Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde 3. februārī (2021)

LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdē, kas notika 3. februārī tiešraidē, piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji, kuri pastāstīja par šogad svarīgāko dabas un vides aizsardzības, klimata pārmaiņu un investīciju jomā.

Vispirms VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola iepazīstināja ar VARAM 2021. gadā plānotajiem darbiem un šābrīža aktualitātēm dabas un vides aizsardzības un klimata pārmaiņu jomā.

Kā pirmo viņa minēja Vides politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (VPP2027), kas šobrīd nodotas sabiedriskajai apspriešanai un martā tiks precizētas un virzītas tālāk. VPP2027 nospraustie mērķi paredz Latvijas virzību uz klimatneitralitāti un klimatnoturīgumu, ilgtspējīgu resursu izmantošanu un pāreju uz aprites ekonomiku, ekosistēmas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un atjaunošanu, kā arī piesārņojuma samazināšanu.

Atkritumu apsaimniekošanas jomā svarīgs dokuments ir 21. janvārī Ministru kabinetā pieņemtais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam. Atbilstoši tam līdz nākamā gada 31. decembrim jāizstrādā reģionālie atkritumu apsaimniekošanas plāni katram no pieciem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem, un VARAM sola, ka pavasarī būs jau precīzi zināmas jauno apsaimniekošanas reģionu robežas. Vēl attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu A. Ozola pastāstīja, ka ministrija kopā ar Valsts vides dienestu (VVD) strādā pie integrētas platformas, pilnveidojot tīmekļvietni “Šķiro viegli”, un tuvāko nedēļu laikā paredzēts Ministru kabinetā iesniegt Plastmasu saturošu izstrādājumu likumprojektu, kas, sākot ar šāgada 3. jūliju, aizliegs ražotājiem un tirgotājiem laist tirgū virkni plastmasu saturošu izstrādājumu.

Savukārt piesārņojuma novēršanas un zemes dzīļu pārvaldības sakarā VARAM gatavojas likumu “Par piesārņojumu” sadalīt vairākos jaunos likumos: Piesārņojuma novēršanas likumā, Gaisa aizsardzības likumā un Klimata likumā, kā arī tiek plānoti grozījumi Vides aizsardzības likumā, iekļaujot potenciāli piesārņoto un piesārņoto vietu apzināšanas, reģistrācijas, izpētes un sanācijas jautājumus. Drīzumā ministrija virzīs uz MK arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””, kurā noteikts, ka pašvaldības vairs neizsniegs bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas, bet turpmāk licence būs jāsaņem Valsts vides dienestā.

Ūdens resursu pārvaldības sadaļā svarīgi ir vairāki dokumenti – šogad jāizstrādā Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāns 2022.–2027. gadam un Plūdu riska pārvaldības plāns 2021.–2027. gadam, kas jau februāra beigās tiks nodoti sabiedriskajai apspriešanai, un līdz gada beigām jāapstiprina arī Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģija. Tāpat ministrija gatavos informatīvo ziņojumu par Latvijas nostāju par aktualizēto HELCOM 2007. gada Baltijas jūras rīcības plānu, kā arī tiek plānoti grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā, lai ietvertu normas par administratīvajiem pārkāpumiem, blakuslietotāja pienākumiem un citus precizējumus.

Pie šogad nozīmīgākajiem darbiem dabas aizsardzības jomā VARAM min informatīvo ziņojumu par dabas skaitīšanas (ES nozīmes biotopu kartēšanas) rezultātiem, regulējumu par invazīvajām sugām, Sugu un biotopu aizsardzības likuma un Augu aizsardzības likuma grozījumus, dabas plānu un individuālo noteikumu izstrādi vairākām teritorijām.

Ļoti būtiska aktualitāte, kura turpmāk ieņems aizvien lielāku vietu gan Eiropā, gan Latvijā, ir virzība uz klimatneitralitāti un klimata pārmaiņu ierobežošana. Normatīvie akti, kas nosaka mūsu rīcību šajā virzienā, ir Stratēģija Latvijas klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam, Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam un Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laikposmam līdz 2030. gadam. Tiem pakārtota gan Klimata likuma izstrāde un SEG inventarizācijas nodrošināšana, gan klimata pielāgošanās stratēģiju integrēšana pašvaldību attīstības programmās, gan emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) darbības attīstīšana un jaunā Modernizācijas fonda darbības mehānisma izveide, kā arī pasākumi Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros.

A. Ozolas stāstījumu par Modernizācijas fondu un citiem finanšu instrumentiem tālāk turpināja VARAM valsts sekretāra vietnieks attīstības instrumentu jautājumos Sandis Cakuls.

