Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Tautsaimniecības komitejas sēde 21. augustā (2019)

21. augustā notika Latvijas Pašvaldību savienības Tautsaimniecības komitejas sēde, kas tika translēta tiešraidē. Videoieraksts pieejams šeit

Kā pirmo jautājumu komitejā skatīja Latvijas Bankas prognozi par ietaupījumiem no administratīvi teritoriālas reformas (ATR), kur LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis, izanalizējot datus, aprēķinos konstatēja vairākas neprecizitātes. LPS vecākais padomnieks, pētnieks, Dr. phys., Dr. oec. Māris Pūķis, komentējot jūnijā publiskoto Latvijas Bankas diskusiju dokumentu “Kas nosaka pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības”, uzsvēra, ka lielāks ne vienmēr ir efektīvāks. Dokumentā izpētīts, ka, palielinot vidējo iedzīvotāju skaitu novadā, varēs ietaupīt 180 miljonus eiro gadā. Šādu argumentu min arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības  ministrija (VARAM), publiski diskutējot par ATR ieguvumiem.

Tomēr M. Pūķis, veicot diskusiju dokumentā minēto datu izpēti, nonācis pie citiem secinājumiem, kā arī pie cita skatījuma uz Latvijas Bankas pētījumu. Par šiem secinājumiem LPS arī informējusi Latvijas Banku un saņēmusi vairākus papildu skaidrojumus, kas gan fizikas un ekonomikas doktoru M. Pūķi tomēr nepārliecina. Sīkāk par šo jautājumu lasiet šeit.

Satiksmes ministrijai un VARAM joprojām nav konkrēta rīcības plāna autoceļu infrastruktūras sakārtošanai

Komitejā skatīja jautājumu par iespējamo risinājumu autoceļu valstiskajam un reģionālajam pārvaldības un finansējuma modelim, rīcības plānu valsts reģionālo un valsts vietējo autoceļu sakārtošanas programmai, salāgojot to ar ATR. LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš uzsvēra, kā šī komitejas sēde ir orientēta uz nākamo gadu budžeta ietvara sagatavošanu, lai būtu iekļautas pēc iespējas visas vajadzības, tai skaitā arī jāsaprot, vai plānotās reformas notiek ar vai bez funkcionētspējīgas infrastruktūras. Uz LPS sagatavoto vēstuli, kas 19. jūnijā tika izsūtīta Ministru prezidentam, satiksmes, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un finanšu ministram, aicinot nekavējoties ķerties pie konkrēta plāna izstrādes ceļu infrastruktūras sakārtošanai, vēl joprojām nav saņemta atbilde. Tika aptaujātas visas pašvaldības, šobrīd no 80 pašvaldībām saņemti dati par neatliekami remontējamiem valsts reģionālajiem un valsts vietējiem autoceļiem. Pašvaldību aptaujas liecina, ka, lai sakārtotu 1112 km reģionālo ceļu un nodrošinātu drošu satiksmi uz 1305 km valsts vietējo autoceļu, kas ved līdz attīstības centriem, nepieciešami vismaz 1,2 miljardi eiro. Komitejas locekļi uzsvēra, ka vienlaikus ar ATR projektu valdībā būtu iesniedzams vismaz rīcības plāns valsts reģionālo un vietējo ceļu sakārtošanas programmai, kā arī konceptuālajam risinājumam valstiskajam un reģionālajam pārvaldības līmenim un finansējuma modelim autoceļu nozarē.

Sola 300 miljonus autoceļiem, termiņi un kritēriji nav zināmi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks pašvaldību un reģionālajos jautājumos Madars Lasmanis informēja, ka VARAM ir iesniegusi Finanšu ministrijai 3 gadu budžeta plānā 300 miljonu eiro pieprasījumu valsts reģionālo un vietējo ceļu sakārtošanai. Pašlaik LPS rīcībā gan nav nekādas informācijas, ka 3 gadu ietvara budžetā šāds finansējums ir paredzēts.

Vai novadi, kuri jau reformējušies, saņems Goda rakstu vai jaunu ceļu?

