Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Tautsaimniecības komitejas sēde 17. oktobrī (2018)

17.oktobrī notika LPS Tautsaimniecības komitejas sēde, kurā apskatīja aktualitātes enerģētikas un autotransporta nozarēs. Detalizētai situācijas analīzei uz LPS komisiju bija uzaicināti gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvji, gan elektrības un dabasgāzes apgādes uzņēmumu pārstāvji.

2017. un 2018. gadā elektrības un dabasgāzes  apgādē, atbilstoši ES prasībām, tika mainīta uzņēmumu struktūra un regulēšana: uzņēmumus “Latvenergo” un “Latvijas gāze” sadalīja,  lai enerģētikas pārvade būtu atdalīta no tirdzniecības. Rezultātā šobrīd elektroapgādē darbojas AS “Augstsprieguma tīkli”,  savukārt ar zema un vidēja sprieguma elektroenerģijas pārvadi nodarbojas AS ”Latvenergo” meitasuzņēmums AS “Elektrum”, visbeidzot,  elektroenerģiju klientiem pievada AS “Sadales tīkli”. Dabasgāzes apgādē ir līdzīgi: darbojas AS “Coneksus”, AS “Gaso” un reorganizētā AS “Latvijas gāze”.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētājs Rolands Irklis sniedza ieskatu energoapgādes regulēšanas normatīvu aktualitātēs dabasgāzes apgādes un elektroapgādes nozarēs.

Tik augstas elektrības cenas kā šobrīd biržā nav bijušas kopš Latvija 2015. gada 1. janvārī mājsaimniecībām atvēra elektroenerģijas tirgu. Cena par vienu megavatstundu jūlijā bija 54,56 eiro – tikai 2015. gada oktobrī tā bija augstāka, kad cena sasniedza 56,44 eiro/MWh. Salīdzinot 2017. gada pirmo pusgadu ar 2018. gada pirmo pusi, elektroenerģijas cena Ziemeļvalstīs un Baltijā kāpusi vidēji par 30%. Augusta un septembra mēnešos pastiprinās elektroenerģijas deficīts Ziemeļeiropas elektrotīklos.

Runājot par tarifu izvēli, esošie klienti un mājsaimniecības pamatā izvēlas fiksētos elektroenerģijas tarifus, kā iepriekš,   nevis tarifus, kuru laikā pašam klientam dinamiski jāseko līdzi biržas cenām. Tomēr arī fiksētās cenas tuvākajos mēnešos augs, jo tās jau šobrīd tirgotājiem radot zaudējumus,  

Gāzes tirgus atvērts jau no pagājušā gada pavasara, un pašlaik ir 30 reģistrēti dabasgāzes tirgotāji, bet reāli strādā apmēram 10. Taču tikai 585 klienti ir mainījuši tirgotāju, tai skaitā 575 juridiskās personas. Šī grupa izvēlas galvenokārt mainīgo daļu. Dabasgāzes apgādes aktualitātes klientiem pamatā ir saistībā ar jauno apstiprināto dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifu metodikas piemērošanu no 2019.g.1.janvāra. Bez šīm izmaiņām klientu rēķinu lielumu var ietekmēt  arī dabasgāzes cenu izmaiņas no 1.janvāra. Sākot no 1.janvāra maksājumu par dabasgāzes pakalpojumiem veidos divas daļas: fiksētā daļa un mainīgā daļa, kas būs atkarīga no patērētā dabasgāzes apmēra. Apstiprinātie tarifi ir sadalīti astoņās lietotāju grupās pēc patērētā dabasgāzes apmēra.  Taču, tā kā mainās tarifu sistēma kopumā, kopējie rēķini par dabasgāzi  var pieaugt, jo palielinās fiksētā daļa, bet vienlaicīgi samazinās maksa par patērēto dabasgāzes apmēru. Rēķinu pieaugums īpaši attiecas uz klientiem ar minimālu vai nulles dabasgāzes patēriņu.

