Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Pārrunā Pašvaldību likumprojekta virzību un meliorācijas sistēmas sakārtošanu

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdē trešdien, 8. septembrī, pašvaldību pārstāvji tika iepazīstināti ar Pašvaldību likuma virzību Saeimā un pašvaldību iesaisti likumprojekta izstrādē, kā arī tika pārrunāta meliorācijas sistēmas jomas sakārtošana.

LPS padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča komisijas locekļus informēja par līdzšinējo likumprojekta virzību Saeimā, kā arī aicināja pašvaldību pārstāvjus pieteikties likumprojekta darba grupā, lai sagatavotu vienotu LPS viedokli par normatīvo aktu. Viņa arī informēja, ka līdz šim ir saņemts vairāk nekā 300 priekšlikumu, tai skaitā par pašvaldību autonomajām funkcijām un jaunu uzdevumu deleģēšanu tām.

Izklāstot pašreizējo diskusiju Saeimā par likumprojektu, K. Kinča norādīja, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir panākt vienošanos par pašvaldības definīciju, ņemot vērā tās duālo dabu.

Diskusijas par šo likumprojektu turpināsies vēl līdz gada beigām, komiteja nolēma atkārtoti LPS uzrunāt pašvaldības un paplašināt darba grupas sastāvu.

Pārrunājot meliorācijas sistēmas sakārtošanu, sēdes dalībnieki tika informēti par jautājumiem, kuros panākta vienošanās LPS un Zemkopības ministrijas ikgadējās sarunās. Proti, LPS un Zemkopības ministrija ir vienisprātis, ka meliorācijas sistēma jāuzlūko kā vienots objekts, arī ja iepriekšējos gados ir veikti ieguldījumi un daļa sistēmas šobrīd atrodas pilsētu teritorijās. Tāpat jāparedz investīciju programma neatliekamu un sistēmisku valsts un pašvaldību meliorācijas projektu īstenošanai. Lai neradītu plūdu, palu un pārplūdes draudus, ir jānodrošina, ka visi ceļu atjaunošanas un ūdenssaimniecības projekti tiek projektēti ar ūdens noteci visā apjomā, ne tikai ceļa nodalījuma joslā vai ūdenssaimniecības objekta teritorijā. Jāplāno valsts finansējuma un pašvaldību līdzfinansējuma daļa papildus ES fondu finansējumam, lai ūdens tiek aizvadīts līdz noteces baseinam.

Pašvaldībām aktuāla arī lauku ceļu un tiltu atjaunošana, kur arī jārod finansējums, lai nodrošinātu šo ceļu kravnesību un ceļi būtu izbraucami visu gadu un izmantojami produkcijas pārvadāšanai un kvalitatīvas dzīves telpas nodrošināšanai šajā teritorijā dzīvojošajiem nodokļu maksātājiem.

Savukārt jautājumā par kopējo statistiski teritoriālo vienību (NUTS) klasifikāciju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvis Raivis Bremšmits komitejas locekļus informēja par klasifikācijas maiņu, kas paredz Latvijā izveidot divus NUTS reģionus – Rīgas reģions un pārējā Latvijas daļa, Austrumlatvijas un Rietumlatvijas reģions. Tas ministrijas ieskatā nodrošinātu lielākas atbalsta iespējas no kohēzijas politikas Austrumlatvijas un Rietumlatvijas reģionam, jo tie klasificētos kā mazāk attīstītais reģions.

LPS nav saskaņojusi VARAM ziņojumu par NUTS reģionu iedalījuma maiņu, lūdzot ministriju sagatavot papildu aprēķinus un atspoguļot citu valstu pieredzi.

Darba kārtībā bija jautājums par pašvaldību iesaisti dzīvnieku patversmju uzturēšanā un dzīvnieku reģistrēšanā, kur LPS ieskatā būtu jāpalielina pašvaldību loma dzīvnieku reģistrācijā un pakalpojuma sniegšanas uzraudzībā, ņemot vērā bezatbildīgo izturēšanos pret mājdzīvniekiem, kā rezultātā patversmēs nonāk liels skaits suņu un kaķu.