Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde 7. aprīlī (2021)

LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde 7. aprīlī notika vebināra formā (tiešsaistē), un to vadīja komitejas priekšsēdētājs Guntis Gladkins.

Sēdes videoieraksts pieejams LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs – Tiešraide” vai šeit.

Par darba kārtības pirmo jautājumu – LPS un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) 2021. gada sarunu tēmām – informēja LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa. Galvenās sarunās pārrunājamās tēmas šogad būs LPS un VARAM 2020. gada sarunu protokola izpilde un lielākie problēmjautājumi – investīciju programma valsts autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas (ATR) kontekstā un citi finanšu atbalsta mehānismi ATR mērķu sasniegšanai; finansējuma pieejamība un normatīvais regulējums jūras piekrastes joslas un iekšzemes publisko ūdeņu pārvaldībā, tostarp jūras piekrastes sauszemes daļas noteikšanai; atkritumu apsaimniekošana (atkritumu apsaimniekošanas reģionu reforma, pamatojums, tiesību un saistību pārņemšana, atkritumu apsaimniekošanas centru veidošanas juridiskie aspekti, mērķu sasniegšana atkritumu reģenerācijā, pārstrādē, apglabāšanas straujā mazināšanā, aprites ekonomikas principu ieviešana no atkritumu mazināšanas līdz otrreizējai lietošanai un pārstrādes iespējām); valsts līdzfinansējums pašvaldību koprisinājumu uzturēšanai; nākamā plānošanas perioda (2021‒2027) ERAF finansējums pašvaldību IKT projektiem; reģionālā attīstība un plānošana: administratīvie reģioni, to funkcijas un reģionālā attīstība, īstenošanas atbalsts, Reģionālo politikas pamatnostādņu īstenojamie pasākumi, t. sk. reģionālo centru izvērtējums. Sarunas ar VARAM plānotas maijā.

Tālāk vārds tika dots Vidzemes Augstskolas (VU) rektoram Dr. hist. Gatim Krūmiņam, kurš pastāstīja par projekta “Vērtības darbībā: atbildīgas, drošas un izglītotas pilsoniskās sabiedrības attīstība ar pētniecību un rīcības modeļu izstrādes palīdzību” atziņām un “lokālo identitāti”. Šobrīd daudzas pašvaldības izstrādā savas attīstības programmas, tāpēc gan viņa, gan arī sēdes turpinājumā sniegtā vietējo rīcības grupu pārstāvju prezentācija var būt noderīgas ne tikai plānošanas dokumentu izstrādē, bet arī kalpot ideju ģenerēšanai, kā pēc iespējas mazsāpīgāk pārdzīvot administratīvi teritoriālo reformu un lielo novadu izveidi un kā noturēt un varbūt pat piesaistīt jaunus cilvēkus savai teritorijai.

Gata Krūmiņa stāstījums bija par lokālo identitāti: cik daudz par to šobrīd zinām un ko varētu darīt nākotnē. Viņš parādīja, kā var veidot atbildīgu, drošu un izglītotu pilsonisko sabiedrību ar pētniecības un rīcības modeļu izstrādes palīdzību, un pastāstīja par aptaujas rezultātiem. Šajā aptaujā respondenti atbildējuši uz jautājumiem, vai viņi spēj sevi identificēt ar kādu no Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem un vai jūtas cieši piederīgi kādai vietai Latvijā un ar to lepojas. Aptaujas rezultāti ļauj izdarīt secinājumus, ka lokālā identitāte ir ļoti būtiska jaunās paaudzes sasniegšanai, daudz spēcīgāka tā ir ārpus Rīgas un arī citu tautību iedzīvotājiem ir augsta lokālas piederības sajūta, taču viņi to retāk spēj identificēt kultūrvēsturiskā dimensijā. Atziņa: lokālo identitāti nepieciešams stiprināt rīcībpolitikas līmenī un vēsturiskās identitātes jautājumi jāiekļauj arī jaunās novadu reformas dienaskārtībā. VU rektors uzskata, ka lokālās identitātes stiprināšanai jāveido plašs savstarpēji saistītu pasākumu klāsts, sākot no akadēmiskiem pētījumiem, to rezultātu pārneses uz plašāku sabiedrību, lokālās novadpētniecības stiprināšanas, digitālo avotu uzkrāšanas vietnēm un beidzot ar lokālās identitātes jautājumu integrēšanu izglītības sistēmā. Bet pats svarīgākais katrā vietā ir un būs cilvēki, un, jo lielāki savas vietas patrioti viņi ir, jo ilgāka un saturīgāka nākotne būs viņu pārstāvētajai teritorijai.