Ar jaunā finansēšanas mehānisma – Modernizācijas fonda – palīdzību paredzēts atbalstīt oglekļa mazietilpīgus ieguldījumus, palielināt energoefektivitāti un modernizēt enerģētikas sistēmas. Latvijai pieejamais finansējums turpmākajiem desmit gadiem būs ap 100–120 miljoniem eiro, un prioritāri tiks atbalstīta elektroenerģijas ražošana no atjaunojamajiem energoresursiem, energoefektivitātes uzlabošana transporta, lauksaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas nozarēs un ēkās, enerģijas uzglabāšana, energotīklu modernizēšana un starpsavienojumu palielināšana starp ES dalībvalstīm, kā arī darba ņēmēju kvalifikācijas celšana, pārkvalificēšana un darba meklēšanas iniciatīvas. Līdz 1. jūlijam VARAM kopā ar Ekonomikas ministriju izstrādās Modernizācijas fonda daudzgadu programmas darbības noteikumus, ietverot atbalstāmās aktivitātes, projektu iesniedzēju loku, finansējuma apjomu, īstenošanas termiņu, projektu vērtēšanas un īstenošanas kārtību un rezultātu monitoringu. Pēc tam sekos ierastā procedūra: saskaņošana ar Eiropas Komisiju, Modernizācijas fonda daudzgadu programmas darbības noteikumu apstiprināšana, atklātie projektu konkursi un ieviešanas uzsākšana.

Šobrīd vēl turpinās iepriekšējā plānošanas perioda fondu apguve un šogad sācies jaunais plānošanas periods, tāpēc sanāksmes dalībnieki pārrunāja, kas vēl darāms un precizējams vecā perioda ES finansējuma apguvē, kādas ir aktuālās problēmas un kādi būs pašvaldībām pieejamie finanšu instrumenti jaunajā plānošanas periodā.

S. Cakuls informēja par plānoto ES fondu finansējumu VARAM administrētajos pasākumos: REACT-EU (2014–2020), Atjaunošanas un noturības mehānismu, Darbības programmu Latvijai 2021.–2027. gadam un Taisnīgas pārkārtošanās fondu.

Pirmajā aktivitātē REACT-EU 2014.–2020. gadam indikatīvais finansējums paredzēts ap 90 miljoniem eiro un projektu priekšatlasi plānots uzsākt vēl šomēnes. Līdzekļi tiks piešķirti degradēto teritoriju atjaunošanai uzņēmējdarbības veicināšanai tajās (SAM 5.6.2.), pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanai (SAM 4.2.2.) un atkritumu pārstrādes veicināšanai (5.2.1.2. pasākums).

Atjaunošanas un noturības mehānisma (ANM) indikatīvais finansējums VARAM pasākumiem iezīmēts 388,4 miljonu eiro apmērā, un to atvēlēs “zaļajai” pārejai – pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanai (29,3 milj. eiro), atbalstam biometāna pašvaldību sabiedriskajam transportam/skolēnu autobusiem un atkritumu poligonu transportam un tehnikai (10 milj. eiro), administratīvi teritoriālās reformas ceļu programmai – valsts reģionālajiem un valsts vietējiem autoceļiem (102,3 milj. eiro), industriālajiem parkiem (82,5 milj. eiro) un digitālajai transformācijai (175,3 milj. eiro).

ES fondu Darbības programmā Latvijai 2021.–2027. gadam plānotās VARAM investīcijas paredzētas šādās jomās: 1. politikas mērķim “Viedāka Eiropa”: 1.3.1. IKT risinājumiem un pakalpojumu attīstībai (128,46 milj. eiro); 2. politikas mērķim “Zaļāka Eiropa”: 2.1.1. pašvaldību ēku energoefektivitātei, 2.1.3. pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumiem, 2.2.1. ūdenssaimniecības attīstībai, 2.2.2. aprites ekonomikai un atkritumsaimniecības attīstībai, 2.2.3. dabas aizsardzībai, piesārņojuma mazināšanai un vides izglītībai (316,17 milj. eiro); 4. politikas mērķim “Sociālāka Eiropa”: 4.2.1. pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūrai, 4.2.4. digitālajām prasmēm, 4.3.6. bērnu pieskatīšanas pakalpojumiem (38,95 milj. eiro); 5. politikas mērķim “Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa”: 5.1.1. integrētai teritoriālajai attīstībai: uzņēmējdarbības publiskajai infrastruktūrai, viedajām pašvaldībām, publiskās ārtelpas attīstībai un kapacitātes paaugstināšanai (145,92 milj. eiro). Indikatīvais finansējums – kopā 629,5 miljoni eiro.

