Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde 22. janvārī (2021)

LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde 22. janvārī notika vebināra formātā, un to vadīja komitejas priekšsēdētājs Guntis Gladkins.

Sēdes videoieraksts pieejams LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs – Videoarhīvs” vai šeit.

Sanāksmes ievadā komitejas dalībniekus un videokonferences skatītājus uzrunāja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis. Viņš uzsvēra gan šāgada aktualitāti – topošo likumu par pašvaldībām, gan administratīvi teritoriālo reformu (ATR), plānošanas dokumentu izstrādi un dotācijas nodrošināšanu pašvaldībām saistībā ar ATR, gan Eiropas Savienības fondu apguvi, iespējas pašvaldībām saņemt valsts aizdevumus, finansējuma nepieciešamību reģionālo ceļu programmai, gan atlikumus pašvaldību budžetos un, protams, risinājumus Covid-19 negatīvās ietekmes mazināšanai reģionos.

Komitejas sēdes darba kārtības pirmais jautājums bija par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) reģionālās attīstības bloka plānotajiem darbiem 2021. gadā un šābrīža aktualitātēm, par ko informēja VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša. Viņa arī iepazīstināja ar jauniem cilvēkiem VARAM komandā: Pašvaldību departamenta direktoru Viesturu Razumovski un vietnieku Artūru Grāvīti un Telpiskās plānošanas un zemes pārvaldības departamenta direktori Ingūnu Draudiņu.

Raksturojot galvenos veicamos darbus un svarīgāko likumdošanas jomā, I. Oša vispirms minēja likumu “Par pašvaldībām” un tā tālāku virzību Saeimā, kur jāstrādā pie konceptuāli nesaskaņotajiem jautājumiem, un likumprojektu par administratīvajiem reģioniem, kam priekšā vēl diskusija par funkcijām, uzdevumiem un finansējumu, kā arī vairākus Ministru kabineta (MK) noteikumus.

Pašvaldības īpaši interesē pieejamie aizdevumi, un ministrijas valsts sekretāra vietniece atzīmēja, ka šogad tiks turpināta pērn uzsāktā aizdevumu programma jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai vai paplašināšanai, turklāt papildinot aizdevumu mērķi un ļaujot pretendēt uz finansējumu arī pakalpojumu infrastruktūrai un tās pielāgošanai. Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks gan norādīja, ka izglītības tīkla infrastruktūras izveidei un jo īpaši Pierīgā vajadzīga atsevišķa valsts investīciju programma, ja domājam tālredzīgi.

VARAM pārstāve informēja, ka šogad aizdevumi tiks piešķirti arī neizmantotās dzīvojamās platības atjaunošanai (izņemot Rīgas plānošanas reģionu), meliorācijas sistēmas infrastruktūras atjaunošanai vai jaunas izbūvei, kā arī nozīmīgu investīciju apjoma būvprojektu izstrādei. Valsts aizdevumu programmā paredzēts arī līdz 400 000 eiro aizdevums katras pašvaldības prioritāram projektam. Tuvākajā laikā VARAM piedāvāšot aizdevumu programmā iekļaut arī sociālo aprūpes centru pilnveides vai pārbūves projektus.

Administratīvi teritoriālās reformas ieviešanai valsts budžetā plānota otrā maksājumu kārta kopīga jaunveidojamā novada pašvaldības administratīvās struktūras un attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādei, līdzfinansējums ATR rezultātā radušos administratīvo izdevumu segšanai, pašvaldībām apvienojoties, kā arī atbalsts valsts informāciju sistēmu salāgošanai un pilnveidošanai.

ATR kontekstā ir vairāki risināmi jautājumi:

* valstspilsētām kopā ar pieguļošajām pašvaldībām jāizstrādā attīstības plānošanas dokumenti (stratēģijas un attīstības programmas);

* aizvien nav veikti grozījumi Teritoriālās plānošanas likumā un MK 2014. gada 14. oktobra noteikumos nr. 628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem”, līdz ar to ir daudz neskaidrību, tāpēc VARAM jārīko semināri ieinteresētajām pašvaldībām;

* LPS nesaskaņoja MK noteikumu projektu “Kārtība, kādā pašvaldībām piešķir vienreizēju dotāciju, lai līdzfinansētu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas rezultātā radušos administratīvos izdevumus, pašvaldībām apvienojoties”, jo uztur spēkā prasību par dotācijas kopējā apjoma saglabāšanu vismaz 7 525 000 eiro apmērā (kā tika piedāvāts MK noteikumu pirmajā redakcijā);

* MK noteikumu projekta anotācijā ir aprakstīti iespējamie administratīvie izdevumi, bet dotācijas summa nav pamatota ar prognozētajiem pašvaldību izdevumiem;

* uzziņas 9. punktā (saskaņotajā daļā) sniegtajā skaidrojumā LPS lūdz precizēt anotācijas I sadaļas 2. punktu šādā redakcijā: “Lai efektīvāk izmantotu gan valsts budžeta dotāciju, gan pašvaldību līdzekļus, gan ES finanšu instrumentus, VARAM organizēs centralizētus projektus pašvaldību IKT infrastruktūras un risinājumu restrukturizēšanai saistībā ar ATR, piesaistot šim mērķim papildu valsts dotāciju”;

* LPS lūdz papildināt MK noteikumu projektu ar MK sēdes protokollēmumu ar jaunu punktu šādā redakcijā: “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2021. gada 1. martam iesniegt Ministru kabinetā apkopotu informāciju par jaunveidojamo pašvaldību plānotajām izmaksām IT sistēmu salāgošanai saistībā ar ATR, VARAM centralizēto projektu plānu IKT infrastruktūras un risinājumu restrukturizēšanai saistībā ar ATR un Ministru kabineta lēmumprojektu par papildu dotāciju pašvaldībām IKT infrastruktūras un risinājumu restrukturizēšanai saistībā ar ATR”;

