Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde 9. janvārī (2019)

Gadu mija ir laiks, kad piestāt un padomāt, kur esam, kurp ejam un ko gribam sasniegt. Līdzīgās noskaņās aizritēja arī šāgada pirmā Latvijas Pašvaldību savienības Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde 9. janvārī. Tajā tika analizēts gan līdzšinējais Eiropas Savienības fondu ieguldījums, gan svarīgs dokuments, kas nosaka valsts attīstību, ‒ Nacionālais attīstības plāns (NAP).

Par Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.‒2020. gada plānošanas perioda ieguldījumiem un rādītājiem Latvijas administratīvajās teritorijās informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālās politikas departamenta Reģionālās ekonomikas nodaļas vecākais eksperts Dāvis Melnalksnis. Viņš iepazīstināja ar ikgadējo analītisko ziņojumu, kas interesentiem pieejams Reģionālās attīstības indikatoru modulī (RAIM) šeit.

2018. gada ziņojumā analizēti attīstības izaicinājumi, ko atspoguļo reģionālais iekšzemes kopprodukts (IKP) un reģionu teritorijas attīstības indekss (TAI), aprakstīti kopējie ieguldījumi jeb veiktie maksājumi un pastiprināta uzmanība pievērsta trim ES fondu atbalsta jomām – uzņēmējdarbībai, transportam un nodarbinātības veicināšanai.

Pēc datiem uz 2018. gada 1. maiju, ES fondu 2014.‒2020. gada plānošanas periodā kopējā ieguldījumu summa Latvijā veidoja 957 582 079 eiro (712 projekti), no tiem 777 571 704 eiro bija ES fondu (17,4% no kopējā pieejamā ES fondu finansējuma) un 180 010 375 eiro – nacionālais līdzfinansējums. Izmaksātais ES fondu finansējums reģionālā dalījumā liecina, ka lielākie ieguldījumi bijuši Rīgas reģionā un Latgalē. Savukārt, vērtējot ieguldījumu sadalījumu pa reģionālās politikas mērķteritorijām, tabulās redzams, ka visvairāk Eiropas nauda “iegūlusi” Rīgā un mazo novadu pašvaldību teritorijās (294,1 milj. eiro), kam seko nacionālie centri (171,1 milj.), reģionālie centri (143,7 milj.), austrumu pierobeža (104,5 milj.), piekraste (98 milj.) un Rīgas metropoles areāls (84,7 milj.). Vērtējot nozaru aspektā, vislielākais finansējums ticis transporta jomas attīstībai, kur ieguldītie miljoni un īstenotie 66 projekti ļāvuši pārbūvēt vai rekonstruēt valsts galvenos un reģionālos autoceļus 335 km garumā. Otrs lielākais finansējums aizgājis uzņēmējdarbības atbalstam, bet trešais – nodarbinātības veicināšanai. Salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm Latvija ierindojas 12. vietā, taču atpaliek no Igaunijas un Lietuvas.

Noklausoties šo ziņojumu, Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks atzīmēja, ka viņam šis ziņojums ar mērķu un sasniedzamo rādītāju nospraušanu un indikatoru “piedzīšanu” atgādina birokrātisku vingrinājumu, kas interesē ministriju vienā galā un Eiropas direktorātus otrā galā, jo viņiem Briselē jāatskaitās, vai nauda iztērēta pareizi. Turklāt transporta jomas ieguldījumu nevar attiecināt, ka tas ieguldīts vienā pašvaldībā. Ieguldījumus vajadzētu mērīt ekonomiskās kategorijās: cik ieguldītais eiro dod atpakaļ, kādu pievienoto vērtību rada, vai, piemēram, Latgale šajā laikā ir pacelta vai nolaista, vai attiecībā pret citiem reģioniem tā augusi vai kritusi utt. Viņaprāt, svarīga būtu ekonomiskā vai sociālekonomiskā analīze.

Apkopojot viņa un Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Kovala, Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītājas Gunas Kalniņas-Priedes, Durbes novada pašvaldības vadītāja Andreja Radzeviča un komitejas vadītāja Rūjienas novada domes priekšsēdētāja Gunta Gladkina sacīto, rezumējums ir šāds: ES fondu ieguldījumu vērtēšanā izvēlētie rādītāji neatspoguļo objektīvo situāciju visā Latvijas teritorijā, jo ieguldījumi vērtēti tikai pa atbalsta jomām; statistikas rādītājos nav izdalīta ES finansējuma pieejamība un fondu apguve pašvaldībās; ES fondu ieguldījumos nav iekļauts Lauku programmai piešķirtais finansējums un tā apguve; ieteikums – pārskatīt ieguldījumu vērtēšanas metodiku.