SPRK ir veikusi lielu darbu, lai samazinātu dabasgāzes pārvades tarifus. Salīdzinot ar sākotnēji Gaso iesniegto tarifu projektu, regulatoram ir izdevies samazināt vidējo tarifu par 16%. Salīdzinot ar spēkā esošo tarifu, jaunajā tarifā ietvertās izmaksas SPRK ir samazinājis par 8% jeb par 4,5 miljoniem eiro. Jaunie tarifi stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī.

Maksa par patērēto dabasgāzes apmēru visām lietotāju grupām samazinās, salīdzinot ar iepriekšējiem tarifiem. Divas reizes jeb par 48,6% samazināta maksa par patērēto apmēru mājsaimniecības lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai. Savukārt par 23,4% samazināta maksa par patērēto apmēru mājsaimniecības lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei. Bet vēl paliek fiksētā daļa, tāpēc  precīzi prognozēt dabasgāzes gala cenu klientiem pēc 2019.gada 1.janvāra, ir gandrīz neiespējami

Siltumapgādes uzņēmumiem vajadzēs vienoties ar Gaso par ekonomiski pamatotas sistēmas izveidi, atsakoties no liekām jaudām. Izskatās, ka kopumā siltumražotājiem izmaksas  jūtami nepieaugs.

"Gaso" valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane informēja par dabasgāzes apgādes aktualitātēm saistībā ar jauno apstiprināto dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifu metodikas piemērošanu no 2019.g.1.janvāra. (“Gaso” nodarbojas tikai ar dabasgāzes sadali, piegādes līgumus ar klientiem slēdz “Latvijas gāze”).

Jauni sadales tarifi bija nepieciešami, lai pielāgotos esošajai situācijai dabasgāzes tirgū un varētu nodrošināt noteikto dabasgāzes tīkla drošības standartu ievērošanu, veicot nepieciešamās investīcijas gāzes sadales tīkla atjaunošanā un uzturēšanā, lai līdz minimumam samazinātu bīstamu situāciju rašanās iespējas. Jāpasvītro, ka Gaso gadījumā runa ir tikai par dabasgāzes sadales, bet ne par gala tarifiem. Sadales tarifi tikai daļēji ietekmē gala tarifus klientiem.

Līdz šim dabasgāzes patērētāji tika diferencēti tikai pēc to gada patēriņa, neņemot vērā lietotāja pieslēguma jaudu un jaudas izmantošanas efektivitāti. Turpmāk, diferencējot lietotājus, paredzēts ņemt vērā to dabasgāzes patēriņu, atļauto slodzi un pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitāti.

Sākot no 1.janvāra maksājumu par dabasgāzes apgādes sadali veidos divas daļas - fiksētā daļa un mainīgā daļa, kas būs atkarīga no patērētā dabasgāzes apmēra.

Fiksētais maksājums atkarīgs no patērētā dabasgāzes apjoma. Piemēram, fiksētā maksa mājsaimniecībām, kuras dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai,  no 2019. gada 1. janvāra būs 1,77 eiro mēnesī. Savukārt mājsaimniecībām, kuras dabasgāzi izmanto apkurei, fiksētā maksa būs no 1,77 eiro mēnesī par jaudu līdz sešiem kubikmetriem stundā, līdz 6,64 eiro mēnesī par jaudu līdz 10 kubikmetriem stundā. Savukārt mainīgā daļa maksa par patērēto dabasgāzes apmēru visām lietotāju grupām samazinās, salīdzinot ar iepriekšējiem tarifiem. Divas reizes jeb par 48,6% samazināta maksa par patērēto apmēru mājsaimniecības lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai. Savukārt par 23,4% samazināta maksa par patērēto apmēru mājsaimniecības lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei.  

Gala rēķins vidējai mājsaimniecībai, kas dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai, maksājums mēnesī par dabasgāzi pieaugs par 1,35 eiro. Neskatoties uz to, ka daļai mājsaimniecību maksājums nedaudz pieaugs, tomēr no kopējā sabiedrisko pakalpojumu groza maksājums par gāzi veido vismazāko daļu. Jebkurš lietotājs var izmantot GASO sadales maksājumu kalkulatoru, lai aprēķina tarifu, taču tas nav gala maksājums, gala rēķins par patērēto dabasgāzi rezultātā netiek prognozēts.   

Vienlaikus tarifu projektā ir paredzēts arī sezonālais tarifs, kas paredzēts tiem lietotājiem, kuri gāzi izmanto konkrētos mēnešos, piemēram, graudu kaltes. Vidējai mājsaimniecībai, kas dabasgāzi izmanto apkurei ar jaudu līdz sešiem kubikmetriem stundā, maksājums mēnesī par dabasgāzi samazināsies par 2,69 eiro.

AS “Latvijas gāze” Tirdzniecības daļas vadītājs Egīls Lapsalis informēja par dabasgāzes tirdzniecības aktualitātēm un prognozēm 2019.gadam.

Eiropas tirgū ir jūtami pieaugusi dabasgāzes cena. Gāzes cena pieauguma faktori  – Co2 emisijas, dabasgāzes ieguves samazināšanās, pieprasījuma samazināšanās, naftas cenu pieaugums gada laikā  57.75 – 81.63 EUR par barelu. Šie  globālie politiskie un ekonomiskie procesi ietekmēs dabasgāzes cenu arī turpmāk. Tādēļ nevaram pateikt cik maksās gāze nākamgad vasarā. Iecere, ka Klaipēdas LNG termināls varēs samazināt gāzes cenu, nav piepildījusies. 2018 gada janvārī martā gāzes  plūsma no Lietuvas uz Latviju 112 GWh, plūsma no Latvijas uz Lietuvu - 1011 GWh, tas nozīmē ,ka Inčukalna dabas gāzes krātuves ietekme ir izšķiroša gāzes piegādes nodrošināšanā, bet ne cenas veidošanā. Ir izstrādāti 2 projekti, kur uzglabāt sašķidrināto gāzi (LNG), bet tas ir nākotnes jautājums. Tuvākajā nākotnē “Latvijas gāze” domā attīstīt LG iegādes vietās Latvijā, kur nav gāzesvadu, nodrošinot arī attiecīgu iekārtu uzstādīšanu.

Par Latvijas elektroapgādes aktualitātēm un elektrības vairumtirdzniecības cenu prognozēm informēja AS Latvenergo Elektroenerģijas pārdošanas direktors Uldis Mucinieks.

Tik augstas elektrības cenas kā šobrīd biržā nav bijušas teju ne reizi kopš Latvija 2015. gada 1. janvārī mājsaimniecībām atvēra elektroenerģijas tirgu. Cena par vienu megavatstundu jūlijā bija 54,56 eiro – tikai 2015. gada oktobrī tā bija augstāka, kad cena sasniedza 56,44 eiro/MWh. Pārējā laikā cena stabili turējusies no 30 – 45 eiro par megavatstundu. Līdz ar to, salīdzinot 2017. gada pirmo pusgadu ar 2018. gada pirmo pusi, elektroenerģijas cena Ziemeļvalstīs un Baltijā kāpusi vidēji par 30%”. Tas lielā mērā saistīts ar naftas cenas pieaugumu - par 35%, naftas cenai par barelu uzkāpjot līdz 71 ASV dolāram. “Visā Eiropā ir vērojams hidroelektrostaciju izstrādes samazinājums, būtiski, ka Ziemeļvalstu hidrorezervuāru aizpildījums pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2017. gadu, ir aptuveni par 20% zemāks. Pazeminātais ūdens līmenis Eiropas ūdenstilpēs un upēs ietekmējis arī citu elektrostaciju darbību, jo kritusies atomelektrostaciju un termoelektrostaciju dzesēšanas efektivitāte, tādēļ ir būtiski ierobežota šo elektrostaciju jauda.  pārstāvis. Īpaši uzmanīgiem šobrīd jābūt tiem elektrības lietotājiem, kuri izvēlējušies nevis fiksēto tarifu, bet gan tarifu, kura ietvaros pašam klientam jāseko līdzi “NordPool” biržas cenām. Tomēr elektrības cenu līmeņi Baltijas jūras reģionā izlīdzinās.

