Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Tautsaimniecības komitejas sēde 29. maijā (2019)

29. maijā notika kārtējā LPS Tautsaimniecības komitejas sēde, un tā tika translēta tiešraidē (videoieraksts pieejams šeit).

Sēdē izskatāmais pamatjautājums bija par reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta koncepciju 2021.‒2030. gadam, kas būs pamats sabiedriskā transporta iepirkumam turpmākajos gados. Komitejas sēdē piedalījās arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits un LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

Par reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta koncepciju informēja Autotransporta direkcijas Valdes loceklis Kristiāns Godiņš (koncepciju skatiet zemāk!). Viņš uzsvēra, ka desmit gadu laikā maršrutu tīkls nav mainījies, kaut gan iedzīvotāju skaits, kuriem nepieciešami pārvadājumi, samazinās. Pašvaldību iebildumus valsts pasūtījuma apjoma samazinājumam par 17% valsts pārstāvis noraidīja, jo pārvadājumu apjoms tiekot pārskatīts, atbilstoši palielinot dzelzceļa pārvadājumu un komercpārvadājumu īpatsvaru, izslēdzot tehniskos maršrutus. K. Godiņš atzīmēja, ka pašlaik puse esot koncesijas līgumi, kur izmaksu pieaugums ir ievērojams, un otra puse, kur līgumcenas izmaksas tiekot samazinātas.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzsvēra galveno mērķi – uzlabot pakalpojumu kvalitāti, nodrošinot līdzvērtīgus sabiedriskā transporta pakalpojumus visā valstī, ieviešot multimodāla sabiedriskā transporta sistēmu. Piedāvājot komercpārvadājumus, iedzīvotājiem saglabāsies alternatīva pārvadājumiem pa dzelzceļu. Ja līdz gada beigām nesekmēsies elektrovilcienu iepirkums, tiks organizēts konkurss. Komercpārvadājumus organizēs tur, kur alternatīva ir dzelzceļa pārvadājumi, bez maksas piedāvātie būs mazapdzīvotās vietās – mazāk par 4 iedz. uz km, vai valsts dotācija ir lielāka par 85%, bezmaksas maršruti tiks pārskatīti reizi trijos gados.

Komitejas locekļi uzsvēra, ka šajā gadījuma pastāv problēma, ka Pierīgas reģionā var strauji pieaugt skolēnu pārvadājumu skaits. Ar sabiedriskā transporta koncepcijā izvirzīto mērķu un principu īstenošanu Rīgas plānošanas reģionā jāpanāk būtisks privātā transporta lietojuma īpatsvara samazinājums, tādēļ jāgarantē stabils, drošs, ērts un izmaksās samērojams sabiedriskais transports. Tomēr pašreiz salīdzinoši blīvi apdzīvotajā Rīgas metropoles areālā transporta infrastruktūras pieejamība, jo sevišķi dzelzceļa tīklojums nav pietiekams, kas pārvietošanās laika, izmaksu un ērtuma ziņā veicina privātā transporta izmantošanu.

Komiteja konceptuāli atbalsta reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta koncepcijā 2021.‒2030. gadam izvirzītos sabiedriskā transporta sistēmas mērķus, kas paredz nodrošināt labu sasniedzamību, sniedzot efektīvus transporta pakalpojumus visos novados (reģionos), lai veicinātu to līdzsvarotu attīstību; veicināt sociālo integrāciju, uzlabojot transporta pakalpojumu pieejamību visām iedzīvotāju grupām.

Komitejas locekļi sniegto informāciju pieņēma zināšanai, taču atzina, ka piedāvātā sabiedriskā transporta koncepcija, kas lielā mērā orientēta uz līdzekļu ietaupījumu un pasažieru mehānisku pārcelšanu no autobusu pārvadājumiem uz dzelzceļa pārvadājumiem, var radīt virkni risku sabiedriskā transporta pieejamībai.

Vienlaikus komiteja atzīmēja, ka piedāvātie sabiedriskā transporta koncepcijas risinājumi īstenojami, secīgi nonākot pie visu priekšnosacījumu izpildes, tātad – piedāvātajos risinājumos būtiski iztrūkst pārejas perioda scenārija, kur šo mērķu sasniegšanā jānovērš šādi riski:

* pieejamības riski:

‒ valsts garantētā sabiedriskā transporta pakalpojuma apjoma samazinājums iedzīvotājiem par autobusu pārvadājumiem 17%,

‒ komercpārvadājumu ieviešana Rīgas plānošanas reģionā bez pietiekama pieejamības izvērtējuma un pamatprincipiem komercpārvadājumiem, negarantē visiem iedzīvotājiem līdzvērtīgu sabiedriskā transporta pakalpojuma saņemšanu, var radīt ietekmi uz nelegālo pārvadājumu apjoma pieaugumu,