LPS padomniece Ivita Peipiņa rosināja ziņojuma izstrādātājiem tikties ar pašvaldībām vēl pirms šā dokumenta izstrādes uzsākšanas un kopā padomāt, ko šajā ziņojumā varētu uzlabot, lai tas būtu pilnīgāks un precīzāks, un ko vēl tajā ietvert, lai labāk saprastu, vai naudu ieguldām tiešām pareizi – visvajadzīgajās vietās un lietās. VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits atbalstīja šo ideju un sacīja, ka nākamos ziņojumus ministrija varētu gatavot citādāk, arī pašvaldību griezumā, parādot, cik lieli līdzekļi ieguldīti konkrētās teritorijās.

Komiteja nolēma: martā LPS un VARAM organizēs kopīgu darba grupu, kurā vienosies par analizējamām jomām 2019. gada analītiskajā ziņojumā.

Ar komitejas darba kārtības otro jautājumu – informatīvo ziņojumu un priekšlikumiem par Nacionālā attīstības plāna 2021.‒2027. gadam mērķiem, prioritātēm un rīcības virzieniem – iepazīstināja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks. Viņš prezentēja NAP 2027 kodolu jeb piedāvājumu diskusijai (ar to var iepazīties šeit).

NAP 2027 ir politiska un operacionāla stratēģija, kurā iekļautas galvenās izvēles turpmākajiem septiņiem gadiem: valsts attīstības vīzija un virsmērķis, prioritātes, rīcības virzieni un uzdevumi katrā prioritātē un to rezultāti. NAP 2027 veido publiskie ieguldījumi (valsts budžets) un ES daudzgadu budžets 2021.–2027. gadam. NAP 2027 balstīts uz vairākiem pamatpieņēmumiem jeb aksiomām: atbildīga finanšu politika/cikliskums; produktivitāte – konkurētspējas atslēga; inovācija; digitālā ekonomika; līdzsvarota attīstība, ko nodrošinās 9+21 attīstības centri; nevienlīdzības mazināšana/vienlīdzīgas iespējas; sabiedrības uzticēšanās.

Šā piedāvājuma galvenais mērķis ir stabila izaugsme un dzīves kvalitātes pieaugums ikvienam iedzīvotājam, to ietverot sešās prioritātēs:

‒ tautas ataudze un dzīvildze (dzimstība, veselīgs dzīvesveids, veselības aprūpe, sociālā iekļaušana);

‒ zināšanas un prasmes (izglītība un mācības, zināšanu radīšana);

‒ materiālā labklājība (darbs, produktivitāte un konkurētspēja, ienākumi, uzkrājumi stabilitātei);

‒ dzīves vide (daba un vide, tehnoloģiskā vide (mobilitāte, enerģijas pieejamība, digitālā transformācija), mājoklis);

‒ kultūra, sports, atpūta (aktīva atpūta, pasākumu apmeklēšana);

‒ valstiskums un pilsoniskā apziņa (drošība, tiesiskums, piederība, saliedētība un līdzdalība).

Komitejā izraisījās dzīva diskusija par šo tematu – Reģionālo attīstības centru apvienības direktors Uldis Vītoliņš uzsvēra nepieciešamību Nacionālajā attīstības plānā iekļaut ekonomikas un teritorijas prioritāti, Ādažu novada pašvaldības vadītājs Māris Sprindžuks ieteica NAP veidot kā valsts biznesa plānu un kopā ar ekonomistiem, biznesa, asociāciju un nozaru pārstāvjiem iezīmēt gan šodienas šaurās vietas, gan rītdienas potenciālu un salīdzinošās priekšrocības un neizmantotās iespējas dažādām teritorijām, dodot katram piemērotākās “zāles”. Lūgumu sadzirdēt un saredzēt plānā arī pašvaldības un lauku teritorijas izteica Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe un Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Česlavs Batņa, kurš minēja, ka, viņaprāt, galvenais ir izšķiršanās starp centralizāciju vai decentralizāciju, kā arī uzsvēra nepieciešamību atbildēt uz jautājumu – kas notiks ar pasākumiem, kuri netika izpildīti NAP 2014‒2020?

