Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Tautsaimniecības komitejas sēde 28. novembrī (2018)

28. novembrī LPS Tautsaimniecības komitejas darba kārtībā bija trīs jautājumi: Vispārējās datu aizsardzības regulas ievērošana būvniecības administratīvajā procesā, Būvniecības informācijas sistēmas attīstība un pirmās kārtas ieviešanas gaita un grozījumi Būvniecības likumā, kas paredz pāreju uz elektronisku būvniecības procesa realizāciju.

Izskatot darba kārtības pirmo punktu par Vispārējās datu aizsardzības regulas ievērošanu būvniecības administratīvajā procesā, Datu valsts inspekcijas (DVI) Reģistrācijas lietu izskatīšanas nodaļas vadītāja Olga Graudiņa sniedza atbildes uz būvvalžu iesniegtajiem jautājumiem. Komitejas locekļi atzīmēja, ka prasību izpildei par Regulas piemērošanu būvniecības nozarē nav vienotu vadlīniju un DVI, Būvniecības valsts kontroles biroja un Ekonomikas ministrijas viedokļi nereti atšķiras. Pašvaldības uzskata, ka vadlīniju izstrāde atvieglotu būvvalžu darbu, taču pagaidām pašvaldībām, visticamāk, pašām būs jāveido datu izvērtējums. Saistībā ar Regulas ieviešanu pašvaldības ir atbildīgas par datu subjektu informēšanu, arī būvniecības digitalizācijā. Pašvaldības var deleģēt atbildību saviem darbiniekiem atbilstoši darba līgumam vai amata aprakstam.

Būvniecības informācijas sistēma, kas tika izstrādāta darbam papīra versijā, attīstās, taču tai ir jābūt gatavai darbam digitālā formā – tā atzina komitejas locekļi, izskatot jautājumu par Būvniecības informācijas sistēmas attīstību un pirmās kārtas ieviešanas gaitu. Komitejas locekļi uzklausīja Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadītāju Svetlanu Mjakuškinu un Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktores vietnieku Andri Lazarevu un atzinīgi novērtēja BVKB darbu Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) pilnveidošanā, atzīstot, ka šogad tas ievērojami uzlabojies, tomēr sistēma, kas sākotnēji tika būvēta darbam papīra formātā, jāpielāgo darbam digitalizācijas versijā. Joprojām ar BIS nestrādā Rīgas dome, jo uzskata, ka šajā sistēmā jāveic būtiski uzlabojumi. Tehniskā komiteja atzina, ka uzlabojusies datu pieejamība no citām sistēmām, kā arī tiek īstenota sasaiste ar Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu, bet jāpilnveido datu aktualizācijas process ar Valsts zemes dienestu un jānodrošina, ka būvvaldēm BIS ir pieejamas aktuālās kadastrālās uzmērīšanas lietas, lai, pieņemot būvi ekspluatācijā, būvētājam nav jāsniedz izdrukas dokumenti būvvaldē. Sarunā tika atzīmēts, ka starp ministrijām nav vienošanos par datu apmaiņu TAPIS sistēmā. Tāpat komitejas locekļi norādīja, ka nepieciešams apmācīt arī pašvaldību politiķus un darbiniekus, lai viņi gūtu priekšstatu par BIS darbības iespējām.

Joprojām atklāts jautājums ir par BIS sasaisti ar vietējo pašvaldību lietvedības sistēmām – BIS attīstības projekta ietvaros to plānots attīstīt. Taču, ņemot vērā, ka būvvaldes izmanto vairāku privāto ražotāju lietvedības sistēmas, procesā ir iesaistīti arī DVS izstrādātāji, kam pašiem jāpieņem lēmums par nepieciešamo izmaiņu. Komitejas dalībnieki saņēma solījumu, ka tiks izstrādāts standartizēts protokols problēmas risinājuma nodrošināšanā.

Abas puses atzina, ka elektroniskā procesa ieviešana būs veiksmīga tikai tad, ja visi būvniecības procesā iesaistītie varēs pilnvērtīgi darboties BIS sistēmā.

Pārejai uz digitalizācijas procesu nepieciešams pārejas laiks – tā nolēma Tautsaimniecības komiteja, izskatot jautājumu par grozījumiem Būvniecības likumā, kas paredz pāreju uz elektronisku būvniecības procesa realizāciju. Komitejas locekļi atzīmēja, ka būvniecības procesa tūlītējai digitalizācijai ir gatavas tikai dažas pašvaldības. Iemesli tam vairāki: sistēmas ieviešanā nav paredzēti līdzekļi pašvaldībām tehniskā, programmnodrošinājuma un citiem IKT resursiem (piemēram, datortehnikai, papildu datoru monitoriem, skeneriem, savienošanai ar pašvaldību informācijas sistēmām u.c.) un pašvaldībām veidojas papildu izdevumi valsts informācijas sistēmu ieviešanas dēļ. BIS vēl nestrādā Rīgas būvvalde, savu gatavību strādāt digitālajā versijā nav apliecinājuši arī inženierkomunikāciju turētāji. Komitejas locekļu priekšlikums digitalizēšanā atvieglot procedūru 1. grupas būvēm pagaidām atbalstīts netika.

Komiteja nolēma atbalstīt grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz būvniecības procesa digitalizāciju ar nosacījumu, ka nepieciešams pārejas laiks – viens gads šā procesa uzsākšanai; aicināt Ekonomikas ministriju izvērtēt procedūru vienkāršošanu 1. grupas būvju būvniecības procesam.

Sēdes videoieraksts pieejams LPS interneta vietnē www.lps.lv, sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs” vai sekojot šai saitei.

Aino Salmiņš,

LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos

Par Vispārējās Datu aizsardzības regulas ievērošanu būvniecības administratīvā procesa ietvaros
Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstība (1.kārta)
Sēdes protokols