‒ sabiedriskā transporta līdzekļu – autobusu un dzelzceļa pārvadājumu efektīva savietojamība iespējama tikai pēc infrastruktūras sakārtošanas pie dzelzceļa stacijām (multimodālās stacijas izbūve, tajā skaitā papildu stāvlaukumu izbūve);

* finanšu riski – valsts negarantē pasūtīto apjomu un daļa no pasūtītā apjoma var tikt noteikti kā komercpārvadājumi;

* pārvadātāju riski:

‒ līgumcenas noteikšana trim periodiem desmit gadu laikā (2021‒2024, 2025‒2027, 2028‒2030), līgumcenas nav paredzēts indeksēt vai pārskatīt,

‒ konkursa prasības ierobežo iespējas uzņēmumiem aizņemties.

Komiteja atzina, ka gaidāmo pašvaldību un izglītības reformu rezultātā pieaugs skolēnu pārvadājumu apjoms, tāpēc nolēma aicināt Satiksmes ministriju un LPS gadskārtējās sarunās vienoties par kritērijiem atsevišķa mērķdotācijas apjoma piešķiršanai skolēnu pārvadājumu nodrošināšanai reģionālajā maršrutu tīklā, kā arī aicināt Satiksmes ministriju steidzami izstādāt normatīvo regulējumu komercpārvadājumiem un bezmaksas transportam un organizēt sarunas ar VARAM par maršrutu tīkla apjomu un iespējamām korekcijām saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu.

Par Tautsaimniecības komitejas sēdes otro jautājumu – iespējamiem grozījumiem Enerģētikas likumā un pieprasījumu ES fondu nākamajam periodam informēja LPS padomnieks enerģētikas jautājumos Andris Akermanis.

Enerģētikas likumā jau kopš 2018. gada beigām tika gatavotas izmaiņas – lai iekļautu tajā administratīvos pārkāpumus enerģētikas jomā (elektrības, gāzes un siltumapgādes jomā).

Papildus pēc 2018. gada septembra Baltijas valstu vienošanās par vienota gāzes tirgus izveidošanu parādījās nepieciešamība pēc izmaiņām dabasgāzes normatīvajā regulējumā, jo Latvijā ir vienīgā lielā gāzes krātuve – Inčukalnā. Tādēļ šāgada sākumā tika sagatavotas un iesniegtas komisijā izmaiņas dabasgāzes regulējumā.

Abas šīs izmaiņas aprīlī tika skatītas un akceptētas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdēs.

Taču 22. maijā komisijas sēdē pēkšņi tika iesniegti izskatīšanai Ekonomikas ministrijas sagatavotie priekšlikumi par izmaiņām kopējā enerģētikas regulējumā. Izmaiņu galvenā būtība – atcelt energoapgādes uzņēmumu licencēšanu, aizstājot to ar vienkāršu reģistrēšanu.

Šāda pieeja ir nepieņemama gan no pašvaldību, gan arī no centralizēto siltumapgādes uzņēmumu viedokļa.

Patlaban pašvaldību siltumapgādes uzņēmumi tiek licencēti Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā atbilstoši MK noteikumiem “Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi”, ar kuriem uzņēmumiem tiek dotas tiesības un uzlikti pienākumi un ierobežojumi atbilstoši nepieciešamībai attiecīgajā pašvaldībā.

Ja siltumapgādē uzņēmumi tiek vienkārši reģistrēti, tad nav likumiska pamata reģistrējot izvirzīt uzņēmumiem kādas prasības, un viena centralizēta uzņēmuma vietā pilsētā var reģistrēties daudzi decentralizēti siltumuzņēmumi. Vietās, kur ir pieejama dabasgāze, ļoti iespējams, ka decentralizētie uzņēmumi to izmantos, jo dabasgāzes katli ir lētāki nekā šķeldas katlumāju ierīkošana. Tādā veidā var faktiski paralizēt centralizēto siltumapgādi.

Centralizētās siltumapgādes uzņēmumi patlaban iespēju robežās maksimāli atteikušies no fosilā kurināmā – dabasgāzes un, izmantojot ES fondus, pārgājuši uz šķeldas kurināšanu, veiksmīgi samazinot izmešus, tā pildot Eiropas Savienības prasības.

Ja centralizētā siltumapgāde tiks sagrauta, tas noteikti apdraudēs arī izmešu samazināšanu, kas savukārt apdraud Latvijas apņemšanos samazināt izmešus un draud ar ES sankcijām.

Komiteja nolēma nosūtīt vēstuli Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Aino Salmiņš,

LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos,

Andris Akermanis,

LPS padomnieks enerģētikas jautājumos

 

Sabiedriskā transporta nākotnes koncepcija no 2021.līdz 2030. gadam