Prakse rāda, ka klienti pamatā izmanto fiksētos elektroenerģijas tarifus, nevis tarifus, kuru laikā pašam klientam dinamiski jāseko līdzi biržas cenām. Tomēr arī fiksētās cenas tuvākajos mēnešos augs, jo tās jau šobrīd tirgotājiem radot zaudējumus. Līdz ar to brīdī, kad biržas cena normalizēsies, tā klientiem būs atkal izdevīgāka un viņi varēs mainīt savu izvēli. Aicinu klientus, izvēloties fiksēto cenu piedāvājumus, pievērst uzmanību iespējām mainīt savu izvēlēto pakalpojumu – lielā daļā gadījumu pakalpojums tiek fiksēts uz 12 vai pat 24 mēnešiem, kuru laikā cenas var būtiski mainīties. Fiksētās pakalpojumu cenas var būt spēkā dažādus periodus, atbilstoši katra tirgotāja produktu plānošanas principiem. Lielākā daļa tirgotāju fiksēto cenu plānus izvērtē un publicē reizi gadā – nereti kalendārā gada sākumā.

Elektroapgādes sadales tīklu aktuālo informāciju sniedza AS ”Sadales tīkli” valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Sandis Jansons. Darbības efektivitātes paaugstināšanas projekts,  pakalpojumu izmaksu prognoze 2019. gadam, 2018. gada 27. marta izmaiņas "Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem" - risinājums skolām un bērnudārziem vasarā.

A/S “Sadales tīkla” apkalpojamais energotīkls ir viens no visgarākajiem, un ar vismazāko noslodzi starp Baltijas valstīm. Visas tā uzturēšanas izmaksas jāiekļauj tarifos. Taču Sadales tīkls neplāno mainīt elektroenerģijas tarifus, neskatoties uz to, ka pieaug viņiem iepērkamās elektroenerģijas cena. “Sadales tīkls ir veicis un turpina veikt savas darbības un struktūras optimizāciju, būtiski samazinot darbības izmaksas. Tādā veidā, neskatoties uz ievērojamo piegādājamās elektrības cenu kāpumu, tarifi netiks mainīti.

Jautājumā par izmaksu optimizāciju klientiem – “Sadales tīkls neatlaidīgi iesaka klientiem pašiem atteikties no liekajām jaudām, izmantot kopš pavasara pieejamo iespēju līdz 12 mēnešu laikā atteikties no pieslēgumiem, ko izmanto epizodiski. Atkārtota pieslēgšana notiek bez maksas. Piemēram, ja pēdējo 12 mēnešu laikā ir veikti norēķini ne mazāk kā trīs mēnešiem.  Šādu slodzes optimizāciju (atteikšanos vai slodzes samazināšanu) daudzi klienti ir  izmantojuši: pavisam atteikušies 677 objekti, slodzes samazinājumu izmantojuši 305 objektos. Vairāki lauksaimnieki ir veiksmīgi strādājuši ar samazināto jaudu, kas apliecina, ka ir pietiekamas rezerves.

Viens no komitejā apspriestajām tēmām bija par Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 24.maija noteikumos Nr.411 “Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība.”

Noteikumu projekts paredz, ka pašvaldības tiesīgas pilnvarot pašvaldības policiju veikt pasažieru komercpārvadājumu ar taksometriem un vieglajiem automobiļiem kontroli savā administratīvajā teritorijā, kā arī 21.2 punkts paredz, ka pašvaldības policijas darbiniekiem ir tiesības kontrolēt pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un vieglo automobili noteikumu. Komiteja uzskata, ka piedāvātais risinājums   daļēji būtu izmantojams atsevišķās republikas nozīmes pilsētās un arī tikai un vienīgi kā pašvaldības brīvprātīgā funkcija, organizējot atsevišķas izlases veida pārbaudes.  Pēc būtības šie grozījumi sistēmiski neveicina un nenodrošina veikt pasažieru komercpārvadājumu ar taksometriem un vieglajiem automobiļiem kontroli, šāda kārtība absolūti nav piemērojama plānošanas reģionos. Komitejā netika atbildēts arī uz jautājumu  vai pašvaldības kontrolēs pasažieru komercpārvadājumus ar taksometriem un vieglajiem automobiļiem, ja tās neizsniedz speciālās atļaujas (licences).

