Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde 2. oktobrī (2019)

2. oktobrī notika kārtējā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde. Kā pirmo darba kārtībā skatīja ziņojumu Eiropas Komisijai (EK) par biotopu (dzīvotņu) un sugu aizsardzības stāvokli Latvijā. Par novērtējumu periodā 2013.-2018. informēja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Gita Strode. Ziņojums tiek gatavots pēc EK izstrādātas  un apstiprinātas metodikas un tiek iesniegts elektroniski, izmantojot Eiropas Vides aģentūras uzturēto ReportNet vietni. Ziņojums par Biotopu direktīvas ieviešanu sastāv no šādām sadaļām: vispārējais ziņojums par Biotopu direktīvā minēto valstu pienākumu ieviešanu pārskata periodā -  ES nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000  teritoriju skaita, platības, informācija par dabas aizsardzības plāniem, to ieviešanu, ietekmes uz Natura 2000 teritorijām, izvērtējumos piemērotie kompensējošie pasākumi, reintrodukcija un citām sadaļām. Ziņojums ietver arī aizsardzības stāvokļa izvērtējuma anketu par katru Latvijā sastopamo ES nozīmes sugu un biotopu un sastopamības un dabiskās izplatības areāla kartes.

Sīkāk par ziņojumu skatiet pievienotājā prezentācijā zem raksta.

Par grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā informēja LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, kas paredz pārdalīt dabas resursu nodokli, un virza tos steidzamības kārtībā, nedodot pietiekamu laiku šā projekta apspriešanai ar visām ieinteresētajām pusēm, tajā skaitā ar pašvaldībām, kuras zaudēs ievērojamu daļu savu nodokļu ieņēmumu, kuri šobrīd tiek novirzīti dažādu funkciju, vides aizsardzības jomā, izpildei: dabas aizsardzības jomas projektiem, atkritumu apsaimniekošanas organizēšanai, kompensāciju izmaksai iedzīvotājiem atkritumu poligonu ietekmes zonā, ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumu sniegšanai, laba dzeramā ūdens nodrošināšanai un vēl citu funkciju izpildei.

Likumprojekta anotācijā ir minēts, ka dabas resursu nodokļa pārdale ir saistāma ar aktīvāku rīcību atkritumu apsaimniekošanā, kā arī saistībā ar aktivitātēm klimata politikā, taču vēršam uzmanību, ka anotācijā minētais ir maldinošs. Ministru kabineta (MK) 17.septembra sēdes protokola lēmumā ir noteikts, ka no pašvaldību budžetiem iekasēto dabas resursu nodokļa ieņēmumu daļu, ko pārdalīs par labu valsts budžetam, nav plānots novirzīt ne ar atkritumu apsaimniekošanas jomu, ne ar klimata pārmainām saistīto problēmu risināšanā, bet gan atsevišķām VARAM prioritātēm, kur tikai dažas ir saistītas ar vides aizsardzības jomu. Kā arī plānots novirzīt Kultūras ministrijas (KM) prioritārajiem pasākumiem. Šāds lēmums ir absolūtā pretrunā ar dabas resursu nodokļa mērķi, kur ir pateikts, ka tam ir jāatgriežas dabā un jāfinansē vides pasākumi. Izveidojusies situācija ir pretrunā ar OECD rekomendācijām un Vides politikas pamatnostādnēm. VARAM mājaslapā ir pieejams 2016. gada pētījums “Vides nodokļa sistēmas efektivitātes un turpmākās attīstības novērtējuma ziņojums (Zaļā brīvība, Dr.geogr. Jānis Brizga, Dr.oec. Māris Jurušs), kur arī kā problēma tika norādīta, ka valsts budžetā ieskaitītie DRN līdzekļi netiek izmantoti vides aizsardzības vajadzību risināšanai. Šādā veidā pārdalot dabas resursu nodokļa ieņēmumus pašvaldībām, kurām tas ir galvenais finansējuma avots vides jautājumu risināšanai, un, novirzot tos uz absolūti ar vidi nesaistītu aktivitāšu finansēšanu, pašvaldības nevarēs pilnvērtīgi veikt ne to autonomās funkcijas, ne arī ar citiem normatīviem aktiem uzliktās funkcijas. Likumprojektā arī nav vērtēts, ka šāda finansējuma samazināšanas apstākļos, pašvaldības būs spiestas paaugstināt tarifus. LPS arī neatbalsta DRN likmju paaugstināšanu steidzamības kārtā, bez iepriekšējām sarunām ar visām ieinteresētajām pusēm. Jāpiemin, ka šāda likuma virzīšana steidzamības kārtā budžeta paketē ir pretrunā ar Latvijas Republikas Ministru kabinetu veidojošo 13. Saeimas frakciju Fiskālās disciplīnas līgumu, kurā pausta apņemšanās izvairīties grozīt nodokļu likmes līdz ar budžeta pieņemšanu un paredzēt samērīgus pārejas periodus. Šajā likumprojektā pārejas periods nav paredzēts. Sandra Bērziņa, piedaloties MK sēdē 1. oktobrī uzsvēra, ka DRN ieņēmumu samazinājums pašvaldību budžetos ietekmēs pašvaldību Attīstības programmu investīciju un rīcības plānu izpildi, kā arī apdraudēs uzsākto vides aizsardzības projektu sekmīgu pabeigšanu. Diemžēl 1. oktobra Ministru kabineta sēdē, kurā tika skatīts iepriekšminētais likumprojekts, tika akceptēta tā virzība tālāk, neskatoties uz LPS paustajiem iebildumiem un izklāstītajām sekām, ko tas radīs pašvaldībām un to iedzīvotājiem gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.