Taisnīgas pārkārtošanās fonda (TPF) investīcijas Latvijai paredzētas 191,6 miljonu eiro apmērā: 107,7 miljoni no NextGenerationEU un 83,9 miljoni no daudzgadu finanšu shēmas (MFF). Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā iekļautie pasākumi ir kūdras nozares klimatneitralitātes veicināšana, veicot pētniecības un inovāciju aktivitātes un degradēto purvu rekultivāciju, atbalsts uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai, veicot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku industriālajās zonās ar augstu energopatēriņu, uzņēmējdarbības “zaļināšanas” un produktu attīstības pasākumi, bezizmešu mobilitātes veicināšana pašvaldībās un prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalifikācijas piedāvājuma attīstība.

Pēc prezentācijām izvērsās plašas diskusijas, un komitejas dalībnieki izvirzīja vairākus problēmjautājumus. Viens no tiem ir par notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmas rekonstrukciju apdzīvotās vietās ar cilvēkekvivalentu zem 2000. Trūkstot finanšu līdzekļiem attīrīšanas sistēmu uzlabošanai, var rasties situācija, ka notekūdeņi netiek apsaimniekoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tādējādi piesārņojot apkārtējo vidi. A. Ozola apstiprināja, ka šāds jautājums jau iepriekš ir apspriests ar vairākām pašvaldībām, tomēr papildu finansējums šā jautājuma risināšanai nav paredzēts, arī ES finansējums tam nebūs pieejams. Lai rastu risinājumu notekūdeņu apsaimniekošanas problēmām, iespējas jāmeklē pašvaldību ietvaros, piemēram, aizņēmumi, kā arī, iespējams, administratīvi teritoriālā reforma varēs uzlabot kopējo pārvaldību un efektivizēt pašvaldību darbu. Jebkurā gadījumā investīcijas būs jāmeklē un jāatrod.

Aktuāls ir arī jautājums par upju apsaimniekošanas plānu izstrādi un valsts līdzdalību šajā procesā. A. Ozola uzsvēra, ka jautājums ir svarīgs un parādās arī VARAM darba plānā, tādēļ var runāt, kāds varētu būt iespējamais sadarbības modelis.

Uz LPS jautājumu, vai ir paredzēta nauda pašvaldību un pašvaldību nozīmes koplietošanas meliorācijas infrastruktūrai, atbildes nebija. Komiteja vienojās, ka šis  jautājums jāaktualizē LPS un VARAM 2021. gada sarunās, panākot, ka kādā no fondiem ir šāda aktivitāte un pašvaldības varēs saņemt finansējumu. Zemkopības ministrijai ir paredzēts finansējums tikai valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmām, pašvaldībām ir jābūt pie VARAM aktivitātēm.

Daudzi tehniskie jautājumi tikai uzdoti par šā perioda ES fondu apguves aktualitātēm: gan par iespējām saņemt finansējumu vēl līdz 2021. gada 1. jūlijam, gan par to, kā strādāt ar tehniskajiem projektiem, jau domājot par jaunajiem finanšu instrumentiem.

Sēdes noslēgumā LPS padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe sīkāk iepazīstināja ar Ministru kabinetā apstiprināto Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.–2028. gadam (pieejams šeit). Viņa akcentēja vairākus jautājumus, par kuriem LPS paudusi bažas gan plāna sagatavošanā, gan Ministru kabinetā. Neskaidri ir vēl daudzi jautājumi. Šomēnes notiks Atkritumu apsaimniekošanas tīkliņa sanāksme, kurā visi laipni aicināti piedalīties. Tajā tiks diskutēts par tuvākajiem darbiem – gatavosimies diskusijai ar VARAM par atkritumu apsaimniekošanas reģionu robežu noteikšanu, iezīmēsim pašvaldību kapitālsabiedrību esošo līgumu un kredītsaistību izvērtēšanas un attīstības jautājumus, spriedīsim par iepirkumu veikšanu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā. Visi komitejas dalībnieki lūgti apdomāt un iesūtīt savus jautājumus LPS un VARAM 2021. gada sarunām, lai tos varētu apstiprināt komitejas marta sēdē.

Ar visu plašāk varat iepazīties prezentācijās, kas pieejamas šeit, un noskatoties videoierakstu LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs – Videoarhīvs” vai sekojot šai saitei.

Ivita Peipiņa,

LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos

Sandra Bērziņa,

LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos

Sniedze Sproģe,

LPS padomniece lauku attīstības jautājumos

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

 

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns apstiprināts. Kā to realizēsim?
VARAM aktualitātes 2021. gadā vides, dabas un klimata jomās
Plānotais ES fondu finansējums VARAM administrētajos pasākumos