Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Tautsaimniecības komitejas sēde 28. novembrī (2019) Salaspilī

LPS Tautsaimniecības komitejas sēde 28. novembrī notika izbraukumā – Salaspilī, uzņēmumā “Salaspils siltums”.

Darba kārtības pirmā tēma bija par enerģētiku un elektroenerģijas un siltumapgādes regulēšanu. LPS padomnieks enerģētikas jautājumos Andris Akermanis iepazīstināja ar aktualitātēm, apkures sezonu uzsākot: republikas pilsētās siltumtarifi pamatā ir bez lielām izmaiņām – dažviet tas paaugstināts (Rīgā, Daugavpilī, Ogrē), vairākās vietās Regulatoram iesniegti tarifu projekti ar paaugstinājumu (Mālpilī, Siguldā, Talsos, Saldū u. c.), taču lielākajā daļā pilsētu siltumtarifi ir bez izmaiņām. Attiecībā uz parādiem par siltumu jau trešo gadu vērojama tendence tiem samazināties – gan parādiem par konkrēto iepriekšējo apkures sezonu, gan arī samazinās kopējais parādu apjoms par siltumu (t. s. vecie parādi).

Runājot par situāciju obligātās elektroenerģijas iepirkuma komponentes (OIK) jomā, kā zināms, pagājušajā gadā strādāja liela komisija ministra Arvila Ašeradena vadībā, tagad Saeimā ir izveidota un strādā Saeimas deputātu komisija. Taču OIK jautājums ir tik sarežģīts, ka to var atrisināt tikai pamazām, sperot juridiski pareizus soļus. Patlaban Ekonomikas ministrija atcēlusi OIK atbalstu 16 stacijām, pieņemti 58 lēmumi par noteiktā OIK apmēra samazinājumu, daudzām stacijām izteikti brīdinājumi. Tas nozīmē, ka jau esošo normatīvu ietvaros kontrole pār OIK atbalsta saņēmējiem ir ļoti pastiprināta. Darbu pie OIK nozares sakārtošanas jau divus mēnešus turpina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politika komisija – veicot izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā. Ar likuma spēku turpmāk tiks noteiktas stingras prasības OIK saņēmējiem.

Tēmu turpināja Sabiedriskā pakalpojuma regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta direktore Līga Kurevska. Dienu iepriekš SPRK Padomes sēdē tika apstiprināta OIK, kas stāsies spēkā 1. janvārī. Obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu vidējā vērtība nākamajā gadā saglabāsies līdzšinējā līmenī – 22,68 EUR/MWh jeb 0,02268 EUR/kWh. Valsts budžeta dotācija obligāto iepirkumu izmaksu segšanai nākamgad būs līdz šim zemākā – 13,53 miljoni eiro (augstākā bija 2016. gadā – 78,92 miljoni eiro). Brīdī, kad šī dotācija samazināsies līdz 0 eiro, arī iedzīvotāju maksājums rēķinos par OIK sāks samazināties. Stāstot par jaunajiem grozījumiem, L. Kurevska uzsvēra divus būtiskus jaunumus: mainīta pieeja, kā tiek aprēķināts OIK, un noteikts, kas ir lietderīgais siltums. Savā prezentācijā viņa minēja kapitāla atdeves metodikas grozījumus, pāreju uz spēkā esošo kapitālatdeves likmi jeb WACC, apstiprināto sadales sistēmas tarifu, kas pirmo reizi ir samazināts, un regulējumu siltumapgādē.

Pašvaldībām ieteicams izpētīt Elektroenerģijas tirgus likuma 3.1. punktu par centralizēto siltumapgādes sistēmu, kur noteikti trīs siltumapgādes veidi: individuālā siltumapgāde (viena ēka, sadales nav) un lokālā siltumapgāde (iekšējie tīkli), ko valsts neregulē, un trešā grupa – centralizētā siltumapgāde, kas pakļaujas regulējumam. Ja centralizētie tīkli apgādā arī kādas citas atsevišķas ēkas, tad tā ir individuālā apgāde, un cenu šajā gadījumā nosaka pašvaldība vai dalībnieki vienojas.