Komiteja nesaņēma atbildes uz jautājumiem, kādas kategorijas ceļiem finansējums tiek paredzēts, kādi būs kritēriji finansējuma piešķiršanai. M. Lasmanis gan zināja teikt, ka katrs reformētais novads saņemšot finansējumu vienam ceļam, kas pašvaldībām būtu svarīgs saistībā ar veicamajiem pakalpojumiem. Konkrētākas atbildes tikšot sniegtas pēc 2020. gada budžeta apstiprināšanas. “Ir skaidrs, ka, jo mazāk pašvaldību, jo mazāks būs vajadzīgs finansējums ceļiem, jo tiek apgalvots, ka būs nepieciešams viens ceļš,” tā LPS padomnieks A. Salmiņš.  “Vai novadi, kuri jau reformējušies, saņems goda rakstu vai finansējumu jaunam ceļam?” VARAM pārstāvim jautāja Alūksnes mērs Arturs Dukulis.

Biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” Valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš uzsvēra situācijas nopietnību ceļu nozarē. Šobrīd ceļu būvniekiem tiek radīti zaudējumi, jo nav iespējams darbus plānot uz priekšu. A. Bērziņš arī norādīja, ka pietrūkst horizontālās sasaistes ar ministrijām, kura būtu nepieciešama infrastruktūras nodrošināšanai, lai radītu pamatu izsludinātām reformām. Izvairīgs šai jautājumā bija arī Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Komitejas sēdē tika nolemts aicināt valdību vienlaicīgi ar budžeta projektu iesniegt MK apstiprināšanai valsts reģionālo un vietējo ceļu sakārtošanas programmu 2020.–2027. gadam, kā arī sagatavot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai aktualizētu valsts ceļu dalījumu reģionālajos un vietējos autoceļos. Komiteja arī aicina VARAM pārstāvjus iespējami tuvākajā laikā piedalīties LPS Tautsaimniecības komitejā, lai informētu pašvaldības par konkrētu rīcības plānu valsts reģionālo un vietējo ceļu sakārtošanai saistībā ar ATR.

Jautājumā par grozījumiem Sabiedriskā transporta pakalpojuma likumā A. Salmiņš informēja, ka likumprojekts sagatavots, lai legalizētu iepirkuma nosacījumus sabiedriskā transporta pakalpojumu organizācijai. Jau iepriekšējās komitejā tika fiksēts, ka ierobežota finansējuma ietvarā (vidējais samazinājums 17%) organizētais iepirkums var radīt draudus transporta pieejamībā iedzīvotājiem. Pašlaik nav atbildes, vai attaisnosies komercpārvadājumu ieviešana Rīgas plānošanas reģionā, kas notikusi bez pietiekama pieejamības un ekonomiskā pamata. Pastāv risks, ka uz pašvaldību rēķina varētu pieaugt skolēnu pārvadājumu apjoms. Tas var veicināt nelegālo pārvadājumu apjoma pieaugumu. Tā kā finansējuma bāze sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā parasti ir 10–15% no nepieciešamā, likuma norma, kas paredz pašvaldībām iespēju līdzfinansēt sabiedriskā transporta pakalpojumus, var kļūt par obligātu priekšnosacījumu. Tas nav pieņemami, vēl jo vairāk, grozījumi likumprojektā nosaka, ka izšķirošā balss lēmuma pieņemšanā būs Sabiedriskā transporta padomes priekšsēdētājam (valsts pārstāvim).

Komiteja nolēma likumprojektu nesaskaņot (skatīt zemāk pievienotos dokumentus).

Sēdes slēgtajā daļā izskatīja jautājumu par iespējamo finansējumu autoceļiem un sabiedriskajam transportam 2020. gadā.

 

Aino Salmiņš,

LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos

Par LB prognozi “ieguvumiem” no ATR
Reformas bez infrastruktūras?
Par LPS viedokli grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojuma likumā
Par grozījumiem Autoceļu likumā
Grozījumi MK noteikumos Nr.173 “Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība”