Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Pašvaldību sadarbības tīkla “Vides aizsardzība” sanāksme Jūrmalā

LPS vides aizsardzības tīkla dalībnieku tikšanās 31. oktobrī notika Jūrmalas pilsētas Mūzikas skolā, un, sanāksmi atklājot, LPS padomniece Sandra Bērziņa teica paldies Jūrmalas pilsētas pašvaldībai par lielisko uzņemšanu un skaistajām telpām un priecājās, ka todien arī laikapstākļi bija dabas un vides draugu sabiedrotie.

LPS padomniece ārējo sakaru jautājumos Ligita Pudža atgādināja Norvēģijas Finanšu instrumenta nozīmi LPS pašvaldību sadarbības tīklu izveidē un atbalstā šā darba turpināšanai Latvijas pašvaldībās.

Ievadot tikšanās pirmo daļu par pašvaldību lomu vides aizsardzības prasību ievērošanas kontrolē uzņēmējdarbības jomā, LPS padomniece Sandra Bērziņa raksturoja pašvaldību lomu, uzdeva klātesošajiem jautājumu, vai darbojamies gana konstruktīvi, un aicināja dalīties pieredzē.

Pirmā to darīja Ozolnieku novada Attīstības un projektu daļas vadītāja Inese Baumane. Viņa pastāstīja par savas pašvaldības veikumu drošas vides radīšanā iedzīvotājiem un pieskārās toksisko atkritumu problēmai, ar ko Ozolnieku novads mēģina tikt galā jau piecus gadus. Lieta tā, ka toksiskie atkritumi glabājas uz pašvaldības zemes, bet ēkas pieder īpašniekiem, kuri mainās. Viņa aktualizēja arī jautājumu par komunikāciju starp pašvaldībām un Valsts vides dienestu – cik šī komunikācija ir kvalitatīva un efektīva. I. Baumane aicināja kolēģus dalīties gan ar problēmām un “grūtajiem” jautājumiem, gan arī nenoklusēt veiksmes stāstus un visiem kopā domāt, kā nodrošināt pašvaldībām vairāk iespēju ietekmēt darbības savā teritorijā.

Ventspils pilsētas domes Vides uzraudzības nodaļas vadītāja Ilga Zīlniece uzsvēra savas pilsētas specifiku saistībā ar ostu un tās darbību un pašvaldības rūpi atrast līdzsvaru starp uzņēmēju interesēm un sabiedrību. Pašvaldībai pēc likuma jāpārstāv un jāaizstāv iedzīvotāju intereses un vēlmes, bet ne mazāk svarīga ir uzņēmēju “labsajūta” un izaugsme, kuras ieguldījumu tautsaimniecībā jūt arī pilsētnieki. Lielākā daļa Ventspils Brīvostas uzņēmēju nodarbojas tikai ar B kategorijas darbībām, savulaik normatīvie akti noteica, ka par atļauju saņemšanu šo darbību veikšanai nav jārīko sabiedriskās apspriedes ar iedzīvotājiem, kaut pilsēta to vēlējās darīt. Tāpēc ventspilnieki rosina izmaiņas likumā, lai tīrākas un drošākas nākotnes vārdā savas bažas un intereses iedzīvotāji varētu paust vēl pirms šo darbību uzsākšanas, un šobrīd pašvaldībai ir tiesības ierosināt sabiedrisko apspriežu rīkošanu arī par atļauju izsniegšanu B kategorijas piesārņojošām darbībām. Vēl Ventspilī aktuāla ir smaku problēma, ko rada naftas produktu pārkraušana. Pasaulē šo produktu tvaiki tiek absorbēti, un daudzas ostas liedz ienākt kuģiem, kas neabsorbē tvaikus un rada smakas. Mums izmaiņas šajā jomā pagaidām norisinās lēni, un pilsētai “jālavierē”, no vienas puses, nevēloties ierobežot uzņēmējdarbību, bet, no otras puses, svarīgāk ir domāt par iedzīvotāju veselību un tiesībām uz tīru vidi. Ventspils dome šai lietai pieķērusies kardināli un inovatīvi, pieprasot pie šādu uzņēmumu robežām uzstādīt smaku “elektroniskos degunus”. Kopš šāgada 1. jūnija Ventspils Brīvostas termināļi, kas pārkrauj naftas produktus, izmanto “degunus” pastāvīgam smaku kontroles monitoringam uz robežas ar dzīvojamo zonu.