Papildus tika runāts arī par elektroenerģijas nodokli. Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis metodisko materiālu par elektroenerģijas nodokli (pieejams šeit), skaidrojot nodokļa maksāšanas pamatprincipus, nodokļa atbrīvojumu un atvieglojumus, kā arī aprēķināšanas, deklarēšanas un maksāšanas kārtību. Elektroenerģijas nodokļa likums attiecas uz personām, kas veic elektroenerģijas ražošanu, sadali, piegādi, tirdzniecību un citas darbības ar elektroenerģiju, taču ar metodisko materiālu noderīgi iepazīties arī mazajiem ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo un patērē pašu vajadzībām, tiem, kam pienākas nodokļa atbrīvojumi un atvieglojumi, un, protams, ikvienam interesentam.

Par priekšlikumiem, kas iesniegti grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā, pastāstīja Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) Valdes asistente Laura Bluša. Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā paredz sakārtot lēmumu pieņemšanu par remontdarbu veikšanu un citiem ieguldījumiem situācijā, kad uz viena zemesgabala atrodas vairākas dzīvojamās ēkas, kā arī paredz atjaunot iespēju sadalīt dzīvokļu īpašumos vairākas dzīvojamās ēkas uz viena zemesgabala. L. Bluša uzsvēra, ka galvenais jautājums ir par to, kā būtu iespējams sadalīt īpašumus un risināt domājamo daļu piederību, tādējādi atrisinot arī lēmumu pieņemšanu.

Pārejot uz sanāksmes nākamo darba kārtības jautājumu par aktualitātēm mājokļu politikas normatīvajos aktos, NNĪAA pārstāve atgādināja šovasar nosūtīto vēstuli Ministru prezidentam, finanšu un ekonomikas ministriem un sadarbības platformas “Demogrāfisko lietu centrs” vadītājam, ko parakstījuši Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Finanšu nozares asociācijas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā vadītāji. Vēstulē akcentētā mājokļu garantiju programmas nepieciešamība sakrīt arī ar LPS viedokli, ka ar precīzi tēmētiem garantiju instrumentiem no valsts puses varētu palīdzēt iegādāties mājokli jaunajām ģimenēm. Protams, vēl labāk būtu, ja programmu paplašinātu un uzlabotu, lai īpaši atbalstītu ilgtspējīgu un energoefektīvu mājokļu iegādi.

LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš minēja Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolā ierakstīto, ka Ekonomikas ministrijai līdz 2020. gada 1. augustam ikgadējās sarunās ar LPS jāpiedāvā risinājumi par mērķdotāciju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu izmaksai denacionalizēto namu īrniekiem, par valsts atbalsta programmu īres namu būvniecībai un ilgtermiņa saistībām energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Viņš atzīmēja, ka grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā joprojām neatbild uz jautājumu, vai nepieciešams izdalīt specifisku īpašuma formu – dzīvokļa īpašumu kā reālu daļu, bet zemi kā kopīpašumu, kā to reģistrēt Zemesgrāmatā u. c.

Vēl šogad paredzēta LPS mājokļu tīkla sanāksme (plānota 16. decembrī), jo jārod atbildes uz vairākiem konceptuāliem jautājumiem: vai nepieciešama valsts iejaukšanās īres namu būvniecībā; kā definēt tirgus nepilnību īres tirgū; kas drīkst iejaukties; kā formulēt valsts atbalsta izņēmumus komercdarbībai; kā definēt personu grupas, kam piemērojami valsts atbalsta izņēmumi mājokļu pieejamībā; mājokļu pieejamības definējums; mājokļu būvniecība kā vispārējās nozīmes pakalpojums; vai pašvaldībām nepieciešams savs dzīvojamais fonds; ko darīt ar neprivatizēto īres fondu pašvaldībās un īres līguma termiņiem; vai pašvaldību dzīvojamais fonds izmantojams tikai atbilstoši likumam “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”; vienota izpratne par sociālo dzīvokli un vairākiem citiem.

