Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde 3. jūlijā (2019)

LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde notika 3. jūlijā un tika translēta tiešraidē (videoieraksts pieejams LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs” vai sekojot šai saitei).

LPS padomnieces Ivita Peipiņa un Gunta Lukstiņa informēja par Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2020.‒2027. gadam prioritātes “Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība” rīcības virziena “Līdzsvarota reģionālā attīstība” izstrādes gaitu. Pēc diskusijām komiteja nolēma, ka pašvaldību izteiktie ierosinājumi un precizējumi LPS pārstāvjiem jāaizstāv darba grupā NAP sabiedriskās apspriešanas laikā, kā arī nolēma vasaras beigās rīkot apvienoto komitejas un reģionālās attīstības un sadarbības tīkla sanāksmi, lai apspriestu NAP sagatavoto redakciju. Komitejas priekšsēdētājs Guntis Gladkins aicināja pašvaldības aktīvi piedalīties visos procesos, kas skar administratīvi teritoriālo reformu (ATR), bet Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments lūdza LPS apkopot pašvaldību aptauju rezultātus par plānoto ATR.

Komitejas dalībnieki tika iepazīstināti arī ar kopsavilkumu un secinājumiem no Latvijas Lielo pilsētu asociācijas un Pašvaldību savienības rīkotajām konferencēm “Latvijas teritoriju attīstības izaicinājumi” un Latvijas Bankas (LB) pētījumu “Kas nosaka pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības” (saite uz LB pētījumu šeit).

Komiteja apsprieda iespējamās tēmas sarunām ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un vienojās, ka šogad sarunām izvirzīs šādus jautājumus:

1. ‒ LPS un VARAM 2018. gada sarunās panākto vienošanos izpilde;

‒ pašvaldību iespējas aizņemties Valsts kasē;

‒ valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldību uzņēmējdarbības projektiem atjaunošana 2020. gadā.

2. Jūras piekrastes joslas un iekšzemes publisko ūdeņu pārvaldība – pašvaldību un VARAM pienākumu sadalījums:

‒ subsidiaritātes principa izmantošana publisko ūdeņu pārvaldībā – iespēja pārdalīt funkcijas uzraudzībā un apsaimniekošanā;

‒ publisko ūdeņu pārvaldība – VARAM un Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) piekritīgo daļu apsaimniekošana;

‒ jūras piekrastes (pludmales) apsaimniekošana – VARAM/ DAP piekritīgās jūras piekrastes (pludmaļu) apsaimniekošana un valsts atbalsts (Zemes pārvaldības likuma anotācijā norādītais valsts finansējums) pašvaldību tiesiskajā valdījumā nodoto pludmaļu apsaimniekošanai;

‒ par VARAM/ DAP un pašvaldībām piekritīgo piekrastes publisko ūdeņu reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un uzņemšanu grāmatvedības uzskaitē.

3. Jaunais atkritumu apsaimniekošanas plāns – valsts un pašvaldību uzdevumi, atbildība uzņemto saistību izpildē, gaidāmās izmaiņas, kā jaunie VARAM un politiķu priekšlikumi iekļaujas kopējā sistēmā.

4. Turpmākā ūdenssaimniecības attīstība, komplekss skatījums uz ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas sistēmu attīstību, t.sk. finanšu resursu pieejamība ūdenssaimniecības attīstības pasākumiem aglomerācijās ar iedzīvotāju skaitu zem 2000.

5. Pašvaldību IKT sektora vieta un loma valsts centralizētās arhitektūras infrastruktūrā.

6. Valsts informācijas sistēmu un pašvaldību datu apmaiņas mehānismi.

7. Nacionālās nozīmes, valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru attīstības politika.

Ivita Peipiņa,

LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos

NAP2027 izstrādes darba grupa “Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība”
Kopsavilkums un secinājumi no LLPA un LPS konferencēm “Latvijas teritoriju attīstības izaicinājumi”