Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

2020. un 2021. gada akcenti LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas darbā

MĀRIS PŪĶIS,

LPS vecākais padomnieks, Dr. phys., Dr. oec.

IVITA PEIPIŅA,

LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos

SANDRA BĒRZIŅA,

LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos

SNIEDZE SPROĢE,

LPS padomniece lauku attīstības jautājumos

 

Pērn LPS aktīvi piedalījās diskusijā par nākamo administratīvi teritoriālo reformu. Visu pašvaldību pārstāvjiem bija iespēja iemūžināt savus viedokļus Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdēs. Izvirzītie jautājumi – nomales efekta mazināšana, palīdzība jaunajiem centriem, pašvaldību demokrātijas pamatvērtību saglabāšana – joprojām ir pamats reformas likumu paketes izstrādē un apspriešanā.

Satversmes tiesa apstiprinājusi LPS atbalstīto viedokli par iedzīvotāju aptauju Ikšķiles novada pašvaldībā, atceļot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra nelikumīgu rīkojumu.

Eiropas Vietējo un reģionālo varu kongress nosodīja virkni nedemokrātisku valdības lēmumu, kas tika pieļauti reformas gaitā.

 

LPS visu 2020. gadu aktualizēja reģionālo jautājumu, un tagad tas atspoguļojas trīs “vietās”.

* NAP2027 ir Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam, kas apstiprināts Saeimā 2020. gada 2. jūlijā. Pēc ilgā izstrādes un saskaņošanas procesa un iebildumiem visās instancēs tikai Saeimā izdevās pierādīt un iekļaut reģionālo attīstību kā ceturto stratēģisko mērķi NAP2127: “Reģionālā attīstība ir pamats valsts ilgtermiņa līdzsvarotai izaugsmei. Panāksim reģionu potenciālu attīstību un sociālekonomisko atšķirību mazināšanos, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, ar lielāku prasmi izmantojot katram reģionam raksturīgos resursus, veicinot katram reģionam raksturīgo specializāciju un kompetences, kā arī radot apstākļus jaunu darba vietu un pakalpojumu izveidei, lai reģionu teritoriju pievilcība un spēja aktīvāk piedalīties valsts vispārējā ekonomikas izaugsmē nodrošinātu iedzīvotāju labklājību.” Tas uzliek par pienākumu, veidojot shēmu ES fondu ieviešanai, ņemt vērā šo komponenti.

* Administratīvi teritoriālā reforma – zaudējums, taču ir arī daži ieguvumi šajā procesā. Pēc neatlaidīgiem atgādinājumiem un iebildumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā ierakstīts, ka tiek veidoti administratīvie, diemžēl, bet tomēr reģioni. Tika aktualizēta reģionu loma, arī daudz runāts un pierādīts, cik daudz jau tagad paveic plānošanas reģioni un ka to kapacitāte un loma reģionu attīstībā ir jāstiprina un jānovērtē, jādod iespēja attīstīties un veidot iekšējo reģionālo sadarbību. Šobrīd VARAM ir iesniegusi Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par šo jautājumu.

* Valsts prezidents Egils Levits iesniedza Saeimai savu pirmo sagatavoto likumprojektu – Latviešu vēsturisko zemju likumu. Tā mērķis ir uzturēt un stiprināt dažādas vietējās kultūras vērtības vēsturiskajās zemēs un uzdod par pienākumu rast praktisku atbalstu to izpētei.

 

Līdzdalības budžets pašvaldībās: informatīvā ziņojuma izskatīšanā Ministru kabinetā pretstatā VARAM tika pierādīts, ka šis budžets nevar būt obligāts, un tapa šāds protokollēmums. MK 12.05.2020. sēdes protokola nr. 32 22.§ “Konceptuāls ziņojums “Par līdzdalības budžeta ieviešanu Latvijā”” paredz: “1. Pieņemt iesniegto rīkojuma projektu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai precizēt rīkojuma projektu un konceptuālo ziņojumu, paredzot, ka nākotnē līdzdalības budžeta ieviešana attieksies uz visām pašvaldībām, bet sākotnēji līdzdalības budžeta ieviešana ir brīvprātīga, un iesniegt precizēto rīkojuma projektu un konceptuālo ziņojumu Valsts kancelejā.” Diemžēl likumprojektā “Likums par pašvaldībām” VARAM šo lēmumu nav ņēmusi vērā.

 

Vide un daba

2020. gads pagājis ES zaļā kursa zīmē, tādēļ dabas un vides aizsardzības jautājumiem pievērsta arvien lielāka uzmanība. Aizvadītajā gadā turpinājies darbs pie vides politikas plānošanas dokumentu izstrādes. Tā, piemēram, apstiprināts Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.–2030. gadam, kura izstrādes gaitā LPS īpašu uzmanību pievērsa šajā plānā paredzēto pašvaldības atbildībā esošo pasākumu īstenošanai nepieciešamajam papildu finansējuma apjomam un tā iespējamajiem avotiem. Izvirzītie mērķi dabas un vides aizsardzības, kā arī klimata jomā ir ambiciozi, un to sasniegšanai būs nepieciešami milzīgi līdzekļi, tādēļ sistēmiska un visaptveroša plānošana līdzekļu sadalē ir ļoti būtiska, kam LPS pievērš lielu uzmanību. Piemēram, pēc LPS iniciatīvas Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstāmo darbību lokā iekļauti pašvaldību pasākumi, kuru īstenošana ir paredzēta vides politikas plānošanas dokumentos, ja tur kā iespējamais finansējuma avots ir minēts Latvijas vides aizsardzības fonds. Finanšu jautājums kā viens no būtiskākajiem ir akcentēts arī Vides politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam izstrādes darba grupā, kurā kā dalībnieks iekļauts arī LPS pārstāvis.

