Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde 5. novembrī (2019)

LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde notika 5. novembrī un tika translēta tiešraidē.

Par darba kārtības pirmo jautājumu – Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam projektu – informēja LPS padomniece attīstības un plānošanas jautājumos Gunta Lukstiņa. Viņa uzsvēra, ka LPS iebilst par sasteigto Reģionālās attīstības pamatnostādņu izstrādes un saskaņošanas noslēguma daļas procesu – precizētās pamatnostādnes tika nosūtītas izvērtēšanai tikai piecu dienu digitālajā saskaņošanā, bez saskaņošanas dalībnieku tikšanās klātienē starpinstitūciju sanāksmēs, un VARAM plāno tās pieņemt Ministru kabineta izbraukuma sēdē Alūksnē 12. novembrī.

Pašvaldību savienība nav saskaņojusi Reģionālās attīstības pamatnostādnes.

Viens no iemesliem ir tas, ka paralēli Reģionālās attīstības pamatnostādņu pieņemšanai šobrīd turpinās Nacionālā attīstības plāna (NAP) izstrāde, kur reģionu līdzsvarota attīstība iezīmēta tikai kā viens no 18 NAP rīcības virzieniem. G. Lukstiņa atgādināja, ka LPS prasa reģionālajai attīstībai ierādīt lielāku lomu NAP – reģionālo attīstību noteikt kā NAP ceturto stratēģisko mērķi. Jau šobrīd arī vairākos citos NAP rīcību virzienos, piemēram, par uzņēmējdarbības vidi, mājokli, ieskanas reģionālās attīstības jautājumi. Pamatnostādņu un NAP ietvertie reģionālās attīstības jautājumi būtu savstarpēji precizējami un saskaņojami.

LPS atzinumā iekļauta doma, ka jāceļ visu Latvijas reģionu starptautiskā konkurētspēja un pamatnostādņu rezultāti un rezultatīvie rādītāji jāvērtē pret ES reģionu vidējo līmeni. G. Lukstiņa norādīja uz LPS prasību par investīciju koordināciju visās nacionālo interešu telpās, tajā skaitā lauku attīstības telpās, un par reģionu un novadu daudzcentru attīstību.

Komitejas dalībnieki tika iepazīstināti ar būtiskākajiem LPS iebildumiem par pamatnostādņu uzdevumiem – pirmkārt, B.3.2. uzdevumam “Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas īstenošana un otrā līmeņa pašvaldību ieviešanas nepieciešamības izvērtēšana”, kur LPS savā atzinumā ir iebildusi pret a priori VARAM izteikto nostādni, ka reģionālo pašvaldību izveide nav nepieciešama un reģionālajā līmenī ir saglabājami tikai plānošanas reģioni. Šo daļu LPS ir pieprasījusi izteikt šādā redakcijā: “Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu un nepieciešamā normatīvā regulējuma izstrādi un piemērošanu; otrā pārvaldības līmeņa funkcionālā, finansiālā un pārvaldes statusa nostiprināšanu.”

Otrkārt, starp LPS un VARAM nav panākta vienošanās par uzdevumu “Atbalsts reģionālajiem projektiem – reģionālo projektu programmas izveide” (jāatzīmē, ka iepriekšējā pamatnostādņu projekta redakcijā VARAM runāja plašāk – par Reģionālās attīstības fonda izveidi), tā darbības virzieniem un tam novirzāmajiem finansējuma avotiem. Publiskajā telpā LPS nenogurstoši atgādinājusi, ka reģionu attīstībai ir vajadzīgs savs, nacionālais finanšu attīstības instruments, valstij paredzot līdzdalību tajā. Tomēr piedāvātajā variantā Reģionālās attīstības programmas izveide primāri tiek plānota tikai no pašvaldību budžeta nodokļu pieauguma, un pavisam neskaidri VARAM iezīmē citu ceļu – izvērtēt iespēju piesaistīt papildu finanšu avotus ārpus valsts budžeta līdzekļiem programmas veidošanai.

