Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Apvienotā LPS Tautsaimniecības un Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde 21. oktobrī (2020)

21. oktobrī attālināti notika apvienotā LPS Tautsaimniecības komitejas un Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde, kas tika organizēta sadarbībā ar Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociāciju (LŪKA). Eksperti un pašvaldību pārstāvji vairāku stundu garumā diskutēja par problēmām un izaicinājumiem ūdenssaimniecības pakalpojumu organizēšanā, ilgtermiņa stratēģiju un sistēmisku pieeju.

Sēde notika divās daļās. Pirmā – atklātā daļa – tika translēta tiešraidē, un tās videoieraksts pieejams LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs – Videoarhīvs” vai sekojot šai saitei.

Pasākuma mērķis bija kopīgi visām iesaistītajām pusēm – gan valsts politikas veidotājiem, gan pašvaldībām, gan nozares profesionāļiem – rast vienotu redzējumu par efektīviem risinājumiem ūdensapgādei un notekūdeņu apsaimniekošanai Latvijā un visaptverošas ceļa kartes veidošanu ūdenssaimniecības pakalpojumu ilgtspējīgai politikai un sistēmiskai pieejai, tajā skaitā finansējuma piesaistei. Ūdensapgāde un notekūdeņu apsaimniekošana ir ļoti būtiska valsts un pašvaldības funkcija, kas ietekmē ne tikai vidi, bet arī iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Tomēr tās realizācijā konstatētas problēmas, līdz ar to ir nepieciešama kompleksa un visaptveroša šo funkciju un pakalpojumu plānošana.

Diskusiju atklāja Valsts kontroles (VK) Piektā revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins, kurš informēja par VK revīzijas rezultātiem “Vai valstī izveidotā notekūdeņu savākšanas, novadīšanas un attīrīšanas sistēma nodrošina vides aizsardzību pret komunālo notekūdeņu kaitīgo ietekmi?” (šeit). Revīzija veikta desmit pašvaldībās: Aizputes, Bauskas, Engures, Jelgavas, Līvānu, Preiļu, Skrundas, Tukuma, Vecumnieku un Viesītes novada pašvaldībā un tajā konstatēts, ka notekūdeņu savākšanas, novadīšanas un attīrīšanas jomā joprojām ir neatrisinātas problēmas un vēl daudz darāmā. VK atzinusi, ka problēmu risināšana notekūdeņu apsaimniekošanas jomā ir ieilgusi, kaut tajā veikti ieguldījumi viena miljarda eiro apmērā un izbūvēta vērienīga centralizēto notekūdeņu sistēma un attīrīšanas iekārtas. Taču liela daļa notekūdeņu netiek savākta, pārāk maz vēl pieslēgumu centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, decentralizēto kanalizācijas sistēmu notekūdeņi netiek pienācīgi izvesti, un divas trešdaļas mājsaimniecību nodod notekūdeņus reizi gadā vai nenodod vispār, neviens nezina, kur paliek 74% notekūdeņu. Valsts kontrole iemeslus tam saredz neskaidrībā par centralizētās kanalizācijas izbūvi (nepilnīgiem teritorijas plānošanas dokumentiem, pieslēgumu izbūves kritēriju neesamību apbūves noteikumos), līdzfinansējuma trūkumā pieslēgumiem, uzraudzības trūkumā pār noteikumu ievērošanu, nepamatoti augstā maksā par asenizācijas pakalpojumiem, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu nepietiekamās jaudās un to rezervju trūkumā u. c. Apzinot esošos un gaidāmos izaicinājumus, VK skaidri arī iezīmējusi pašvaldībās veicamos darbus un akcentējusi politikas veidotāju uzmanību uz problēmjautājumiem, kuriem ir jārod risinājumi valstiskā līmenī. Darba rezultātā papildus revīzijas ziņojumam un sniegtajiem ieteikumiem Valsts kontrole sagatavojusi pašnovērtējuma anketu, ar kuras palīdzību jebkura Latvijas pašvaldība var objektīvi un vispusīgi izvērtēt situāciju notekūdeņu apsaimniekošanas jomā un izvēlēties sabiedrības interesēm atbilstošākos risinājumus. Pēcvārdam E. Korčagins aicināja noskatīties filmiņu par VK revīzijā konstatēto, ko varat izdarīt arī jūs (šeit)!

