Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Dzīvokļu apakškomitejas sēde 25. novembrī (2020)

25. novembrī LPS Dzīvokļu apakškomitejas un Mājokļu politikas tīkla sēde tika organizēta attālināti. Tajā apsprieda jautājumus saistībā ar mājokļu pieejamību un īres tirgus attīstību un grozījumus Īres likumā, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un Dzīvokļa īpašuma likumā.

Sarunu par mājokļu pieejamības un īres namu atbalsta programmas konceptu un atbalsta instrumenta izveidi īres namu būvniecībai un dzīvojamā fonda uzlabošanai ievadīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilze Beināre (viņas prezentācija zemāk).

Iespēja dzīvot kvalitatīvā mājoklī par pieejamām cenām ir mūsdienu pamatvajadzība, taču iedzīvotāju vajadzības pēc pieejama mājokļa netiek apmierinātas un liels skaits mājsaimju dzīvo zemas kvalitātes mājokļos vai izmaksas par mājokli ir tik augstas, ka to segšana sagādā lielas grūtības. Iedzīvotāju zemais ienākumu līmenis, mājokļu trūkums vietās, kur veidojas darbavietas, un augstais izdevumu īpatsvars mājoklim, kas jāatvēl no cilvēku ienākumiem, ir viens no būtiskākajiem iemesliem iedzīvotāju emigrācijai uz ārvalstīm un nespējai darbaspēku noturēt Latvijā, tas bremzē uzņēmējdarbības paplašināšanos un attīstību un rada draudus ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai un Covid-19 pandēmijas seku veiksmīgai pārvarēšanai. Pašvaldībās kvalitatīvu mājokļu piedāvājums ir ierobežots un tikpat kā nepastāv īres tirgus. Tas mazina mobilitāti, bet privātais sektors atturas veikt investīcijas īres namu būvniecībā, jo daudzviet īres maksa no jauna uzbūvētajos mājokļos pārsniegtu vidējo īres maksas līmeni, ko nosaka iedzīvotāju zemie ienākumi.

Lai kompleksi risinātu mājokļu izaicinājumus, Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā ar Eiropas atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma palīdzību realizēt mājokļu pieejamības reformu. EM plāno dzīvojamo fondu attīstīt trīs virzienos: izmaksu ziņā pieejamu īres māju būvniecība (finansējums – 120 miljoni eiro; atbalsta instruments – ilgtermiņa aizdevums ar zemu procentu likmi), daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība (finansējums – 40 miljoni eiro; atbalsta instruments – finanšu instruments (garantija) jaunu daudzdzīvokļu namu celtniecībai) un sociālo mājokļu pieejamība (finansējums – 70 miljoni eiro kā granti pašvaldībām jau esošo sociālo mājokļu atjaunošanai vai jaunu būvniecībai; dotācija 70% apmērā no attiecināmajām izmaksām). Pirmie divi atbalsta instrumenti domāti jebkuram nekustamā īpašuma attīstītājam, bet trešais – pašvaldībām.

Pašvaldību savienība atbalsta EM piedāvājumu ar Atveseļošanas plāna palīdzību veicināt izmaksu ziņā pieejamu īres māju būvniecību un atsevišķos gadījumos paredzēt arī īri ar izpirkumu, attīstīt zemu izmaksu mājokļu pieejamību, kā arī mājokļu būvniecību, pamatojoties uz tirgus nosacījumiem, kur tas ir ekonomiski pamatoti, kopumā aktivitātēm piešķirot vismaz 230 miljonus eiro. Dzīvokļu apakškomitejas dalībnieki nolēma sagatavot vēstuli ekonomikas ministram, paužot atbalstu Ekonomikas ministrijas izstrādātajam priekšlikumam mājokļu pieejamības programmām paredzēt 230 miljonu eiro lielu finansējumu no Eiropas atveseļošanas un noturības mehānisma.

Turklāt LPS uzskata, ka aprites ekonomikā Latvija var rādīt priekšzīmi Eiropas Savienībā, jo būvizstrādājumu ilgtspējas jautājumu iespējams risināt ar koka vairākdzīvokļu māju attīstību, kas palīdzētu sasniegt klimatneitralitāti un lieti izmantotu pētniecības, inovācijas un digitalizācijas potenciālu. Par koka vairākdzīvokļu māju būvniecību sēdes dalībniekiem pastāstīja Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta direktors Andrejs Domkins un ugunsdrošības inženieris Edvīns Grants.

Savukārt LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane minēja, ka lietderīgi būtu izvērtēt vairākus scenārijus, piemēram, attīstīt projektus, kuros savus līdzekļus iegulda pensiju fondi, apdrošinātāji vai institucionālie investori. LPS atbalsta īres māju ar izpirkumu attīstību, kur pašvaldība ar jauno speciālistu noslēgtu īres līgumu uz 5–7 gadiem, paredzot, ka īre tālāk kalpo kā pirmā iemaksa, sociālo īres dzīvokļu attīstību un koka ēku būvniecību. Viņas prezentācijā zemāk atradīsit arī interesantu piedāvājumu par pašvaldību kompetences centru zaļā kursa inovācijām.

Latvijas Pašvaldību savienība saredz būtisku pašvaldību lomu mājokļu pieejamības programmu īstenošanā un ir gatava aktīvi līdzdarboties mājokļu pieejamības programmu tālākā izstrādē, lai rastu labāko risinājumu sen nepieciešamajam atbalstam.

“Tā kā Latvijā gandrīz puse mājsaimju nevar pretendēt uz mājokļa pabalstiem vai arī pašvaldības vai sociālo mājokli, jo ir pārāk “turīgas”, tomēr nevar atļauties hipotekāro kredītu, Ekonomikas ministrijas piedāvājumu izmaksu ziņā pieejamu īres mājokļu būvniecībai uzskatām par ļoti perspektīvu. LPS līdzšinējo sadarbību ar ministriju vērtējam kā sekmīgu un ceram, ka izdosies vienoties un kopā izstrādāt arī konkrētus atbalsta instrumentus,” norāda LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš.

Sēdes dalībnieki izskatīja arī priekšlikumus Īres likumam uz trešo lasījumu un grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un Dzīvokļa īpašuma likumā, ar ko iepazīstināja Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders.

Aino Salmiņš,

LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

Mājokļu pieejamības reforma, EM prezentācija
Zaļais kurss, aprites ekonomika un jauna dzīvojamā fonda attīstība, A.Feldmanes prezentācija