* LPS aicina VARAM meklēt papildu naudu IT jautājumu risināšanai, kas saistās ar ATR;

* pastāv bažas, ka valdības solītā 300 miljonu eiro autoceļu programma, kas plānota administratīvi teritoriālās reformas ietvaros, netiks īstenota;

* VARAM jābūt plānam, kā sniegt atbalstu reģionālo atšķirību mazināšanai, un finanšu izlīdzināšanas iespējamam modelim, lai pašvaldības pēc reformas varētu pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas;

* sakarā ar Covid nepieciešami grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma” 21. pantā, paredzot plānošanas dokumentu sabiedrisko apspriešanu neklātienē, aktuāls ir finansējums, t. sk. vēlēšanu komisiju darbinieku vakcinācija u. c., pašvaldību dienestiem ir ļoti svarīgi saņemt informāciju par Covid-19 inficētiem cilvēkiem, lai nodrošinātu atbilstošu, drošu un kvalitatīvu darbu krīzes laikā, kā arī efektīvi ierobežotu slimības izplatību.

Ilze Oša atzīmēja, ka ministrija turpinās pašvaldībām palīdzēt ar metodiskajiem materiāliem un šobrīd VARAM gatavo vadlīnijas, kas varētu būt gatavas pavasarī. Individuālām konsultācijām aicinājums sazināties ar Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktoru Raivi Bremšmitu!

Komiteja nolēma aktualizēt jautājumu par iespēju pašvaldībām rīkot attīstības programmu sabiedrisko apspriešanu neklātienes formā un LPS uzturēt nesaskaņojumu MK noteikumiem par dotāciju, lai VARAM meklētu papildu finansējumu jaunveidojamām pašvaldībām IT risinājumu salāgošanai.

Par sēdes darba kārtības otro jautājumu – precizēto Ministru kabineta noteikumu projektu “Administratīvā centra, ciema vai pilsētas statusa maiņas, kā arī administratīvās teritorijas, novada teritoriālā iedalījuma un ciemu robežu noteikšanas, grozīšanas un aktualizēšanas noteikumi” – informēja VARAM Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta Teritoriju attīstības izvērtēšanas nodaļas vecākais konsultants Armīns Skudra, Telpiskās plānošanas un zemes pārvaldības departamenta Zemes pārvaldības un plānojumu uzraudzības nodaļas vadītājas vietnieks Edvīns Kāpostiņš un vecākais eksperts Mārtiņš Turks.

LPS atzinumu par šo noteikumu projektu un VARAM komentārus varat izpētīt prezentācijā, kas pieejama šeit. VARAM pārstāvji savā stāstījumā uzsvēra LPS un ministrijas atšķirīgo viedokli par jūras krasta līniju, par publisko apspriešanu administratīvā centra maiņas gadījumā, par ciemu un pilsētu robežu grozīšanu un piedāvāja diskusijai vairākus priekšlikumus.

Komiteja nolēma turpināt diskusiju par šo MK noteikumu projektu, uzskatot, ka:

* nav pamata jaukt aizsargjoslas funkciju ar robežu jautājumu;

* atļautā apbūve risināma caur plānošanas regulējumu;

* LPS piedalīties VARAM un Satiksmes ministrijas (SM) darba grupā, kurā tiek apspriesti SM ierosinātie grozījumi Aizsargjoslu likumā, gatavojot tos jau uz 3. lasījumu Saeimā.

Ar valsts pārvaldes pakalpojumu nodrošināšanas sistēmas konceptuālo modeli iepazīstināja VARAM Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktora vietniece, Valsts pārvaldes pakalpojumu politikas īstenošanas koordinācijas nodaļas vadītāja Maija Anspoka. Viņas prezentācijā (šeit) raksturota valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) misija, vīzija un mērķis, pakalpojumu pārvaldības modelis pēc administratīvi teritoriālās reformas un plānotais atbalsta līmenis pakalpojumu piegādē un nodrošināšanā. VARAM paredzējusi, ka VPVKAC dotāciju varēs saņemt gan pašvaldības, kas nodrošina klātienes klientu apkalpošanu, gan tās, kas nodrošina attālināto kontaktu apkalpošanu.

Komiteja nolēma iepazīties ar VARAM sagatavoto “Valsts pārvaldes pakalpojumu nodrošināšanas sistēmas konceptuālo modeli”, kas šobrīd pieejams sabiedriskajai apspriešanai, un par to diskutēt pēc saņemtajiem priekšlikumiem; 2021. gada sarunās ar VARAM turpināt uzturēt prasību par administratīvā sloga samazināšanu iedzīvotājiem pakalpojumu saņemšanā, t. sk. valsts pakalpojumu uzticēšanu pašvaldībām.

Vēl jāpiebilst, ka līdz reformai uz valsts mērķdotāciju klientu apkalpošanas centru atvēršanai var pretendēt Babītes, Durbes, Garkalnes, Krustpils, Līgatnes, Vārkavas un Ventspils novada pašvaldības.

Nākamā LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde plānota 3 .februārī.

Ivita Peipiņa,

LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

Administratīvā centra, ciema vai pilsētas statusa maiņas, kā arī administratīvās teritorijas, novada teritoriālā iedalījuma un ciemu robežu noteikšanas, grozīšanas un aktualizēšanas noteikumi
Valsts pārvaldes pakalpojumu nodrošināšanas sistēmas konceptuālais modelis