Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Tautsaimniecības komitejas sēde 20. februārī (2019)

20. februārī LPS Tautsaimniecības komitejas sēdē izskatāmais pamatjautājums bija Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) 2021.–2030. gadam izaicinājumi pašvaldībām un ar to saistītie jautājumi – ES fondu aktualitātes klimata un enerģētikas jomā, transports un energoefektivitāte, nākotnes vīzija elektrības, dabasgāzes un ūdeņraža resursu izmantošanā sabiedriskajā transportā un obligātā iepirkuma komponentes (OIK) ietekme uz siltumapgādes tarifiem.

Komitejas viesi bija Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš, Eiropas Savienības fondu stratēģijas departamenta direktora vietnieks Boriss Kņigins un Publisko investīciju attīstības nodaļas vadītāja Anita Kalniņa, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Ivo Ošenieks, Zemgales plānošanas reģiona projektu speciālists Raitis Madžulis un Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas prezidente Ina Bērziņa-Veita.

Apspriežot Nacionālo enerģētikas un klimata plānu, tika uzsvērts, ka būtiski šajā plānā paredzēt arī reģionālās sadarbības principus: tas nozīmē, ka Latvijai jārēķinās arī ar citu valstu, īpaši Baltijas valstu, plānu savstarpējas papildināšanas iespējām. Pastāv reālas bažas, ka uzstādītie mērķi un uzdevumi atjaunojamo energoresursu izmantošanai transportā nav reāli, sevišķi kumulatīvā energoietaupījuma mērķis, kura rezultatīvie radītāji tiek prasīti dubultoti – 19,87 TWh.

Īstenojot šajā plānā izvirzītos mērķus, jārēķinās ar to, ka samazināsies pieejamo grantu apjoms individuālajiem pieteicējiem un šo mērķu sasniegšanai būs jāmeklē citi finanšu instrumenti. Diemžēl nav definēts valsts un pašvaldību līdzfinansējums šo mērķu sasniegšanai.

Latvijas NEKP patlaban izstrādāts pirmais variants, kas iesniegts apspriešanai Eiropas Komisijā. Plānā galvenais akcents likts uz energoefektivitāti, CO₂ izmešu samazināšanu un atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu. Vairākas pašvaldības jau ir izstrādājušas energovadības un efektivitātes plānus, un komitejas sēdē tika prezentēta pieredze Zemgales reģiona energoefektivitātes plāna gatavošanā.

Komiteja pieņēma zināšanai Ekonomikas un Finanšu ministrijas informāciju, taču vienlaikus atzīmēja, ka Latvijas uzņemtās saistības AER īpatsvaru enerģijas galapatēriņā palielināt uz 45% būtu rūpīgi jāizvērtē. Jau tagad Latvijas enerģētikā AER īpatsvars tuvojas 40% (trešais augstākais līmenis ES), un rūpīgi jāizanalizē, vai šāds AER līmenis rada ieguvumus vai zaudējumus Latvijas iedzīvotājiem. Lielāks nekā Latvijā atjaunīgās enerģijas īpatsvars sasniegts Zviedrijā, kur tas bija 54,5% no kopējās patērētās enerģijas – valsts par 5,5 procentpunktiem jau ir pārsniegusi tai noteikto ES mērķi 2020. gadam –, kā arī Somijā, kur tas 2017. gadā veidoja 41%, kas ir par trīs procentpunktiem vairāk par bloka noteikto mērķi. Savukārt Latvijā IKP/iedz. rādītājs 2017. gadā bija ceturtais zemākais Eiropas Savienībā. Lielāko devumu enerģijas patēriņa ietaupījumā dod mājsaimes (50% no kopējā ietaupījuma) un pakalpojumu sektors (28%), bet pārējo – rūpniecības un transporta sektors.

Pasākumi mājsaimēs un pakalpojumu sektorā galvenokārt virzīti uz enerģijas patēriņa samazināšanu ēku apsildei (ēku renovācija), bet transportā paredz straujāku pašreizējā autotransporta nomaiņu uz efektīvāku, taču nav skaidras elektromobiļu ieviešanas iespējas. LPPA prezidents Ivo Ošenieks uzsvēra, ka pirms plāna apstiprināšanas ir jāizvērtē, cik izmaksās infrastruktūra un transportlīdzekļu iegāde, t.sk. elektrības jaudas pieslēgumi, lai nodrošinātu visu nepieciešamo elektroautobusu uzlādi, dabasgāzes uzpildes un ūdeņraža uzpildes infrastruktūras izveide, jo Latvijā autobusu uzpildei tādas nav.

Komiteja neatbalstīja Ekonomikas ministrijas ieceri valsts atbalstu atsevišķām plāna darbībām balstīt uz pašvaldību iedzīvotāju ienākuma nodokli un nekustamā īpašuma nodokli, kas veido pašvaldību budžetu.

Vislielākās diskusijas izraisīja OIK jautājums, kur pavērusies neparedzēta šķautne: gaidot un cerot, ka OIK tiks atcelta un pazemināsies maksājumi par elektrību, palaists garām fakts, ka diezgan daudzi centrālapkures uzņēmumi ir OIK saņēmēji. Pastāv riski, ka tūlītēja OIK atcelšana atsevišķos gadījumos var izraisīt centralizētās siltumapgādes maksājumu pieaugumu par 20–40%, kas ir daudz vairāk par ekonomiju elektrības jomā. Dalībnieki vienojās, ka, atceļot OIK, to nedrīkst mehāniski attiecināt uz centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem no obligātajā iepirkumā iesaistītajiem uzņēmumiem. Ir jānodala tās koģenerācijas stacijas, kas darbojas centralizētajā siltumumapgādē, un katra situācija jāizvērtē atsevišķi. Par šo problemātiku LPS kopā ar Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociāciju sagatavos vēstuli Ekonomikas ministrijai.

Komitejas sēdē sniegtās prezentācijas atradīsit zemāk.

Sēdes videoieraksts pieejams LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs” vai šeit.

Aino Salmiņš,

LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos,

Andris Akermanis,

LPS padomnieks enerģētikas jautājumos

EM - Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. - 2030.gadam
FM - ES fondu aktualitātes klimata un enerģētikas jomā
LPPA - Transports un energoefektivitāte, nākotnes vīzija elektrības, dabasgāzes vai ūdeņraža resursu izmantošana sabiedriskajā transportā
ZPR - Zemgales plānošanas reģiona Enerģētikas rīcības plāns 2018.-2025.g.
LSUA
FORTUM - Informācija par AER un valsts atbalsta tiesiskumu
LPS - Īsi par NEKP (un OIK)