Par valsts politiku notekūdeņu apsaimniekošanas jomā – notekūdeņu apsaimniekošanas un dzeramā ūdens investīciju plānu 2021.–2027. gadam, politikas instrumentiem mājsaimniecību pieslēgumiem centralizētajām kanalizācijas sistēmām, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jaudu problemātikas risinājumiem, priekšlikumiem decentralizētās kanalizācijas sistēmas pakalpojumu uzraudzībā un aglomerāciju noteikšanas politiku – informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola, uzsverot vides kvalitāti, kas atkarīga arī no ūdenssaimniecības stāvokļa, un VARAM Vides aizsardzības departamenta Ūdens resursu nodaļas vadītāja Iveta Teibe, kura raksturoja aktualitātes notekūdeņu apsaimniekošanas jomā un minēja politikas dokumentus, kas jau tapuši un iecerēti. Notekūdeņu apsaimniekošanas un dzeramā ūdens investīciju plānā 2021.–2027. gadam noteiktas trīs prioritātes: kanalizācijas tīklu attīstība ārpus pašreizējo aglomerāciju robežām, investīcijas notekūdeņu attīrīšanas kvalitātes uzlabošanā un notekūdeņu dūņu apsaimniekošana. Ūdensapgādes investīciju plānā turpmākajiem septiņiem gadiem investīciju ieguldījumu virzieni prioritārā kārtībā ir šādi: dzeramā ūdens ieguve, sagatavošana, uzglabāšana un padeve; ūdensapgādes tīklu paplašināšana; ūdensapgādes tīklu rekonstrukcija; energoefektivitātes pasākumi. Lai veicinātu mājsaimniecību pieslēgumus centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, pašvaldības var pieteikt projektus valsts aizdevuma programmai, un atbalstu jau ir saņēmušas četras pašvaldības. Rezumējot stāstījumu, I. Teibe nosauca VARAM prioritātes politikas veidošanā: Latvijas un Eiropas tiesību aktu mērķu sasniegšana; ražošanas notekūdeņi; lietus notekūdeņi, notekūdeņu dūņu apsaimniekošana; decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošana. Patlaban ministrija strādā pie valsts mēroga stratēģijas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai un plāno piesaistīt atbalstu ilgtspējīgu lietusūdeņu noteces sistēmu izveidei pilsētās.

Diskusijā piedalījās arī Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas pārstāvji, akcentējot problēmas un izaicinājumus ūdenssaimniecības pakalpojumu organizēšanā. LŪKA izpilddirektors Sandis Dejus pie ūdenssaimniecības problēmām minēja gan vēsturiskās (neattīrītu notekūdeņu izlaide vidē un neatbilstošs dzeramais ūdens), gan šodienas (netiek izmantoti centralizētie pakalpojumi, decentralizētas kanalizācijas sistēmas, lietusūdeņu un gruntsūdeņu infiltrācija, nepietiekamas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jaudas, notekūdeņu dūņu apsaimniekošana), gan arī nepietiekamo speciālistu skaitu un lielu to vidējo vecumu. Šo problēmu iespējamos risinājumus viņš saredz atbilstošā pieejamajā finansējumā no Eiropas Savienības, valsts un pašvaldības atbalsta, kas šobrīd ir tikai ap 7% no nepieciešamā, samērīgos tarifos, mūsdienīgā izglītībā gan pieredzējušiem, gan jaunajiem speciālistiem un pamatotā pakalpojumu sniedzēju centralizēšanā. Galvenās eksperta atziņas – ūdenssaimniecības pakalpojumu nozarei pirmām kārtām nepieciešama ilgtspējīga politika un sistēmiska pieeja, taču ne mazāk svarīga ir sabiedrības izglītošana un ceļa karte pašvaldībām.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis savā prezentācijā runāja par ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu politiku pašvaldībās, ūdenssaimniecības pakalpojumu organizatorisko struktūru un maksas regulēšanu par asenizācijas notekūdeņu izvešanu. Viņš atzīmēja, ka SPRK nosaka tarifus tikai komersantiem, bet, ja ūdenssaimniecības pakalpojumus veic pašvaldība pati, tad Regulators tarifus nenosaka. Ūdenssaimniecības nozares izaicinājumi tuvākajos gados būs ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšana pēc administratīvi teritoriālās reformas un tarifu aprēķināšanas metodikas aktualizēšana līdz nākamā gada beigām – gan tarifu piemērošanas periodiskums, gan divdaļīgais tarifs ūdensapgādē, gan arī ūdens zudumu samazināšana.