Treškārt, LPS uztur iebildumus arī par vairākiem citiem uzdevumiem, kuri, trūkstot normālam saskaņošanas procesam, nav izdiskutēti, tuvinot viedokļus, vai kuriem nav norādīti konkrēti risinājumi, to skaitā uzdevumi “Valsts aizdevumu pašvaldībām nosacījumu pilnveidošana”, “Mājokļu pieejamība darbaspēkam reģionos” un vairāki uzdevumi transporta jomā: “Sasniedzamība starp reģioniem”, “Valsts reģionālās un vietējās nozīmes autoceļu tīkla pārbūve un atjaunošana administratīvi teritoriālās reformas kontekstā” un pašvaldību ceļu un ielu infrastruktūras attīstība un mobilitātes uzlabošana.

Sekojoši par aktuālo likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” un informatīvā ziņojuma “Par plānošanas reģionu darbības pilnveidošanu” virzību ziņoja LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa. Viņa informēja, ka likumprojektu skatīs 7. novembra Saeimas plenārsēdē – tāds lēmums ir pieņemts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē. LPS un Latvijas Lielo pilsētu asociācija uzskata, ka likumprojekts jāatdod atpakaļ Ministru kabinetam, lai VARAM izpilda “mājasdarbu” – izvērtē ekonomiski savu piedāvāto novadu karti, precizē kritērijus un veic demokrātisku saskaņošanas procesu. Deputāti apņēmās uzklausīt visas pašvaldības, kurām ir savs viedoklis par piedāvāto likumprojektu.

Turpinājumā I. Peipiņa informēja komitejas dalībniekus par informatīvā ziņojuma “Par plānošanas reģionu darbības pilnveidošanu” projektu. Šobrīd LPS šo dokumentu nav saskaņojusi, plānošanas reģioni snieguši saskaņojumu. LPS atzinumā uzsvērts, ka plānošanas reģioni ir stiprināmi neatkarīgi no tā, vai tiek izveidotas otrā līmeņa pašvaldības, jo jebkurā gadījumā plānošanas reģiona kapacitāte un izveidotās institūcijas būtu labs pamats arī otrā līmeņa pašvaldību administrācijas darbības nodrošināšanai, un tieši šīs alternatīvas ir jāizvērtē informatīvajā ziņojumā. Par šo ziņojumu notika arī saruna 6. novembra LPS Valdes sēdē.

Sēdes noslēgumā par likumprojektu “Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā”, kurš pieņemts MK un nodots Saeimai, informēja Gunta Lukstiņa. Viņa norādīja, ka saskaņošanas procesā likumprojekta redakcija būtiski precizēta un noteikts arī likuma spēkā stāšanās datums – 2020. gada 1. jūnijs, tātad saskaņā ar likumprojekta pašreizējo redakciju pašvaldības līdz nākamā gada 1. jūnijam var turpināt izstrādāt, apspriest un pieņemt izstrādātās stratēģijas, attīstības programmas un teritorijas plānojumus.

LPS par šo likumprojektu turpinās diskutēt Saeimas komisijā un uzturēt savus iebildumus, ka:

* nav lietderīgi pārtraukt izstrādes stadijā esošos plānojumus un programmas, lauzt noslēgtos līgumus;

* ņemot vērā ES nākamā perioda tuvumu, tieši otrādi – jāveicina attīstības programmu izstrāde un to uzsākšana;

* no likumprojekta izslēdzamas tās pašvaldības, uz kurām Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā paredzētā pašvaldību robežu grozīšana neattiecas.

Komiteja nolēma pieņemt informāciju zināšanai un atbalstīt LPS pozīcijas šajos jautājumos.

Sēdes videoieraksts pieejams LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs” vai sekojot šai saitei.

Gunta Lukstiņa,

LPS padomniece attīstības un plānošanas jautājumos,

Ivita Peipiņa,

LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos

Par Reģionālās politikas pamatnostādņu projektu
Par Grozījumu Teritorijas attīstības plānošanas likumā projektu