LPS pārstāvis tika iekļauts arī darba grupā, kura visa gada garumā strādāja ar jautājumiem par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos sistēmas uzlabošanu. Sagatavotajā darba grupas ziņojumā iekļauts LPS priekšlikums par būvniecības aizliegumu kompensāciju – zemes atpirkšanu apdzīvotās vietās (pilsētās un ciemos), ja tiek izveidots mikroliegums vai ja tiek veidotas jaunas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kā arī pārskatot esošo teritoriju ierobežojumus gadījumos, ja kā galvenā izmantošana noteikta apbūve, taču noteikto aprobežojumu dēļ apbūve ir aizliegta. Līdz šim kompensācijas par būvniecības aizliegumu nav bijušas paredzētas.

Attiecībā uz normatīvu aktu projektiem dabas un vides aizsardzības jomā sadarbība ar VARAM ir konstruktīva, vairumā gadījumu LPS atzinumos iekļautie iebildumi un priekšlikumi tiek ņemti vērā, piemēram, Ministru kabineta noteikumu projektā “Kārtība, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām”, kā arī grozījumos likumā “Par zemes dzīlēm”, kur likumprojekta saskaņošana joprojām turpinās, taču ir panākta vienošanās par pašvaldību nosacījumiem, kas obligāti ievērojami zemes dzīļu izstrādātajam. Tāpat kopdarbībā ar pašvaldībām laba sadarbība ar VARAM ir izveidojusies attiecībā uz īpaši aizsargājamo dabas teritoriju individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu saskaņošanu, ņemti vērā pašvaldību priekšlikumi, piemēram, par aizsargājamo ainavu apvidus “Veclaicene” individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.

 

Atkritumu apsaimniekošanas jomā – sarežģīts reformu laiks. Ja reformām būtu skaidrs mērķis un kopā meklētu risinājumus, kā to sasniegt, tad liela ticība, ka tās izdotos, bet žēl, ka šis nav tas gadījums! Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns tiek veidots steigā, iesākumā pat nekonsultējoties ar reģionu profesionāļiem un poligonu īpašniekiem, un tik daudz laika un enerģijas jāpatērē, lai izmainītu nesaprotamās, pat neloģiski ierakstītās lietas. Rezultāts būs redzams janvārī. Jaunā gada izaicinājums Rīgai un Pierīgai – dalīti sākt vākt bioloģiski noārdāmos atkritumus.

 

Lauku attīstības jomā – plānu apspriešana nākamajam plānošanas periodam. Galvenie izaicinājumi vēl priekšā: jāspēj izmantot pasākumus savu novadu un pilsētu iedzīvotāju labā Eiropas zaļā kursa, energoefektivitātes, aprites ekonomikas un citās jomās. Sarunas par drošas un atpazīstamas pārtikas ražošanu un zaļākiem iepirkumiem ir smagas un lēnas, bet virzās. Šeit galvenais ir saprast, kādas prioritātes patiešām var ievirzīt šo pasākumu projektos.

 

Zivsaimniecības un piekrastes attīstības jomai par labu pārdalīts Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējums, un pašvaldības kopā ar vietējām rīcības grupām gatavo projektus.

 

Mežu apsaimniekošanas jomā turpinājām iesākto – izglītošanu un ekspertu zināšanu pārnesi gudrākai saimniekošanai pašvaldību mežos un parkos. Šogad projektos izdevās kopā ar pašvaldībām paveikt vēl dažas labas lietas: izmantojām datos balstītu pieeju, lai izanalizētu, ko meža nozare pienes teritorijai, kā arī izveidojām videomateriālus – par ekspertu un praktisko darbu pieredzi parku un meža apsaimniekošanā. Ikviens ar to var iepazīties un novērtēt LPS BLIS un YouTube kontā šeit un šeit.

 

Dzīvnieku aizsardzības jomā daudz stundu pavadīts diskusijās par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrāciju, datubāzes uzlabojumiem un datu izmantošanu kontrolei, kā arī par dzīvnieku patversmēm. Tik grūti vienoties, kādas uzturēšanas izmaksas sedzamas no publiskā budžeta, kā nepieļaut nekontrolētu dzīvnieku pavairošanu, atsavināšanu, lai dzīvnieku īpašnieki/turētāji netiktu maldināti par suņu veselību un lai varētu no pašvaldību puses izsekot no budžeta apmaksātajiem dzīvniekiem!

 

Esam gandarīti, ka mums ir iespēja jau gadiem strādāt kopā ar lieliskiem sava darba veicējiem, ar vienkārši brīnišķīgiem cilvēkiem, neatpalikt no ikdienas rūpēm pašvaldībās, un nenovērtējama ir iespēja būt vietās, iestādēs, uzņēmumos, kur ikdienas tūristam neiespējami iekļūt un aplūkot pašvaldības no šāda skatpunkta. Katra vieta Latvijā ir milzīga bagātību lāde: saudzēsim un vairosim to, saudzēsim savus cilvēkus un vairosim katra iespējas dzīvot labāk savā zemē!