizēt darba grupas plānošanas reģionos ar pašvaldību politiķu un speciālistu tiešu iesaisti.

Komitejas sēdes videoieraksts pieejams LPS interneta vietnē www.lps.lv, sadaļā “Tiešraides, Videoarhīvs” vai sekojot šai saitei.

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

Latvijas ekonomika aug reģionos: iespējas un izaicinājumi?
Dati par pašvaldībām un mazākām teritorijām
Eksperimentālās statistikas aprēķini par iedzīvotājiem
CSP eksperimentālā statistika par iedzīvotāju skaitu
Green Expo Riga 2018
Reģionālas politika pēc 2020.gada
Sēdes protokols