Interesantu piedāvājumu, kas var palīdzēt jomas sakārtošanai un pašvaldībām, sniedza LPS sistēmu analītiķis Jānis Upenieks, kurš iepazīstināja ar eksperimentālās statistikas datu pielietojuma iespējām aglomerāciju noteikšanā. LPS ir radījusi rīku, kas blīvi apdzīvotās teritorijās parāda dažādus datus par pastāvīgo iedzīvotāju skaitu pēc dzimuma, vecuma un tautības, darba ņēmēju mēneša vidējos un mediānas bruto darba ienākumus, nodarbināto iedzīvotāju radīto pievienoto un produkcijas vērtību pēc faktiskās dzīvesvietas u. c. LPS izstrādātā aplikācija pieejama šeit.

Sēdes slēgtajā daļā diskusiju par ūdenssaimniecības pakalpojumu organizēšanu pēc administratīvi teritoriālās reformas vadīja AS “Mārupes komunālie pakalpojumi” izpilddirektore Dace Šveide.

Diskusijas pirmā tēma bija par to, kā organizēt ūdenssaimniecības pakalpojumus – centralizēti vai decentralizēti un kā plānot novada komunālo pakalpojumu reorganizācijas procesu, un par to izteicās LŪKA Valdes locekle Antra Alksne, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks un SPRK Padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis. Otrā tēma bija par centralizāciju, labās prakses piemēriem, problēmām, risinājumiem un ūdenssaimniecību tarifu politiku, kur komiteju dalībnieki uzklausīja LŪKA Valdes locekli, SIA “Dobeles ūdens” Valdes locekli Daini Miezīti. Par trešo tēmu – plānošanu un aglomerāciju noteikšanu un kanalizācijas sistēmu teritoriālo plānošanu un aglomerāciju noteikšanu – pieredzē dalījās Mārupes novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Ilze Krēmere.

Sēdes noslēgumā Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija nonāca pie kopīga viedokļa par Valsts kontroles revīzijas rezultātiem, kā rezultātā tapusi vēstule par to, ka ūdenssaimniecības pakalpojumu nozarei nepieciešama ilgtspējīga politika un sistēmiska pieeja.

LPS un LŪKA vienojas par šādu pasākumu īstenošanu Valsts kontroles revīzijā konstatēto problēmjautājumu risināšanai:

* pieņemt zināšanai Valsts kontroles revīzijas “Vai valstī izveidotā notekūdeņu savākšanas, novadīšanas un attīrīšanas sistēma nodrošina vides aizsardzību pret komunālo notekūdeņu kaitīgo ietekmi?” secinājumus;

* atzīst, ka notekūdeņu savākšanas, novadīšanas un attīrīšanas sistēmas un ar to saistītā politika nebūs efektīva, ja valstī netiks ieviesta un īstenota ilgtspējīga, vienota un sistēmiska pieeja ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanā ar skaidri iezīmētiem iespējamajiem ES, valstij, pašvaldībai un ūdenssaimniecībai pieejamiem finanšu avotiem un atbalstu;

* sadarboties šādu aktivitāšu īstenošanā:

‒ iedzīvotāju izglītošana;

‒ rekomendāciju sagatavošana pašvaldību saistošo noteikumu izstrādē par pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanu pievadu izbūvei;

‒ atbalsta mehānismu izstrāde pašvaldības kapitālsabiedrībām, kuras izmantos atliktos maksājumus pievadu izbūvē;

‒ ūdenssaimniecības nozares un pakalpojumu sniedzēju attīstības ceļa kartes izstrāde:

* vienojoties par tehniski ekonomiskā pamatojuma principiem institucionālās pārvaldes formas izvēlei ūdenssaimniecības pakalpojumu jomā;

* iekļaujot pašvaldību ūdenssaimniecību kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijas atbilstības un sasaistes ar novada (pašvaldības) plānošanas dokumentiem izvērtēšanu;

* vienojoties par sadarbības un līdzfinansēšanas principiem lietus notekūdeņu sistēmu plānošanā izbūvei un esošo lietus notekūdeņu tīklu atvienošanai no saimnieciskās kanalizācijas.

Aino Salmiņš,

LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

VK - Ieilgusi problēmu risināšana notekūdeņu apsaimniekošanas jomā
LŪKA - Problēmas un izaicinājumi ūdenssaimniecības pakalpojumu organizācijā