Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Tautsaimniecības komitejas sēde 20. martā (2019)

20. martā LPS Tautsaimniecības komitejas sēdei bija divas daļas – atklātā un slēgtā.

Sēdes atklātajā daļā, kas tika translēta tiešraidē (videoieraksts šeit), par būves informācijas modelēšanas (BIM) risinājumu ieviešanu būvniecības nozarē stāstīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis un Latvijas Būvju informācijas modelēšanas biedrības (LatBIM) pārstāvis Deivijs Šīraks, kuri ir pārliecināti, ka, ieviešot BIM kā nozares mugurkaulu, mainīsies būvniecības nozares kultūra.

Izmantojot BIM sistēmu, tiek savietotas iespējas projektēt, būvēt un apsaimniekot, tiek radītas iespējas maksimāli apmierināt pasūtītāja vēlmes, ne tikai uzmodelējot vēlmēm atbilstošu ēku, bet, projektēšanas laikā operatīvāk saskatot un izslēdzot projektēšanas kļūdas, var precīzāk noteikt būvniecības termiņus, kas pēdējo gadu projektos ir bijis viens no galvenajiem cēloņiem projektu izmaksu palielinājumam. Ar BIM palīdzību iespējams virtuāli izplānot katru soli pirms būvniecības uzsākšanas.

BIM tehnoloģijas iespējas un ieguvumi:

* nodrošina uz savstarpējo sadarbību un atbildību balstītu visu projektā iesaistīto pušu piedalīšanos projekta realizācijā, no projekta plānošanas, modelēšanas, būvniecības simulācijas līdz pat objekta apsaimniekošanai;

* būtiski samazina projekta dokumentācijas kļūdu riskus;

* ļauj uzlabot projekta kvalitāti, samazināt izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā, kā arī palielina energoefektivitāti un ilgtspējību;

* nodrošina kvalitatīvu un ticamu būvizmaksu noteikšanu.

Sēdes slēgtajā daļā pašvaldību vadītāji, izpilddirektori un speciālisti kopā ar Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem sprieda par būvniecības procesa dalībnieku atbildību un kompetences sadalījumu Ekonomikas ministrijas piedāvātajos grozījumos Būvniecības likumā.

Ekonomikas ministrija izsludinājusi un nodevusi sabiedriskajai apspriešanai likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā”, kur iecerēts precīzi definēt visu būvniecībā iesaistīto pušu (ne tikai būvvalžu) atbildību un kompetences sadalījumu. LPS ir atbalstījusi ieceri, ka ar grozījumiem būtu precīzi jānosaka atbildīgais par katru būvniecības posmu, skaidri definējot visu iesaistīto atbildību.

LPS Tautsaimniecības komiteja, apspriežot būvvalžu atbildību, nonāca pie viedokļa, ka vietējās pašvaldības būvvaldei jānodrošina būvniecības administratīvā procesa tiesiskums, bet nebūtu jāatbild par būvniecības ieceres dokumentu satura atbilstību normatīvo aktu prasībām, kas ir sertificēto būvspeciālistu profesionālā atbildība. Būvvaldes atbildība regulējumā būtu nostiprināma tikai kā tiesības, nevis kā pienākums, un būvvalde neuzņemtos nekādu atbildību par būvprojekta saturu, par ko atbild būvprojekta izstrādātājs. Būvvaldes kompetencē nevajadzētu paredzēt būvprojektēšanas dokumentācijas kvalitātes pārbaudi, bet tikai noteiktā apmērā tās atbilstību teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu un arhitektoniskā veidola noteiktajām prasībām un būves novietojuma prasībām (aizsargājot trešo personu intereses). No būvvaldes kompetences atbildības būtu izslēdzami vides pieejamības un insolācijas jautājumi.

Jautājumā par būvdarbu vadītāju un būvprojektu vadītāju atbildību diskusijas dalībnieki nonāca pie secinājuma, ka sadalījums nav jāmaina: būvspeciālistam ir jānodrošina projektētās un uzbūvētās būves atbilstība būvniecību reglamentējošo aktu prasībām, un būvdarbu veicējs ir būvkomersants, kas veic būvdarbus savām vajadzībām vai pamatojoties uz noslēgto rakstveida līgumu ar būvniecības ierosinātāju vai citu personu, vai būvētājs.

Par pasūtītāja atbildību pašvaldību domas ir šādas: pasūtītājs neatbild par kaitējumu trešajām personām līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā un būvdarbu garantijas laikā, jebkuram būvniecības procesa dalībniekam jāuzņemas daļa savu risku. Būvprojektēšanas veicējam atšķirībā no pasūtītāja ir speciālas zināšanas, lai novērtētu, vai viņa rīcībā ir visa nepieciešamā informācija. Nekad nebūs precīzi noteikta viena būvniecības procesa dalībnieka atbildība. Būvdarbu līgumā var, piemēram, paredzēt, ka būvdarbu veicējs uzņemas atbildību par būves atbilstību normatīvo aktu prasībām neatkarīgi no iespējamām kļūdām būvprojektēšanas dokumentācijā. Uzstādījums – rast veiksmīgu risinājumu trešo personu tiesiskajai aizsardzībai, arī likumā definējot būvniecības civiltiesiskās apdrošināšanas polišu minimālā seguma prasības, līdzīgi kā OCTA gadījumā.

Komiteja vienojās konceptuāli piekrist Būvniecības likuma deklarētajam klusēšanas-piekrišanas principam ar šādiem nosacījumiem:

‒ šā principa ieviešanai nepieciešams pārejas laiks, jo, pastāvot nesakārtotām būvniecības procesa dalībnieku atbildības un kompetences attiecībām, tūlītēja tā pielietošana nav iespējama;

‒ vispirms jādefinē vai speciālajos būvnoteikumos jānosaka, kurām būvniecības iecerēm, būvju un inženierbūvju grupām šāds princips būtu piemērojams vispirms (iespējams, ka to varētu attiecināt uz 1. grupas būvju novietošanu vai būvniecību vai 1. grupas ēku vai tās daļas vienkāršoto atjaunošanu);

‒ BIS jānosaka, kā tiks veikta atzīme būvniecības ieceres dokumentos, kur tiks piemērots klusēšanas-piekrišanas princips.

Jautājumu par Būvniecības valsts kontroles biroja kompetenci vienojās izvērtēt paplašinātā LPS Būvniecības apakškomitejas sēdē.

Aino Salmiņš,

LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos

Ekonomikas ministrija - Grozījumi Būvniecības likumā
LPS - būvniecības problemātika