Ventspils pilsēta ir pirmā, kas risina naftas produktu smaku problēmu. Šobrīd ir izstrādāti grozījumi likumā “Par piesārņojumu”, kas paredz obligātu rekuperācijas izmantošanu, pārkraujot naftas produktus ostā. Likums jaunajā redakcijā gan stāsies spēkā tikai 2022. gadā, bet Ventspils saistošie noteikumi, kas paredz rekuperāciju, darbojas jau kopš vasaras sākuma.

Jūrmalnieki izvirzīja jautājumu par Priedaines dūņu smakām, jo Valsts vides dienests (VVD) dodot piekrišanu darbībām, ko pašvaldība nevar ietekmēt. Savukārt iedzīvotāji gaida rīcību tieši no pašvaldības. Tāpat sanāksmē uzsvēra arī grunts piesārņojuma problēmu, kam vajadzētu pievērst uzmanību. Diskusijās vides tīkliņa dalībnieki nonāca pie secinājuma, ka par VVD piesārņojošo atļauju izsniegšanu uzņēmumam jānes atbildība dienestam un atļaujas saņēmējam, bet pašvaldībai vajadzētu uzzināt, ja tās teritorijā bijuši kādi pārkāpumi vides jomā, un būtisku un atkārtotu pārkāpumu gadījumā pašvaldībai jābūt tiesībām rosināt piesārņojošās darbības atļaujas pārskatīšanu. Lai to panāktu, nepieciešams veikt grozījumus vai nu likumā “Par piesārņojumu”, vai Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1082 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”. Tāpat būtu jāanalizē iespēja pašvaldībām izdot saistošos noteikumus, kuros ir noteiktas papildu prasības  vides aizsardzības jomā, t.sk. arī tiem uzņēmumiem, kam ir spēkā esošas piesārņojošās darbības atļaujas.

Sanāksmes otrajā daļā LPS padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe iepazīstināja ar aktualitātēm dalītās vākšanas jomā un uzteica “pionierus” atkritumu svēršanā – Jūrmalas pilsētu, kas ar to nodarbojas jau pusgadu. Ar šo pieredzi iepazīstināja “Clean R” pārstāvis Guntars Levics. Viņa atziņa: svēršana motivē šķirot atkritumus – jo mazāk izved nešķirotos, jo mazāk iedzīvotājiem jāmaksā; privātmājās atkritumu apjoms samazinās, bet publiskajos konteineros pieaug. Jūrmalā šis process ir pilnībā elektronizēts, visi konteineri aprīkoti ar čipiem. Atkritumu izvešanas biežums būtiski nav mainījies, bet konteineri kļuvuši tukšāki. Svarus kalibrē ne retāk kā reizi gadā. Jūrmalā ir pārvietojamā videokamera, tāpēc iespējams noķert tos, kas atved savus atkritumus ar automašīnu. Minimālais sods par to ir 70 eiro. Jūrmalas pilsētas Īpašumu pārvaldes Pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļas vadītāja Zanda Sapronova ar prieku atzīmēja, ka Jūrmalas pilsētā nešķirotos sadzīves atkritumus var nogādāt šķirošanas laukumos, un situācija ir uzlabojusies. Pašvaldības policija sadarbojas ar uzņēmumu “Clean R” un pārbauda adreses, no kurām neizved atkritumus. Tāpat noslēgti sezonas līgumi ar tiem, kuri Jūrmalā dzīvo tikai vasarā. Jāpiebilst gan, ka atkritumu svēršana ir dārga sistēma (sešu mašīnu aprīkošana ar svariem jūrmalniekiem izmaksājusi 150 000 eiro un tikpat – pati sistēma). Diemžēl šādi aprīkotām mašīnām neder lauku ceļi, kur svari izregulēsies viens divi. Tāpat regulāri jāatjauno konteineru izkraušanas čipi (mehāniski izregulējas, no piespiešanas u.tml.).

Vēl tīkliņa sanāksmē tika pārrunātas iespējas kompostējamo materiālu savākšanā un iespējamajiem grozījumiem MK 733. noteikumos vai atsevišķiem noteikumiem, kuros būtu definēts, kas ir dabiskā bioloģija un mājsaimniecību bioloģiskie atkritumi.

Sandra Bērziņa un Sniedze Sproģe,

LPS padomnieces,

un Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

Dalītā atkritumu vākšana
Atkritumu saimniecība Jūrmalā
Atkritumu svēršana Jūrmalā