Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Dzīvokļu apakškomitejas sēde

4. septembrī notika Latvijas Pašvaldību savienības Dzīvokļu apakškomitejas sēde, ko vadīja Dzīvokļu apakškomitejas priekšsēdētājs Jurijs Strods.

Sēdē tika izskatīti pašvaldību priekšlikumi likumprojektiem “Dzīvojamo telpu īres likums” un “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā"". Sanāksmē piedalījās arī Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders.

Sēdes dalībnieki diskutēja par īrnieku ģimenes locekļu atbildības garantijas regulējumu, pašvaldību tiesībām izdot saistošos noteikumus, bezstrīdus piespiedu nosacījumu izpildes kārtību, kā pašvaldībās noteikt īres maksu un par citiem jautājumiem.

Apakškomiteja konceptuāli atbalstīja abu likumprojektu tālāku virzību.

Sēdes dalībnieki vienojās, ka Dzīvojamo telpu īres likumā:

- jāprecizē īres līguma pārslēgšanas procedūra īrnieka nāves vai ierobežotas rīcībspējas gadījumā un šādos gadījumos pašvaldība to veic, pamatojoties uz saistošajiem noteikumiem;

-  kritēriji sociālo dzīvokļu izīrēšanā ir pašvaldību kompotences jautājums. Pēc piedāvātajiem grozījumiem nav skaidrs, kā pašvaldībai objektīvi izvērtēt, kurām personām sniegt palīdzību, izīrējot pašvaldības dzīvokli, un kurām – sociālo dzīvokli;

- jāsvītro likumprojekta 20.1. pants, jo šā panta nosacījums sašaurina pašvaldības tiesības rīkoties ar savu īpašumu (dzīvojamo telpu), tādējādi apakškomiteja uzskata, ka atsevišķos gadījumos ar domes deleģētu institūciju slēgt apakšīres līgumus ir atļauts.

Vēl apakškomitejas dalībnieki vienojās, ka “Grozījumos likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”":

- jāprecizē norma, kas paredz, ka pēc īres līguma termiņa beigām persona (ģimene) ir zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli, tai ir tiesības prasīt pašvaldībai noslēgt ar to jaunu dzīvojamo telpu īres līgumu tikai saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma noteikumiem;

- papildināms 21.3. pants, tā pirmo daļu aiz vārdiem “ilgāku par trim gadiem” papildinot ar vārdiem “un ja spēkā ir sadarbības līgums ar speciālista darba devēju”, jo trūkst regulējuma, lai spēkā būtu sadarbības līgums ar speciālista darba devēju, kamēr tiek īrēta pašvaldības dzīvojamā telpa;

- precizējams likuma 14. pants: priekšlikums papildināt šā panta 5. punktu aiz vārdiem “atbrīvotas no ieslodzījuma vietas” ar vārdiem “ja tās sodu izcietušas ne mazāk kā sešus mēnešus un”.

Praksē bieži nākas sastapties ar situāciju, ka persona pāris mēnešus ir izcietusi sodu ieslodzījuma vietā un pirms atbrīvošanas tai tiek anulēta deklarētā dzīvesvieta, bet pašvaldībai ir pienākums šo personu uzņemt rindā un ierādīt dzīvojamo telpu.

Apakškomiteja sagatavoja 2019. gada valsts budžeta pieprasījumu mājokļu politikas sadaļā, atbalstot šādus priekšlikumus:

1) vienlaikus ar likumprojektu “Dzīvojamo telpu īres likums” ir jāparedz līdzekļi 3,57 milj. eiro apmērā dzīvojamo telpu atbrīvošanas pabalstiem;

2) lai īstenotu aktivitāti “Atvieglot ģimenēm ar bērniem iespēju nodrošināt pirmo iemaksu”, paredzēt finansējumu no valsts budžeta 2019. gadā – 7,26 miljonus eiro, 2020. gadā –  7,985 miljonus eiro, 2021. gadā – 8,778 miljonus eiro. Tādējādi tiks nodrošināti aizdevumi jaunajām ģimenēm 4,5–5 tūkstoši eiro gadā;

3) konceptuāli atbalstīt īres nama būvniecību – nodrošinot pieejamību iedzīvotājiem kvalitatīvam un pieejamam (mājokļa izdevumi nepārsniedz 30% no saimes ienākumiem) mājoklim reģionos.

Paredzēt valsts budžeta finansējumu, sākot ar 2019. gadu, 30 miljonu eiro apmērā.

Apakškomiteja vienojās par Mājokļu politikas apakštīkla sanāksmes darba kārtību Valmierā.

4. Izskatot jautājumu par iespējamo valsts atbalstu īres namu būvniecībai, apakškomiteja vienojās, ka vienīgais pieņemamais valsts atbalsta veids ir Valsts kases aizdevums, paredzot grantus 30% apmērā, nosakot, ka ir jāizstrādā nacionālā programma īres namu būvniecībai, renovācijai un dzīvojamā fonda saglabāšanai. Īres namu būvniecība ir tikai viens no atbalsta veidiem, ko varēs atļauties tikai tās pašvaldības, kurām ir spēcīgas kapitālsabiedrības, saņemot atbilstošu valsts atbalstu.

Apakškomiteja vienojās, ka nākamajā sēdē tiks izskatīti jautājumi, kas saistīti ar ūdensvadu un kanalizācijas iekšējo tīklu apsaimniekošanu, kā arī situāciju centralizētās ūdensvada un kanalizācijas sistēmas attīstībā.

Aino Salmiņš,

LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos

Sēdes protokols