Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS apvienotā Tautsaimniecības komitejas un Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas 23.februāra sēde

Trešdien, 23.februārī, notika Latvijas Pašvaldību savienības apvienotās Tautsaimniecības komitejas un Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde. Šīs sēdes aktuālais jautājums bija par centralizēto ūdenssaimniecības sistēmu attīstību pašvaldībās, pieejamo valsts atbalstu un notekūdeņu monitoringa ieguvumiem.

 

VARAM Vides aizsardzības departamenta Ūdens resursu nodaļas vadītāja Iveta Teibe informēja par aktualitātēm, kas saistītas ar pašvaldību līdzfinansējumu pieslēgumu ierīkošanai centralizētajiem ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkliem. Ministrija ir izstrādājusi dokumentu – ieteikumus pašvaldību saistošo noteikumu izstrādei par līdzfinansējuma piešķiršanu pieslēgumu centralizētajai ūdenssaimniecības sistēmai ierīkošanai.

Šīs metodiskais materiāls ir pieejams ministrijas mājaslapā, kā arī izsūtīta informācija pašvaldībām.

Tāpat sēdē tika sniegta informācija par esošās situācijas izvērtējumu, kā arī sagatavotajiem priekšlikumiem.

Par valsts aizdevumiem pašvaldībām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai un jau 2021.gadā atbalstītajiem investīciju projektu pieteikumiem no pašvaldībām saistībā ar ūdensapgādes sistēmu attīstību informēja VARAM pārstāvis Varis Putniņš.

To, cik būtiska nozīme ir notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai Latvijā un kādi ieguvumi ir no notekūdeņu monitoringa, stāstīja Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas vadošais pētnieks Sandis Dejus.

Komitejas dalībniekiem tika sniegta informācija par notekūdeņu dūņu raksturīgajām iezīmēm Latvijā, kā arī izklāstīti piemēri, kā notekūdeņu dūņas tiek apsaimniekotas ārvalstīs.

Sabiedrības veselības jomas uzraudzībā liela loma ir notekūdeņu monitoringam, kas jo īpaši ir bijis noderīgs Covid-19 infekcijas pandēmijas laikā. Pašreizējais monitoringa sistēmas tvērums ir 11 monitoringa stacijas Latvijas teritorijā.

Ieguvumi no notekūdeņu monitoringa:

  • iespējams novērot sabiedrības veselības stāvokli un slimību izplatības tendences;
  • iespējams analizēt notekūdeņos konstatēto Covid-19 vīrusa mutāciju izmaiņas apdzīvotajās vietas;
  • iespēja laicīgi konstatēt slimību izplatīšanos;
  • uzkrāta unikāla informācija par Latvijas iedzīvotāju paradumiem un veselības stāvokļa izmaiņām.

 

Aktualitātes, kas saistītas ar pašvaldību līdzfinansējumu pieslēgumu ierīkošanai centralizētajiem ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkliem
Ieteikumi pašvaldību saistošo noteikumu izstrādei par pašvaldības līdzfinansējumu pieslēgumu centralizētajai ūdenssaimniecības sistēmai ierīkošanai
Sākotnējie dati par decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrāciju un uzraudzību pašvaldībās
Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģija Latvijā
Notekūdeņu monitoringu Covid-19 un citu riska faktoru uzraudzībai un kontrolei