Latvijas Pašvaldību savienība sarunās ar Satiksmes ministriju šī gada aprīlī atzina, ka Valsts policijas, VID darbs nelegālo pārvadājumu kontroles nodrošināšanā sabiedriskajā transportā, taksometru un pasažieru pārvadājumos ar vieglajiem automobiļiem ir neapmierinošs, taču šajā normatīvā akta projektā par šim institūcijām nekas nav minēts. Komitejas sēdē nolēma nesaskaņot Ministru kabineta noteikumu projektu Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 24. maija noteikumos Nr. 411 “Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība”

Komitejas sēdē skatīja arī Ministru kabineta noteikumu projektu “Autoostu noteikumi”, ko komiteja nolēma nesaskaņot. Noteikumu projekts, valsts dotē pārvadātāju izdevumus un arī izmaksas par autoostas izmantošanu. Lai optimizētu finanšu līdzekļu lietderīgu izlietojumu, plānots pārskatīt autoostu ar dažādu reģionālu nozīmi statusu un sniegto pakalpojumu klāstu. Vērā tiks ņemta autoostas noslodze jeb apkalpoto reisu skaits diennaktī un vidējais apkalpoto pasažieru skaits mēnesī. “Četru gadu laikā izmaksas no valsts budžeta ir pieaugušas par 26,5%. Savukārt šā gada prognozētais izmaksu lielums sasniedz jau gandrīz piecus miljonus,” uzsver ATD.

Ir trīs jautājumi saistībā ar šo MK noteikumu projektu. Pirmkārt, kas notiks ar tām autoostām, kas nespēs kvalificēties jaunajiem noteikumiem. Otrkārt, kādu funkciju turpmāk pildīs Rīgas Starptautiskā autoosta un, treškārt, kāda būs finansēšanas kārtība.

Komiteja uzskata, ka nepieciešams definēt Rīgas SAO noteikt īpašu statusu, definējot tās lomu kā reģionālo pārvadājumu apkalpojošu autoostu. Pretējā gadījums pastāv riski, ka Rīgas SAO var atteikties  no reģionālo pārvadājumu apkalpošanas, kas ievērojami var ietekmēt esošo  pārvadājumu sistēmu.   Nav pamatotu argumentu, kas  nosaka autoostu iedalījumu 3. kategorijās, vismaz 9 autoostas paliek ārpus grupām, par kuru tālāko likteni nekas netiek skaidrots. Komiteja aicina  pārstrādāt noteikumu projekta 2. pielikumu,  paredzot  pavisam citu principu – lai katrs AO turētājs iesniedz līdz noteiktajam datumam  budžeta plānu nākamajam gadam un pēc tā apstiprināšanas tiek aprēķināts un katrai AO paziņota 1 reisa apkalpošanas izmaksa, ko aprēķina. Nav pieņemami, ka maksimālās kompensējamās izmaksas tiek noteiktas balstoties uz citu autoostu izdevumiem, kas darbojas citā novadā, citos apstākļos un ļoti atšķirīgā apjomā. Ir jāvērtē katras autoostas izdevumi un to pamatotība. Šajā gadījumā “vienā katlā” tiek saliktas ļoti atšķirīgas autoostas, proti, vairākas autoostas tiek saliktas vienā grupā ar pasažieru apmaiņas punktiem vai ļoti mazām autoostām, kurās ir tikai soliņš, pieturas zīme, un varbūt konteinera tipa autoosta, un maksimālās kompensējamās izmaksas labākajā gadījumā tiks aprēķinātas no šo autoostu vidējām izmaksām.

Komitejas sēdes videoierakstu varat atrast šeit. 

Aino Salmiņš, LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos

Andris Akermanis, LPS padomnieks enerģētikas jautājumos

Aktuālais dabasgāzes un elektroenerģijas tirgos
Jaunie dabasgāzes sadales sistēmas tarifi
Dabasgāzes tirdzniecības aktualitātes un prognozes 2019. gadam
Elektroenerģijas cenu tendences
Vai un kā AS "Sadales tīkls" efektivitātes plāns ietekmēs klientus
Sēdes protokols