Vissmagāk šīs pārmaiņas skars tās pašvaldības, kurās ir atkritumu poligoni. Piemēram kā komitejas sēdē minēja Stopiņu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne, tad 2% novada teritorijas aizņem atkritumu poligons, kura uzturēšanai šobrīd novirzīti DRN ieņēmumi, kā arī tiek maksātas kompensācijas iedzīvotājiem, kuri dzīvo, strādā šī atkritumu poligona ietekmes zonā. Ja tiks apstiprināti šie grozījumi, tad kompensācijas maksāt vairs nevarēs, kā rezultātā Stopiņu novada iedzīvotāju dzīves kvalitātes pasliktināsies, gan apdraudēs to veselību. Valstij ir jāmeklē kompensācijas mehānismi šajā gadījumā. VARAM, izstrādājot likuma grozījumus, nav ņēmis vērā pašvaldību specifiku. Izvērtās arī diskusija par iespējamu vajadzību pašvaldībām vērsties LR Satversmes tiesā pēc likum apstiprināšanas Saeimā.

Sīkāk par LPS paustos iebildumu DRN sakarā skatiet pievienotajā prezentācijā zemāk tekstā.

Komiteja nolēma apstiprināt LPS nesaskaņojumu likumprojektam “Grozījumi dabas resursu nodokļu likumā”. LPS uzturēs iebildumus Saeimas budžeta komisijā. Kā arī LPS lūdz visas pašvaldības, kuras skar šī likumprojekta grozījumi, ar konkrētu savas situācijas aprakstu un neatrisināto problēmu aprakstu, vērsties Saeimas Budžeta komisijā pirms likumprojekta izskatīšanas, lai informētu deputātus par situāciju.

Komitejās sēdē par Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam (NAP2027) projekta 1.redakciju, rīcības virzienu “Līdzsvarota reģionālā attīstība” un tā tālāko apspriešanas gaitu informēja Vladislavs Vesperis, Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītāja vietnieks.

NAP 2027 sabiedriskās apspriešana tiks uzsākta š.g. 7.oktobrī un ilgs vienu mēnesi. Pēc tam PKC sagatavos gala redakciju, kas tiks virzīta apstiprināšanai Ministru kabinetā un Saeimā. Paralēli NAP redakcijai PKC kopā ar visām ministrijām sagatavos investīciju plānu, kas būs pamats ES fondiem 2021.-2027.gadā.  Komiteja nolēma, ka  LPS jāuztur priekšlikums ka nepieciešams NAP papildināt ar 4.mērķi – reģionu attīstība. LPS, uzsākoties NAP sabiedriskajai apspriešanai, informēs pašvaldības par iespēju komentēt, uzlabot un papildināt esošo redakciju. LPS iesniegs savus komentārus PKC un sekos diskusijām Saeimā. Prezentācija atrodama zemāk tekstā.

Sēdes video ierakstu var noskatīties LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs” vai sekojot šai saitei.

 

Ivita Peipiņa,

LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos

Sandra Bērziņa, 

LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos 

 

Ziņojums Eiropas Komisijai par biotopu (dzīvotņu) un sugu aizsardzības stāvokli Latvijā Novērtējums par 2013.-2018. gada periodu
Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā
Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam