Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde 4. martā (2020)

LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde notika 4. martā un tika translēta tiešraidē (videoieraksts pieejams šeit).

Vispirms sēdes un komitejas vadītājs Guntis Gladkins deva vārdu valsts pētījumu programmas DemoMig pārstāvjiem – Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes prof. Zaigai Krišjānei un doc. Mārim Bērziņam, kuri pastāstīja par demogrāfijas un migrācijas procesiem Latvijā reģionu skatījumā. Valsts pētījumu programmā “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” norisinās pieci lieli projekti, un DemoMig ir viens no tiem. Šajā projektā iesaistīti vadoši demogrāfijas, ģeogrāfijas, socioloģijas, ekonomikas, statistikas, izglītības, tūrisma un migrācijas jomas eksperti, kā arī doktorantūras un maģistra studiju programmu studenti. Projekts ilgs trīs gadus (2019–2021), un tajā tiek organizētas reģionālās ideju darbnīcas viedokļu apmaiņai, novērtēta izglītības institūciju loma cilvēkkapitāla piesaistē un noturēšanā, analizēta kultūras nozīme reģionu revitalizācijā, raksturotas un kartētas galvenās demogrāfiskās izmaiņas un migrācijas procesi, bet pēc tam taps pārskats par demogrāfiskajām norisēm un migrācijas ietekmi uz sabiedrību un pētniecībā balstīti ilgtspējīgas rīcībpolitikas risinājumi. Jau šobrīd secināts, ka lēmumu pieņēmējiem ieteicams ņemt vērā stratēģiski plānotu un virzītu iedzīvotāju migrācijas pārvaldību, atbalstot “mobilitātes punktu” izveidi, decentralizējot darbavietas, veicinot attālināto darbu, pārkārtojot sociālos pakalpojumus uz t. s. viedo saraušanos, plašāk iesaistot darba tirgū seniorus, veidojot mājokļu pieejamības atbalsta programmas, veicinot stipru vietējo kopienu attīstību un iesaisti pašvaldības darbā, veidojot “aktivitāšu vietas”, sniedzot atbalstu sadarbības tīklu attīstībai u. c. Savukārt iedzīvotāju vērtējumā svarīgākie soļi demogrāfiskās situācijas uzlabošanai ir atbalsts dzimstības veicināšanai (61%); sociālās nevienlīdzības mazināšana (52%); emigrācijas mazināšana (40%); veselības nostiprināšana un aktīvās dzīves ilguma palielināšana (38%); iedzīvotāju labklājības palielināšana (32%); emigrējušo iedzīvotāju atgriešana Latvijā (27%); ierobežota imigrācijas veicināšana no citām valstīm (11%). Komiteja nolēma sekot līdzi projekta darbībām un iespēju robežās tajās iesaistīties, kā arī ieteica pētniekiem ar sava pētījuma rezultātiem iepazīstināt Zemkopības ministrijas un VARAM darbiniekus. Komitejas sēdē sniegtā zinātnieku prezentācija pieejama šeit.

Par Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam (NAP2027) galaredakciju un stratēģiskā mērķa “Reģionālā attīstība” un prioritātes “Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība” rīcības virziena “Līdzsvarota reģionālā attīstība” realizēšanu reģionu sociālekonomisko atšķirību mazināšanai un iespējamiem finanšu instrumentiem informēja Pārresoru koordinācijas centra direktors Pēteris Vilks. Viņa plašo prezentāciju varat izpētīt šeit, savukārt NAP 2020–2027 galaredakcija pieejama šeit. Nacionālajā attīstības plānā noteikta valsts attīstības vīzija un virsmērķis, parādot, kur vēlamies nokļūt, kādas ir mūsu prioritātes jeb stratēģiskie mērķi un rīcības virzieni un uzdevumi katrā prioritātē. Jāpiebilst, ka sabiedriskajā apspriešanā, kas ilga no 7. oktobra līdz 25. novembrim, tika saņemts 1400 priekšlikumu, no kuriem 613 ņemti vērā, 447 ņemti vērā daļēji un 334 nav ņemti vērā. Ministrijas iesniegušas kopā 538 investīciju projektus par gandrīz 41 milj. eiro NAP2027 uzdevumu īstenošanai. NAP2027 vadmotīvs ir “Paradumu maiņa – ceļš uz attīstību!”, un prioritātes ir šādas: stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki; zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei; uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība; kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība; kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei. Komiteja nolēma, ka, apspriežot Nacionālo attīstības plānu Saeimā, LPS pārstāvjiem jāuztur jautājums, vai NAP tiešām ir virzīts uz reģionālo attīstību, jo tajā nav iezīmēta ne lauku telpas, ne attīstības centru attīstība.

Sēdes noslēgumā LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa un padomniece attīstības un plānošanas jautājumos Gunta Lukstiņa informēja par LPS un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) 2020. gada sarunu tēmām. Komiteja nolēma sarunās ar VARAM iekļaut šādus jautājumus:

  • reģionālā attīstība un plānošana:

‒ reģioni, to funkcijas un reģionālā attīstība, tās īstenošanas atbalsts, t. sk. Reģionālo politikas pamatnostādņu īstenošana;

‒ savlaicīga gatavošanās ES fondu apguvei 2021.–2027. gadā;

‒ teritorijas attīstības plānošana pārejas periodā (t. sk. laikā no 2020. gada 1. jūnija līdz pašvaldību vēlēšanām) un teritorijas attīstības plānošanas sistēmas attīstība;

  • vide:

‒ normatīvā regulējuma pilnveidošana koku ciršanai ārpus meža zemes, t. sk. koku vainagošana;

‒ biotopu eksperta slēdziena derīguma termiņš;

‒ depozīta sistēmas ieviešana, pašvaldību iesaiste;

pamatjautājumi par

‒ atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna izstrādes gaitu,

‒ reģionālo plānu uzdevumiem,

‒ investīcijām mērķu sasniegšanai atkritumu apsaimniekošanas jomā.

  • IKT un transporta joma:

‒ nākamā plānošanas perioda (2021–2027) ERAF finansējuma piešķiršana pašvaldību IKT projektam (-tiem);

‒ valsts līdzfinansējums pašvaldību koprisinājumu uzturēšanai;

‒ vietējās mobilitātes nodrošināšana nodarbinātībai un pakalpojumu saņemšanai: infrastruktūras uzlabojumi, atbalsts inovatīviem mikromobilitātes risinājumiem;

  • jautājums par publisko ūdeņu apsaimniekošanu – nav izpildīts un atstājams turpmākai risināšanai.

Komitejas dalībnieki izvirzīja papildu tēmas sarunām ar citām ministrijām:

* Finanšu ministrijai – izskatīt jautājumu un likumdošanā nodrošināt, ka, bankrotējot bankām, arī pašvaldībām piemēro garantēto finanšu apjomu, kas tiek atmaksāts uzreiz;

* Zemkopības ministrijai – droša un kvalitatīva vietējā pārtika: kādi instrumenti jālieto valstij, lai tās iegāde būtu prioritāra.

Ivita Peipiņa,

LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

Demogrāfijas un migrācijas procesi reģionu skatījumā
Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam
LPS un VARAM sarunu jautājumi 2020