SIA “Salaspils siltums” Valdes locekle, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas prezidente Ina Bērziņa-Veita pastāstīja par pašvaldības energoplāna izstrādi un pasākumiem siltumapgādes un uzņēmuma infrastruktūras attīstībā. “Salaspils siltums” ir pirmrindnieks šajā jomā ne tikai Latvijā, bet visā Austrumeiropā un no ierindas postpadomju katlumājas izaudzis par pasaules līmeņa uzņēmumu. Šāgada sākumā Salaspilī tika uzsākta vērienīga projekta realizācija, kas izmaksāja 7,26 miljonus eiro (2,73 miljoni – ES Kohēzijas fonda finansējums, 1,78 miljoni – SIA “Salaspils siltums” līdzekļi un 2,75 miljoni – kredīts uz 15 gadiem) un noslēdzās 12. septembrī ar Latvijā un Baltijā pirmās lielizmēra saules siltumenerģijas stacijas atklāšanu. Apjomīgais projekts ietver 6,5 ha lielu lauku, kurā uzstādīti 1720 saules kolektori, 8000 m3 akumulācijas tvertni un 3 MW šķeldas katlumāju ar dūmgāzu kondensatoru. Iekārtojot saules kolektoru lauku ar akumulācijas tvertni, “Salaspils siltums” ir pirmais uzņēmums Latvijā, kurš izveidojis centralizēto siltumapgādes sistēmu, kas izmanto saules enerģiju. Tvertne akumulēs dienā saņemto saules siltumu, kas pēc vajadzības tiks ieplūdināts pilsētas maģistrālajos tīklos, tādējādi saražojot 12 000 MWh siltuma gadā. Līdz ar šādas sistēmas izveidi siltumenerģija 90% apmērā tiks ražota, izmantojot tikai atjaunojamos energoresursus, un Salaspils novada iedzīvotājiem siltuma tarifi samazināsies vismaz par 5%. Par uzņēmuma attīstību un projekta atdevi jau tagad liecina iespaidīgi skaitļi: relatīvie siltuma zudumi 2011. gadā bija 21,97%, bet 2018. gadā – 9,26%. Līdz 2012. gadam energoresursu struktūru veidoja iepirktā koģenerācija (41%) un dabasgāze (59%), bet 2017. gadā – šķelda (50%), iepirktā koģenerācija (21%), dabasgāze (18%) un kondensators (11%). Pēc projekta energoresursu struktūra ir šāda: šķelda – 61%, dabasgāze – 9%, kondensators – 10%, saule – 20%. Taču vislabākais apliecinājums šā projekta efektivitātei un dzīvotspējai ir tarifs, kas no 71,93 EUR/MWh 2010. gadā ir samazinājies līdz 55,24 EUR/MWh, un patlaban ir iesniegts vēl tarifu samazinājums, pateicoties saules enerģijas izmantošanai.

Tautsaimniecības komitejas izbraukuma sēdes dalībniekiem bija iespēja savām acīm apskatīt uzņēmuma “Salaspils siltums” veikto katlumājas rekonstrukciju un solāro siltumenerģijas ražošanu saules paneļu parkā. Dažu mēnešu laikā, kopš Salaspils vidi rotā jaunās sastāvdaļas, kas īpaši izceļas saulainā laikā un vislabāk redzamas no paaugstinājuma vai putna lidojuma, te netrūkst arī ekskursantu un pieredzes apguvēju un turpmāk to būs vēl vairāk. Namamāte Ina Bērziņa-Veita ciemiņus izvada ar novēlējumu: “Lai saulaini!”

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

SPRK prezentācija par aktualitātēm elektroenerģijas un siltumapgādes regulēšanā
NNĪAA prezentācija par teritorijas koncepta plānu
LPS prezentācija par mājokļu problemātiku
"Salaspils siltuma" darbība un attīstība