Pašvaldību pārstāvjus papildināja arī LPS padomnieki. Vecākais padomnieks Māris Pūķis uzskata, ka Eiropas nauda būtu jānovirza tikai dažām prioritātēm un jāatjauno nacionālā investīciju programma. Viņš pievērsa uzmanību arī “Latvija 2030” iekļautajai telpiskās attīstības perspektīvai, kas nebūt nenozīmē tikai attīstības centrus. Atsaucoties uz “Latvija 2030” minēto, padomnieks atgādināja šajā dokumentā noteikto, ka Latvija, attīstoties līdz 2030. gadam, izmantos specifiskus attīstības līdzekļus gan lauksaimniecības teritoriju, gan dabas un kultūrvēsturiskā tūrisma teritoriju attīstībai, tāpat teritorijām pierobežā un piejūrā. Savukārt LPS padomniece Andra Feldmane atgriezās pie NAP 2014‒2020 izvērtējuma un akcentēja, ka tajā vairāki mērķi nav sasniegti, bet izpalikusi analīze, kāpēc tas nav izdevies un ko mums vajadzētu darīt.

LPS padomniece Ivita Peipiņa atgādināja politikas mērķus ERAF un Kohēzijas fonda pašreizējā perioda regulējumam (gudrāka Eiropa; zaļāka Eiropa; labāk sasniedzama Eiropa; sociālāka Eiropa; iedzīvotājiem tuvāka Eiropa) un sešas izvirzītās NAP 2027 prioritātes, risinot tās integrēt vienu otrā, it sevišķi tādēļ, ka NAP 2027 tiek plānots kā pamatdokuments ES sturktūrfondu apgūšanai.

LPS uzskata, ka NAP 2027 kodola piedāvājumā trūkst reģionālās attīstības un teritoriālās komponentes; “Latvija 2030” saturisko un telpisko risinājumu pārmantojamības; risinājuma, kā NAP kalpos par investīciju plānu sarunās ar ES; publisko investīciju avotu klāstā nav paredzēts valsts attīstības budžets; nav pieminētas pašvaldības, pat ne kā sadarbības partneri; NAP izstrādes procesa līdzdarbībā, interešu saskaņošanas procesā – pašvaldības, plānošanas reģioni u.c.

Pašvaldību savienībai ir arī vairāki piedāvājumi:

‒ kopā ar NAP 2027 gatavot izmaiņas dokumentā “Latvija 2030”;

‒ izvirzīt konkrētu mērķi, kas jāsasniedz nākamajos septiņos gados, nomainot virspusējo nekonkrēto labo nodomu uzskaitījumu;

‒ NAP 2027 labo nodomu sasniegšanai NAP integrēt nepieciešamās strukturālās pārmaiņas ekonomikā un valsts pārvaldē – attīstības priekšnosacījumi reģionos;

‒ kā NAP prioritātes izvirzīt: augstas pievienotās vērtības ražošanas atbalstu; izglītības un zinātnes atbalstu, kas potenciāli nodrošinās augstu atalgojumu; ekonomisko aktivitāšu veidu dažādošanu reģionos un pašvaldībās;

‒ noteikt mērījumus, kurus izmantot šo uzdevumu sasniegumu mērīšanai;

‒ NAP progresu mērīt teritoriālā griezumā;

‒ prioritāti “Valstiskums un pilsoniskā apziņa” aizstāt ar prioritāti “Nacionālā un vietējā ilgtspēja”.

NAP 2027 kodola sabiedriskā apspriešana notiks visu janvāri. LPS pieprasīja Pārresoru koordinācijas centram februārī organizēt piecas reģionālās diskusijas visos plānošanas reģionos reizē ar reģionālās attīstības pamatnostādņu apspriešanu, kurās pārrunāt, kā labāk nonākt līdz sarežģītajām izvēlēm un labākajiem ieguldījumu virzieniem, NAP izstrādē reāli piedaloties arī pašvaldību pārstāvjiem.

Komiteja nolēma:

‒ uzrunāt visas pašvaldības un plānošanas reģionus un lūgt to viedokli līdz 22. janvārim par NAP 2027 kodolu;

‒ PKC organizēt piecas reģionālās diskusijas februāra sākumā, lai kopā ar pašvaldību, plānošanas reģionu, LPS un VARAM aktīvu piedalīšanos strukturētu NAP 2027 kodolu pirms NAP pamatteksta sagatavošanas.

Jūsu priekšlikumus un ierosinājumus, lūdzu, sūtiet LPS padomniecei reģionālās attīstības jautājumos Ivitai Peipiņai līdz 22. janvārim!

Komitejas videoieraksts pieejams šeit.

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

VARAM - Par Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ieguldījumiem un rādītājiem Latvijas administratīvajās teritorijās
PKC - NAP2027 kodols - Piedāvājums diskusijai
LPS - NAP2027