Ar sabiedrības virzītu vietējo attīstību – LEADER pieeju, līdzdalību un vietējo kopienu padarīto – iepazīstināja biedrības “Latvijas Lauku forums” izpilddirektore Anita Seļicka un vietējo rīcības grupu pārstāves: Aizkraukles rajona partnerības projektu vadītāja Ilvija Ašmane, Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerības “Kaimiņi” vadītāja Inga Krekele un lauku partnerības “Lielupe” vadītāja Līga Švānberga.

Latvijā ir 35 vietējās rīcības grupas (VRG), kurās apvienojušies lauku iedzīvotāji, uzņēmēji, organizācijas un pašvaldības un kas darbojas noteiktā lauku teritorijā, rūpējoties par sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanu, pārstāvot iedzīvotāju intereses un rūpējoties par attīstības jautājumiem vietējā līmenī. Pēc Zemkopības ministrijas datiem uz 2020. gada 31. decembri, VRG piecu gadu laikā īstenojušas 2857 projektus, no kuriem 1228 bija vietējās ekonomikas stiprināšanai un 1629 iniciatīvas – vietas potenciāla attīstībai, kā arī radītas 226 darba vietas. Arī pašvaldības LEADER programmā ierakstījušas tuvu simtam projektus vietējās ekonomikas stiprināšanai un pusotru tūkstoti iniciatīvu vietas potenciāla attīstībai un piedalās VRG padomēs un ikdienas darbā. Nākamajos gados LEADER paredzēta vienkāršāka administrēšana un jaunas iniciatīvas: uzņēmējdarbības uzsākšanai atbalsts uzņēmējiem līdz 150 tūkstošiem eiro un kooperatīvajām sabiedrībām, iniciatīva #ViedaisCiems, jauniešu projekti un zaļā kursa projekti ražošanai, uzglabāšanas vietām, loģistikai un sadarbības atbalstam. Jāpiebilst, ka šovasar no 16. līdz 18. jūnijam plānots 5. Latvijas Lauku kopienu parlaments ar centrālo norises vietu Gulbenes novada Stāmerienā, protams, ja epidemioloģiskā situācija to ļaus.

Aizkraukles rajona partnerības projektu vadītāja Ilvija Ašmane pastāstīja par diviem starpvalstu projektiem – par aprites ekonomiku lauku reģionos un tajā veikto pētījumu par pieejamajiem bioresursiem un par atjaunojamo enerģiju lauku attīstībai, ilustrējot to ar “zaļajiem” piemēriem savā reģionā. Savukārt Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerības “Kaimiņi” vadītāja Inga Krekele iepazīstināja ar projektu, kas aktivizē Sēlijas mazās apdzīvotās vietas jeb Sēlijas “salas”. Noslēgumā lauku partnerības “Lielupe” vadītāja Līga Švānberga prezentēja Kopdares projektu par iedzīvotāju līdzdalību un sadarbību.

Lauku kopienas būs un pastāvēs arī pēc administratīvi teritoriālās reformas, tāpēc komiteja nolēma rudenī rīkot semināru jaunajām pašvaldībām kopā ar Vidzemes Augstskolu un vietējās rīcības grupām, lai diskutētu un meklētu labākos risinājumus turpmākai sadarbībai un dzīves uzlabošanai laukos.

Ivita Peipiņa,

LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

LPS un VARAM 2021. gada sarunu tēmas
Lokālā identitāte: cik daudz par to šobrīd zinām un ko varētu darīt nākotnē
Sabiedrības virzīta vietējā attīstība